Valdība izvēlas vieglāko scenāriju no diviem; pilnīgu 'lokdaunu' patur prātā
Foto: LETA

Ministru kabinets otrdien, 9. martā, konceptuāli vienojies par papildu ierobežojumu ieviešanas A rīcības scenāriju, izvēloties vieglāko no diviem ekspertu piedāvātajiem rīcības variantiem. Darbu pie detalizētiem lēmumiem valdība turpinās ceturtdien pēc tam, kad trešdien tie tiks apspriesti arī ar sociālajiem partneriem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr protokollēmumā arī noteikts, ka jāizstrādā kritēriji, lai valdība vajadzības gadījumā varētu lemt par D scenārija rīcības variantu, ja situācija ar saslimstību pasliktinās.

Valdības konceptuālais lēmums nozīmē, ka no 15. marta uz trim nedēļām varētu tikt ieviesti zināmi papildu ierobežojumi. Līdz ceturtdienai tiks precizētas detaļas, tajā skaitā arī izvērtēt ierosinājumu rīkot mācības ārtelpās.

Savukārt nedēļas laikā Starpinstitūcju koordinācijas grupai būtu jāizstrādā stratēģija, ko darīt un atvieglot, ja triju nedēļu laikā situācija būtiski uzlabosies.

Par to, ka nepieciešams pieņemt lēmumu par iespējamām izmaiņām esošajos Covid-19 ierobežojumos, Ministru kabinets vienojās pagājušā nedēļā, secinot, ka saslimstības līkne Latvijā samazinās lēni un vienlaikus arvien straujāk izplatās vīrusa līpīgākais paveids.

Ministru kabineta sēdē otrdien, iepazīstinot valdības locekļus ar piedāvātajiem variantiem, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis sacīja, ka Starpinstitūciju koordinācijas grupa šobrīd piedāvā īstenot A scenārija rīcību triju nedēļu garumā, bet, ja neizdodas situāciju stabilizēt, tad jāķeras pie scenārija D rīcības varianta, kas nozīmē būtiskus pārvietošanās un citus ierobežojumus jeb pilnu "lokdaunu". Scenārija A gadījumā pie jau esošajiem ierobežojumiem klāt nāktu vairāki jauni, bet tas nebūtu pilnīgs "lokdauns".

Pie scenārija A tiek ieteikts rīcības variants, ka ražojošās nozares turpina darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos – Covid-19 droši nozaru protokoli, piemēram, darbs maiņās, pēc iespējas biroji strādā attālināti un citi pasākumi. Šajā variantā vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu, tāpēc nepieciešams izstrādāt Covid drošas darbības protokolu katrā nozarē, nepieciešams stingrs ieviešanas kontroles mehānisms, ierobežojumu politikas izmaiņas veicamas pa soļiem.

Ministri lēmumu pieņēma pēc divu stundu diskusijas, kurā pauda savus apsvērumus, kādēļ atbalsta vienu vai otru no piedāvātajiem variantiem. Sēde kopumā ievilkās līdz vēlai vakara stundai, jo tā sākās tikai vienos dienā, lai rīta pusē dotu iespēju vēl pirms sēdes ministriem rūpīgi iepazīties ar ekspertu piedāvājumu.

Ministriem savi apsvērumi

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sēdē atzina, ka šī ir pirmā reize, kad valdībai tiek piedāvāts tik detalizēts piedāvājums un ekonomiskais pamatojums.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzslavēja piedāvāto, norādot gan, ka tādam bija jābūt jau vismaz pirms diviem mēnešiem. Pabrikam bija arī jautājumi par vēl pamatotāku analīzi un viņš pauda gatavību iesaistīties ar saviem priekšlikumiem pie detalizēta lēmuma pieņemšanas.

Viņš arī pauda viedokli, ka labākai kontrolei būtu nepieciešams atjaunot lidojumus no Rīgas uz trešajām valstīm, pretējā gadījumā ir grūti izkontrolēt ceļotājus, kas to dara caur kaimiņvalstīm. Pabriks atbalsta A scenārija variantu, kas nozīmē salīdzinoši nelielu ierobežojumu pastiprinājumu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda viedokli, ka šis piedāvājums ir labs sākums, lai gan vēl pietrūkst zinātniska pamatojuma un analīzes par sabiedrības noskaņojumu. Viņš arī atgādināja, ka Lietuvas pieredze rāda, ka labāk rīkoties stingrāk uz īsāku laiku, tāpēc ministrs atbalstītu stingrāko ierobežojumu ieviešanu tuvākajā laikā, ja saslimstības līkne ietu uz augšu.

