Vakcinācijas pret Covid-19 temps arvien samazinās; kā plāno savakcinēt seniorus
Foto: AP/Scanpix/LETA

Vasaras gaidas, saslimstības ar Covid-19 samazināšanās, ierobežojumu atcelšana, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā šobrīd aizēno ar vakcināciju saistītos jautājumus, teic Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Jau kopš janvāra sākuma vakcinācijas pret Covid-19 temps sarūk, un, kā portālam "Delfi" teic Kozlovska, arī motivācija vakcinēties arvien izzūd. Kā atbildīgās iestādes vakcinācijas jautājumā vasarā plāno izvairīties no "ziemas migas", skaidro "Delfi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Jāsaka, ka pieprasījums pēc vakcinācijas vēl arvien zināmā mērā samazinās," otrdienas valdības sēdē teica veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Līdzīgi viņš Ministru kabineta sēdēs atzinis vairākkārt.

Janvāra sākumā dienā vidēji vakcinēja 9917 cilvēku, taču pēdējās nedēļas vidēji dienā savakcinēto skaits vairs nepārsniedz tūkstoti.

Ģimenes ārstu iesaiste


"Mēs neviens nezinām, vai pandēmija rudenī atgriezīsies, vai nē. Ja atgriezīsies, tad kādā versijā? Vai tā būs kā sezonālā gripa, vai tas būs kaut kas nopietnāks? Mēs jebkurā gadījumā būsim gatavi jebkuram scenārijam. (..) Vasara ir jāizmanto lietderīgi, un tieši tā mēs arī darīsim," otrdien pauda Pavļuts.

Īpaši plānots strādāt, lai veicinātu vakcinācijas aptveri senioru vidū. Tas Latvijā bijis īpašs sāpju jautājums, par ko "Delfi" rakstījis vairākkārt.


"Primārā vakcinācija joprojām ir nepieciešama riska grupai – 97 000 senioru vecumā no 60 gadiem, līdz ar to galvenais akcents tiek likts tieši uz šo mērķauditoriju," portālam "Delfi" norādīja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

Viņa pauda, ka vakcinācijas aptveri plānots veicināt ar ģimenes ārstu iesaisti un ārstiem paredzēto papildu atbalstu. Proti, ģimenes ārsti un ārstniecības iestādes no šī gada janvāra līdz jūnija beigām saņems papildu maksājumu par vakcinācijas nodrošināšanu riska grupu pacientiem – senioriem vecumā virs 60 gadiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām.

Piemaksa ir 12,33 eiro apmērā. Šim mērķim no valsts budžeta kopumā novirzīti 4,3 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) mājaslapā publicētā informācija.

Tāpat Juhņēviča atgādināja arī par iespēju ģimenes ārstu praksēs piesaistīt papildu darbinieku vakcinācijas nodrošināšanai. Šo darbinieku piesaisti valsts finansēs aktīvās primārās un balstavakcinācijas periodā no janvāra līdz jūnijam. Kopumā šim mērķim no valsts budžeta atvēlēti nedaudz vairāk kā 4 miljoni eiro.

Ģimenes ārstu praksēm pieejami 1 462 eiro atalgojumam papildu darbiniekam, kā arī 119 eiro – darba vietas nodrošināšanai.

"Izveidoti noteikti vakcinācijas centri, kuros ne retāk kā reizi nedēļā ir pieejamas jebkura ražotāja vakcīna , neatkarīgi no vakcinējamo personu skaita. Papildus tiek veikta arī Ukrainas iedzīvotāju informēšana Rīgas atbalsta centrā par iespējām saņemt Covid-19 vakcināciju un balstvakcināciju," jautāta, kā plānots veicināt vakcinācijas aptveri, minēja Vakcinācijas nodaļas vadītāja.

Kozlovska gan sarunā ar "Delfi" uzsvēra, ka ģimenes ārsti "nav vieni cīnītāji" un ka iedzīvotāji pret Covid-19 vakcinējas arvien mazāk. "Iemesli tam ir arī mūsu politiķu lēmumi attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu vai vismaz samazināšanu. (..) Ja valdības un politiķu līmenī ir šādi lēmumi, tad droši vien visi domā, ka, jā, (Covid-19 izplatība) ir beigusies," teica Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. Viņa arī piebilda, ka ģimenes ārstu aprindās ir zināmas bažas, ka rudenī Covid-19 varētu atgriezties tādā apmērā kā pērn, taču seniori joprojām varētu nebūt savakcinēti.

