Saeima ceturtdien, 15. septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas paredz, ka aizsardzības ministra izveidota komisija varēs izvērtēt arī personu, kuras sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesības tikt uzņemtām Zemessardzē.
Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka līdz šim likums paredzēja, ka par zemessargu nevar būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Savukārt aizsardzības ministra izveidotai komisijai bija noteiktas tiesības atļaut personas uzņemšanu Zemessardzē, ja persona nav izdarījusi tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Tāpat komisijai bija tiesības atļaut uzņemt personu Zemessardzē, ja pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi.
Izmaiņas paredz vienādot pieeju, nodrošinot ikvienai personai, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu, iespēju pieteikties uzņemšanai Zemessardzē un tikt izvērtētai.
Iepriekš Aizsardzības ministrija (AM) norādīja, ka, lai saglabātu līdzsvaru starp personas un sabiedrības interesēm, tā piedāvāja paplašināt personu loku, kuriem ir iespēja pieteikties dienestam Zemessardzē.
Vienlaikus ministrijā atzina, ka, analizējot Krimināllikumā noteiktos sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu sastāvus, nebūtu pieļaujama sevišķi smagu noziedzīgo nodarījumu izdarījušu personu uzņemšana Zemessardzē pat pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
"Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem. Valsts aizsardzības uzdevumu izpilde ir saistīta ne tikai ar paaugstinātu risku, bet arī prasa paaugstinātu atbildību un bezierunu militārās disciplīnas ievērošanu dienesta uzdevumu izpildes gaitā. Līdz ar to katra zemessarga personiskās īpašības un reputācija ir svarīgi kritēriji, lai komandieris varētu uzticēties zemessargam un paļauties, ka viņš, pildot dienesta uzdevumus, nekļūs par apdraudējumu citiem zemessargiem un karavīriem," iepriekš atzina AM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