Ministrs atgādināja, ka joprojām ir spēkā preču saraksti, kas ļauj veikalā nopirkt sniega lāpstas, bet ne velosipēdus, ko eksperti iesaka vairāk izmantot sabiedriskā transporta vietā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL/KPV LV) atzina, ka vislabāk atbalstītu C scenāriju jeb riskanto, kas saglabā esošos ierobežojumus ar zināmiem atvieglojumiem, jo tas būtu labāks tautsaimniecībai, taču, ja jāizvēlas tikai starp A un D, tad jāizvēlas A. Vitenbergs uzsvēra, ka valdībai ir svarīgi dot vēstījumu eksportējošiem uzņēmumiem, ka to darbība netiks aizvērta vai ierobežota, jo tas uztrauc uzņēmējus. Ministrs kritiski izteicās par to, ka pēdējā laikā pirms valdības sēdes situācija tiek uzkarsēta kā Holivudas filmu reklāmas treileros.

Kariņš pievienojās Vitenbergam, sakot, ka nevar būt runas par ražojošo uzņēmumu slēgšanu, jo tie "velk" ekonomiku, turklāt to slēgšana netiek piedāvāta nevienā variantā.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) bija sagatavojusi savu prezentāciju sēdei un pauda bažas, ka šajos scenārijos nav vērtēta to ietekme uz izglītības procesu. Šuplinsku nodarbināja tas, ka ekspertu līmenī nav domāts par bērnu mentālo veselību pandēmijas dēļ, taču Ministru kabinetam ir atbildība rūpēties arī par to. Ministre atbalstītu scenāriju C, bet, ja tas nav iespējams, tad A variantu.

Šuplinska atkārtoja Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas apgūt klātienē ārtelpās, kā arī domāt par kontrolētu vidi – konkrēts skaits studējošo (līdz 20), droša distance, maksimālais ilgums līdz 40 minūtes, un tas nebūtu attiecināms uz sporta treniņu (nodarbību) norisi. Ministre pauda neizpratni, kādēļ tas nav atbalstīts ekspertu grupā.

Citskovskis atbildēja, ka tie netika skatīti, jo ministrija nebija pabeigusi to saskaņošanu ar Veselības ministriju.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) situāciju ar Covid-19 saslimstības stabilizēšanos vērtēja kā trauslu un kā bažas raisošu pieminēja arī Igaunijas piemēru. Ministrs ieteica izvēlēties A scenāriju, kas būtu "iešana taisni, nevis pa labi vai pa kreisi". Gerhards uzsvēra, ka gada laikā uzņēmumi jau ir radījuši savas drošības procedūras, lai turpinātu darbu droši un tie nebūtu jāierobežo.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka nedēļas laikā jaunā, lipīgākā paveida izplatība ir gājusi plašumā, turklāt ir svarīgi pēc iespējas ātrāk panākt 200 gadījumu rādītāju, lai atgrieztos pie normālākas dzīves. Vienlaikus ir jāstrādā pie nozaru drošas darbības algoritmiem. Ekspertu piedāvājumu viņš nodēvēja par plašu soli uz priekšu, lai valdība varētu lemt ar plašāku skatu uz dažādām nozarēm.