Pētīs nevakcinēšanās iemeslus


Pavļuts otrdienas valdības sēdē norādīja, ka ministrija nupat sākusi darbu sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekiem un studentiem, lai veicinātu vakcinācijas aptveri senioru vidū.

RSU sociālantropologi, no 15. marta veic padziļinātas intervijas ar Vangažos un kultūrvēsturiskajos novados dzīvojošajiem senioriem, lai sapratu viņu attieksmi pret vakcināciju. Tāpat, sākot ar 24. martu, RSU 3. kursa māszinību studenti obligātās prakses ietvaros Rīgā un Liepājā uzrunās nevakcinētos seniorus, lai viņi tomēr saņemtu poti.

Paredzēts, ka studenti varētu uzrunāt sešus līdz astoņus tūkstošus senioru. Pēcāk sirmjgalvu uzrunāšanā talkā nāks arī telefona līnijas 8989 operatori, kas turpinās studentu aizsākto darbu.

Savukārt informāciju par to, kāpēc seniori tomēr atsakās vakcinēties, VM nodos sociālantropologiem, kuri turpinās vētīt nevakcinēšanās iemeslus un novērtēs, cik daudz sirmgalvji kategoriski atsakās no vakcīnas un tuvākajā laikā to nesaņems.

Informāciju par to, kāpēc senioru atsakās no potes, nodos arī ģimenes ārstiem, kuri, izprotot atteikšanās iemeslus, varēs vēlreiz mēģināt viņus uzrunāt potēties, plānu vakcinācijas atveres veicināšanai otrdien prezentēja Pavļuts.

Pilnveidos kontaktinformācijas datubāzi


Tāpat arī veselības ministrs informēja, ka vasarā viņa vadītā ministrija pilnveidos veselības informācijas sistēmu, kontaktinformācijas datubāzi. Kā iepriekš atklāja Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", Latvijā nav nevienas datubāzes, kurā ir uzskaitītas iedzīvotāju aktuālās adreses un telefona numuri, tāpēc ģimenes ārsti daļu savas prakses nepotēto pacientu kontaktus nemaz nevar atrast.

Pavļuts valdības sēdē prezentēja, ka šobrīd e-Veselībā apkopota vairāk nekā 1 700 000 cilvēku kontaktinformācija no veselības iestādēm un citiem reģistriem. Savukārt šo datubāzi pilnveidos, aicinot iedzīvotājus pārbaudīt e-Veselībā norādīto kontaktinformāciju, kā arī, sadarbojoties ar ģimenes ārstiem.

Noslēgumā atbildīgā ministrija salīdzinās datu bāzē apkopoto informāciju ar Nacionālā veselības dienesta reģistru un Centrālās Statistikas pārvaldes novērtējumu.

Kopumā līdz gada beigām VM apņēmusies nodrošināt 75 % vakcinācijas aptveri visu iedzīvotāju vidū un 90 % vakcinācijas aptveri personu vecumā no 60 gadiem. Runa ir par primāro vakcināciju. Zemāk publicētajā grafikā redzams Pavļuta prezentētie vakcinācijas aptveres mērķi 2022. gadam.


Kā skaidroja Juhņēviča, vakcinācijas pret Covid-19 plāna 2022. gadam "sasniegšanu ietekmēs daudzi faktori, tostarp Covid-19 vīrusa mainīgā un neprognozējamā daba, pielāgoto vakcīnu pieejamība, epidemioloģiskās situācijas attīstība un ar to saistītie drošības noteikumi, aktuālās rekomendācijas utt" Viņa arī norādīja, ka vakcinācijas aptveres mērķi un starpmērķi var tikt mainīti.

Šobrīd vakcinācijas aptvere Latvijas kopējā populācijā ir 71%. Tik liela sabiedrības daļa saņēmusi vismaz vienu poti pret Covid-19.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Vakcinācija pret Covid-19 Daniels Pavļuts Re:Baltica Rīgas Stradiņa universitāte Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form