Foto: LETA

Ministru kabinets otrdien, 11. maijā, izskatīja un apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu "Dundagas novada domes atlaišanas likums". Tas paredz atlaist Dundagas novada domi un iecelt pagaidu administrāciju. Likumprojekts vēl jāskata un jāpieņem Saeimā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) domes atlaišanu pamato ar to, ka Dundagas novada pašvaldības ilgstošā nevēlēšanās strādāt atbilstoši likumā noteiktajam un neizpratne par savas rīcības negatīvo ietekmi uz vietējās sabiedrības interesēm, rezultējusies likumprojektā par domes atlaišanu.

"Pašvaldība jau no šī gada 28. janvāra strādā bez domes priekšsēdētāja un tādu nav vēlējusies un spējusi ievēlēt. Likuma normu neievērošana, tostarp pašvaldības darbu pārraugošās ministrijas ieteikumu, kā sakārtot domes darbu atbilstoši likumam, ignorēšana, rada pamatotas bažas, ka Dundagas novada domē ignorē likuma normas, savas funkcijas nepilda pienācīgi un atbilstoši gan esošā novada, gan jaunveidojamā novada iedzīvotāju interesēm. Ministrija, izvērtējot pašvaldības rīcību, saskata nozīmīgus riskus, tostarp demokrātijas principu neievērošanu lēmumu pieņemšanā un bezatbildību, kas nekavējoties novēršama," uzsver Plešs.

VARAM, veicot Dundagas novada domes pārraudzību likumā "Par pašvaldībām" noteikto pilnvaru ietvaros, konkrētās pašvaldības domes darbā ir konstatējusi rīcības nespēju. 2021. gada 27. janvārī domes priekšsēdētājs Aldis Felts un domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Mauriņš iesniedza iesniegumu par atkāpšanos no domes priekšsēdētāja amata un līdz ar domes 28. janvāra domes sēdi izbeidzās domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaras.

Dundagas novada dome no 2021. gada 28. janvāra līdz šim brīdim trīs mēnešu laikā nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju. Tā kā vienlaikus ar priekšsēdētāju atkāpās arī priekšsēdētāja vietnieks, domes darba vadīšana likumā "Par pašvaldībām" noteiktā kārtībā un lēmumu pieņemšanā nav iespējama.

VARAM ir sniegusi metodisku palīdzību, kā arī ir skaidroti deputātu pienākumi jautājumā par priekšsēdētāja ievēlēšanu, vairākkārt norādot, ka viens no būtiskākajiem un pirmajiem domes lēmumiem ir ievēlēt domes priekšsēdētāju.

Tāpat vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 21. aprīlī sasauca sēdi, kurā izklāstīja iespējamās sekas pašvaldības bezdarbībai un 26. aprīli noteica kā gala termiņu priekšsēdētāja ievēlēšanai, taču arī tad domes deputāti likumā noteikto pienākumu nepildīja.

"Ievērojot minēto un to, ka no 2021. gada 28. janvāra ir notikušas 13 domes sēdes, no kurām tikai vienā lemts jautājums par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu, Dundagas novada dome demonstrējusi apzinātu nevēlēšanos ievēlēt domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, proti, izpildīt likumā "Par pašvaldībām" noteikto uzdevumu, kas liedz Dundagas novada domei pilnvērtīgi nodrošināt likumos noteikto pienākumu un uzdevumu izpildi, tādējādi neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses," norāda VARAM.

Ministrija domei vairākkārt norādījusi, ka domes darbam ir jānotiek kārtējās domes sēdēs, nevis ārkārtas sēdēs, lai deputātiem un sabiedrībai laikus būtu iespēja iepazīties ar darba kārtību un lēmumprojektiem. Tāpat nav notikusi likumam atbilstoša domes pastāvīgo komiteju darbība, kas ir būtiska pašvaldības darba sastāvdaļa, jo galvenais darba apjoms notiek tieši domes komitejās.

Tāpat, saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un atbilstoši likumam, darbu finanšu komitejā vada domes priekšsēdētājs un, ja kāds no domes lēmumprojektiem ietekmē pašvaldības budžetu, tas pirms izskatīšanas domes sēdē ir jāizskata domes finanšu komitejā.

Arī Dundagas novada pašvaldības pārstāvība izveidotājā apvienojamo pašvaldību finanšu komisijā, atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, nevar notikt atbilstoši likumam, kā arī iedzīvotāju interešu pārstāvēšana netiek nodrošināta pilnvērtīgi, jo likums nosaka, ka šajā komisijā pašvaldību var pārstāvēt domes priekšsēdētājs. Līdz ar to, ka komisijā pašvaldību nepārstāv domes priekšsēdētājs vai vietnieks, tai arī nav balss tiesību, lemjot par jaunajam novadam būtiskiem jautājumiem.

Ministrija sagatavotajā likumprojektā norāda, ka Dundagas novada domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša vietējās sabiedrības interesēm un veicina sabiedrības neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā.

Pēc likumprojekta par Dundagas novada domes atlaišanu apstiprināšanas valdībā par to lems Saeima, kas iecels šajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju, kas domes funkcijas pildīs līdz jaunievēlētās domes sanākšanai, proti, 2021. gada 1. jūlijā.

Likumprojekts paredz, ka pagaidu administrāciju veidos trīs cilvēku sastāvs, kur būs pa pārstāvim no VARAM, Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas. Pagaidu administrācijas vadītājs būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadošais eksperts Arnis Šults; pagaidu administrācijas vadītāja vietniece – Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare; pagaidu administrācijas locekle – Zemkopības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Sintija Dumbrovska, teikts likumprojektā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!