Veselības ministrs norādīja, ka būtu jāvirzās uz rīcību D scenārijā, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos normālā ikdienā, taču, tā kā politiski un sabiedrības noskaņojuma dēļ tas nav tagad pieņemams, tad jāvienojas par A un pie reizes skaidri jānorāda, kā valdība rīkosies, ja saslimstība pieaugs un būs jāiedarbina D scenārijs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV) atzina, ka apstākļos, ka saslimstība samazinās, D variantu nevarot atbalstīt, tāpēc atbalsta A, tomēr vēl labāk dotu priekšroku C scenārijam tāpat kā ekonomikas ministrs. Petraviča uzsvēra, ka, ja A varianta pamatā ir uzsvars uz attālināto darbu, tad jāvērtē, kā to kontrolēt.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL/KPV LV) pauda atbalstu A scenārijam ar zināmiem uzlabojumiem, tomēr ministram joprojām ir jautājumi, kāpēc nav izskatīti visu nozaru piedāvājumi, kā ļaut tām strādāt drošā vidē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) norādīja, ka būtu vairāk jāpievērš uzmanība sabiedrības psiholoģiskajam noskaņojumam un atbalsta sniegšanai šādu grūtību gadījumā. Uzsverot sabiedrības līdzdalības un uzticības būtiskumu, Plešs norādīja, ka ierobežojumiem jābūt saprotamiem un reāli piemērojamiem, bet līdz šim tas ne vienmēr tā bijis. Plešs ar zināmu modifikāciju atbalsta A scenāriju.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda neapmierinātību, ka tiek runāts par ražošanas saudzēšanu, bet ne par bērnu un skolu saudzēšanu. Ministrs uzskata, ka, lai noliektu uz leju saslimstības līkni, būtu jāizvēlas D variants, taču tagad tas laikam nokavēts, tāpēc tagad atbalsta A ar skaidru redzējumu, kurā brīdī un kā ieviesīs D scenāriju.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda atbalstu A variantam, atgādinot, ka decembrī diskusijas ieilga un tam bija sava "cena", turklāt godīgi jāpasaka sabiedrībai, ka pie situācijas pasliktināšanās nosakāmi stingrāki pasākumi. Rinkēvičs teica, ka valsts pārvaldei jārāda priekšzīme ar attālināto darbu, taču pauda skepsi par ideju paredzēt 60 eiro atbalstu attālinātam darbam, jo tas nebūšot godīgi.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) aicināja kolēģus paskatīties uz prognozēto nāvju skaitu pie katra scenārija, un "pēc tiesas un taisnības" tam jābūt galvenajam kritērijam. Ministram bija bažas, ka A variants, ko viņš atbalsta, līdz galīgajam lēmumam tiks pārāk modificēta, tad tas kļūs riskanti.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uzsvēra, ka par ražojošo uzņēmumu iespējamu slēgšanu jāaizmirst, jo tas nozīmē arī tirgus zaudēšanu. Tāpēc tas būtu jāņem ārā no D varianta, ja tas tiks apspriests. Ministrs atgādināja, ka ir jau iespējams veikt 30 eiro piemaksu un atbrīvošanu no nodokļiem par attālināta darba izmaksām. Reirs atbalsta A variantu.

Kopsavilkumā Kariņš norādīja, ka tikai Linkaits paliek pie D varianta, un pārjautāja vēlreiz viņa viedokli. Linkaits atzina, ka gatavs atbalstīt arī pussoli, tātad A variantu. Līdz ar to valdības lēmums bija vienbalsīgs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka būtisks vīrusa izplatības ierobežošanai ir drošības protokols uzņēmumos un ražošanā, lai sekas tautsaimniecībai nebūtu tik skarbas un nebūtu jāpieņem skarbākais variants. Uzņēmēji atbalsta, ka tiek motivēts attālināts darbs, lai tikai saglabātos ekonomiskā aktivitāte. LDDK pauda atbalstu A scenārijam un ne tik stingriem jauniem ierobežojumiem.

Menģelsone arī norādīja, ka Igaunijas gadījumā vēl līdz pēdējam brīdim bija daudz brīvāka dzīve nekā Latvijā, kamēr netika pieņemts lēmums par ļoti stingriem ierobežojumiem no šīs nedēļas.

LDDK detalizētākus savus priekšlikumus piedāvās trešdien Stratēģiskās vadības grupā, kura Ministru prezidenta vadībā pulcēsies trešdien.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns pauda viedokli, ka atbalsta A varianta rīcību uz trim nedēļām un savus priekšlikumus organizācija piedāvās trešdien.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Endziņš sacīja, ka nekādā gadījumā nevar slēgt rūpnīcas, jo tad "ir jāizslēdz gaisma".

Ko paredz rīcība A scenārijā

Pie scenārija A tiek ieteikts rīcības variants, ka ražojošās nozares turpina darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos – Covid-19 droši nozaru protokoli, piemēram, darbs maiņās, pēc iespējas biroji strādā attālināti un citi pasākumi.

Šajā variantā vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu, tāpēc nepieciešams izstrādāt Covid-19 drošas darbības protokolu katrā nozarē, nepieciešams stingrs ieviešanas kontroles mehānisms, ierobežojumu politikas izmaiņas veicamas pa soļiem.

Kā tūlītējie pasākumi, lai kompensētu lipīgākā celma B.1.1.7. ietekmi un neapstādinātu tautsaimniecību, tiek ieteikti – darba organizēšanā nozares pāriet uz drošiem protokoliem (distancēšanās, vēdināšana, dezinfekcija, masku lietošana, veselības monitorings); atbildīgās personas par prasību ievērošanu noteikšana (t.sk. transports, darba organizācija); valsts pārvalde kā piemērs – klātienē tikai ar iestādes vadītāja atļauju, klātienes pakalpojumi tikai ar iepriekšēju pierakstu; privātais sektors – klātienē tikai ar komersanta vadītāja atļauju, atbalsts attālinātam darbam – 60 eiro apmērā uz strādājošo IIN neattiecināšana uz izdevumiem.

Pasākumi inficēto un kontaktpersonu uzraudzībā – aizliegt apmeklēt publiskas vietas; kontaktpersonu apziņošana 1 dienas laikā (sniedzot visu nepieciešamo informāciju par turpmāko rīcību saslimstības novēršanai un iespējām saņemt valsts atbalstu Izmitināšanas programmā); nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata; veicināt Izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, t.sk. ēdināšanai; stingra inficēto un kontaktpersonu uzraudzība; pašvaldību un NVO aktīva iesaiste inficēto un kontaktpersonu pārtikas un medikamentu apgādei.

Pārvietošanās – samazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no ietilpības; atbildīgās personas par pārvietošanās organizēšanu (t.sk. drošo protokola izstrādi); stiprināt kontroli par drošo protokolu un prasību ievērošanu; atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.

Pūļa testēšana un mērķtiecīgs skrīnings – ātri identificēt perēkļus, lai tos lokalizētu; identificēt riskus konkrētos segmentos; uzturēt liela mēroga testēšanu.

Tūrisms – mazināt izņēmumus, kas apgrūtina kontroli; stiprināt robežkontroli; organizētos tūrisma pakalpojumos iekļaut uzturēšanos 2 nedēļu pašizolācijā viesnīcā Latvijā.

Apturi Covid-19 – lietotnes pilnveide un popularizēšana; jāvērtē jomas, kur lietotnes lietošana ir obligāta (piemēram, sniedzot drošos pakalpojumus).

Pirmsskolas izglītībā – bērnudārza nodrošināšana vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti (bērnu mājsēde).

Vienlaikus savlaicīgi tiek gatavots vienots ierobežojumu mazināšanas un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secība un plāns, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi. Līdz šim identificētās jomas, kuras iekļaujamas analīzē – aktīvās atpūtas vietas (akvaparki, baseini, batutu parki, piedzīvojumu takas, bērnu izklaides vietas); amatiermāksla un mākslinieciskie kolektīvi; bērnu nometnes; ēdināšana (āra terases, sabiedriskā ēdināšana); fotopakalpojumi klātienē; izglītība (interešu un profesionālās ievirzes izglītība (izņemot sportu), pieaugušo profesionālā tālākizglītība, transportlīdzekļu vadītāju apmācība); izklaides vietas (diskotēkas, nakts klubi, kazino); kultūrvietas un izstāžu vietas (muzeji, izstādes, bibliotēkas); organizētie tūrisma pakalpojumi (ienākošie, izejošie); pulcēšanās un publiskie pakalpojumi, t.sk. kultūras pasākumi; skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi (ķermeņa masāža, pirtis, SPA, sejas procedūras); sporta inventāra noma iekštelpās; sporta nodarbību vietas, t.sk. sporta bāzes, sporta klubi; tirdzniecības vietas (ielu tirdzniecība, mazie veikaliņi, tirdzniecības centri).

Ko izstrādāja

Jau ziņots, ka Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika piedāvāti Starpinstitūciju koordinācijas grupas jeb tā sauktās Operatīvās vadības grupas piedāvātie rīcības varianti Covid-19 turpmākai ierobežošanai.

Nedēļas laikā kopš valdības uzdevuma došanas tika izstrādāti četri epidemioloģiskās situācijas attīstības scenāriji un ieteikti divi rīcības varianti – priekšlikumi ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, kas balstīti uz scenāriju A, un priekšlikumi maksimāliem piesardzības pasākumiem, balstīti uz scenāriju D.

Epidemioloģiskais scenārijs A ir "nostiprinošais", kas paredz pašreizējo Covid-19 gadījumu skaita dinamiku, ja tiek ieviesti ierobežojumi, kas kompensē vīrusa lipīgākā celma B.1.1.7 jeb Liebritānijas paveida iedarbību.

Scenārijs D ir "ierobežojošais" un Covid-19 gadījumu skaita dinamika, ja tiks pastiprināts esošo pasākumu iedarbīgums (+30%).

Pārējie scenāriji, uz kuriem netika balstīti piedāvātie rīcības varianti, bija B scenārijs, kurā "saglabājas esošie pasākumi" un Covid-19 gadījumu skaita dinamika, pastāvot esošajiem pasākumiem, ir bez izmaiņām. Scenārijs C ir "riskantais" jeb esošie pasākumi un Covid-19 gadījumu skaita dinamika, ja par 10% mazinās esošo pasākumu iedarbīgums (nogurums, neievērošana, atvieglojumi).

Ko prognozē, cik izmaksā

A scenārijā kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 tūkstošiem 14 dienās līdz 1. maijam sasniedz 309,6, bet D scenārijā 60,1.

Prognozētais stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits pa dienām līdz 1. maijam, ja tiek ieviesti pasākumi, kas kompensē B.1.1.7 iedarbību (- 5% nedēļā), A scenārijā būtu vidēji 530 pacienti.

Prognozētais stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits pa dienām līdz 1. maijam, ja pastāv esošie pasākumi bez izmaiņām, B scenārijā būtu 783.

Prognozētais stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits pa dienām līdz 1. maijam, ja par 10% samazinās esošo pasākumu iedarbīgums vai ir papildus atvieglojumi, C scenārijā būtu 1555.

Prognozētais stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits pa dienām līdz 1. maijam, ja tiks pastiprināts esošo pasākumu iedarbīgums (+30% – AK un Īrijas rīcība), D scenārijā 119.

Valdībai tika piedāvātas prognozes no 8. marta līdz 1. maijam visu četru scenāriju gadījumā – Covid-19 gadījumu skaits, hospitalizēto skaits, nāves gadījumu skaits, kontaktpersonu skaits.

A jeb "nostiprinošajā" scenārijā prognozēts – Covid-19 gadījumu skaits – 27 389, hospitalizēto skaits – 3835, nāves gadījumu skaits – 548, kontaktpersonu skaits – 43 822.

B scenārijā, kur saglabājas esošie pasākumi, prognozēts – Covid-19 gadījumu skaits – 34 891, hospitalizēto skaits – 4885, nāves gadījumu skaits – 698, kontaktpersonu skaits – 55 826.

C scenārijā, kur saglabājas esošie pasākumi un mazinās to iedarbīgums, prognozēts – Covid-19 gadījumu skaits – 55 361, hospitalizēto skaits – 7751, nāves gadījumu skaits – 1107, kontaktpersonu skaits – 88 578.

D scenārijā jeb "ierobežojošajā" prognozēts – Covid-19 gadījumu skaits – 11 765, hospitalizēto skaits – 1647, nāves gadījumu skaits – 235, kontaktpersonu skaits – 18 824.

Operatīvās vadības grupa arī aprēķinājusi četru epidemioloģiskās situācijas attīstības scenāriju ietekmi uz tautsaimniecību nedēļai un trim nedēļām, kā arī proporcionāli no IKP.

Scenārijā A, kas ir "nostiprinošais", ietekme nedēļā lēsta 49,4 miljoni eiro, trijās nedēļās 148,2 miljoni eiro, trijās nedēļās % no IKP – 0,51.

Scenārijā D, kas ir "ierobežojošais", ietekme nedēļā lēsta 241,7 miljoni eiro, trijās nedēļās 725 miljoni eiro, trijās nedēļās % no IKP – 2,5.

B scenārijā, kur "saglabājas esošie pasākumi", ietekme nedēļā lēsta 45,2 miljoni eiro, trijās nedēļās 135,5 miljoni eiro , trijās nedēļās % no IKP – 0,46 .

Scenārijā C, kas ir "riskantais", ietekme nedēļā lēsta 35,6 miljoni eiro, trijās nedēļās 106,7 miljoni eiro, trijās nedēļās % no IKP – 0,36.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artūrs Toms Plešs Ramona Petraviča Ilga Šuplinska Sandis Ģirģens Koronavīruss Covid-19 Jānis Vitenbergs Artis Pabriks Daniels Pavļuts Edgars Rinkēvičs Egils Baldzēns Izglītības un zinātnes ministrija Jānis Bordāns Jānis Reirs Kaspars Gerhards Krišjānis Kariņš Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Ministru kabinets Ministru prezidents Nauris Puntulis Tālis Linkaits Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form