Valsts pārvaldes reformas rezultātā nav īstenotas kvalitatīvas pārmaiņas, secina revidenti
Foto: DELFI

Valsts pārvaldes reformas rezultātā nav īstenotas kvalitatīvas pārmaiņas, revīzijā par "Valsts pārvaldes reformu plāna 2020" izpildi secinājusi Valsts kontrole.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Vērtējot, kā īstenots 2017. gadā valdības apstiprinātais "Valsts pārvaldes reformu plāns 2020" ar mērķi veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi, revīzijā konstatētais liek secināt, ka daļa noteikto darbības rādītāju sasniegti, taču kopumā reforma nebija pārvaldīta efektīvi. Turklāt termina "reformas" lietojums radīja lielas gaidas par kvalitatīvām pārmaiņām visā valsts pārvaldē, bet tās nav notikušas," norāda Valsts kontrole.

Mērķis samazināt štatu - mārketinga elements, nevis jēgpilnas izmaiņas

Revidenti pauž, ka "skaļākais" pasākums reformu plānā bija nodarbināto skaita samazināšana, ko revidenti vērtē drīzāk kā mārketinga elementu, nevis jēgpilnas izmaiņas.

"Solītais formālais rādītājs – nodarbināto slodžu skaita samazinājums 6% apmērā – ir pat pārsniegts, jo trīs gadu laikā samazinātas 3200 nodarbināto slodzes jeb 7,6%. Taču izņēmumu, metodikas un jaunu amata vietu izveidošanas dēļ reformas laikā nodarbināto skaits valsts budžeta iestādēs nav būtiski mainījies – pirms un pēc reformas tajās nodarbināti aptuveni 60 000 darbinieku. Turklāt nodarbināto slodžu skaita samazinājums tiek vērtēts kā atsevišķs reformas rezultāts, lai gan jēgpilni būtu vērtēt tieši samazinājuma dinamiku, ņemot vērā jaunizveidotās amata vietas," secina revidenti.

Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka atzina, ka atsevišķa nodarbināto skaita samazinājuma mērīšana un demonstrēšana var radīt gandarījumu sabiedrībā, bet tas nav pamatots rādītājs, ja vienlaikus tiek piešķirtas jaunas amata vietas un netiek pārskatītas esošās iestāžu funkcijas un uzdevumi.

"Valsts pārvaldes lielums jāvērtē kontekstā ar tās kvalitāti un saturu – funkcijām un pakalpojumiem, jo nodarbināto skaita samazinājums pats par sevi nesamazina valsts pārvaldes kopējos izdevumus un negarantē efektīvākus pakalpojumus. Proti, nodarbināto skaita dinamika ir tieši jāsasaista ar valsts pārvaldes kompetences apjomu un satura pārskatīšanu," klāstīja Vilka.

Revīzijā konstatētais liecina – tas nebija šīs reformas fokuss. Vilka piebilda, ka šī nav pirmā Valsts kontroles revīzija, kas izgaismo fundamentālu problēmu valsts pārvaldē – kvalitatīvu datu trūkumu.

Gaidāmi smagi lēmumi par valsts atlīdzības reformu

Valsts kontrolē norādīja ka, lai palielinātu darba samaksas konkurētspēju, valsts pārvaldē ilgstoši tiek uzturēta sabiedrībai un pašiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem nesaprotama un nepieņemama atlīdzības sistēma. Rezultātā mazinājusies vai pat zudusi piemaksu un prēmiju nozīme – motivācijas instruments rezultātu sasniegšanā.

"Tas, ka nepieciešamas izmaiņas valsts pārvaldes atlīdzības sistēmā, tiek uzsvērts vairāk nekā desmit gadus. Nepieņemot sen gaidīto Atlīdzības likumu, mazinājās valsts pārvaldes iekšējā motivācija īstenot reformas – samazināt nodarbināto skaitu, pārskatīt ikgadējos izdevumus, centralizēt atbalsta funkcijas, gūtos resursus novirzot atlīdzības palielināšanai. No otras puses – tas bija tikai viens no desmit reformu pasākumiem un nebūtu vērtējams kā "burvju nūjiņa", kas atrisinās visu un garantēs reformu izdošanos," atzina revidenti.

Valsts kontrole norādīja uz 2021. gada nogalē apstiprinātajiem grozījumiem Atlīdzības likumā, kas paredz jaunu mēnešalgu skalu valsts pārvaldē nodarbinātajiem un būtiski palielina atlīdzību virknei valsts augstāko amatpersonu.

Revidenti pauda, ka gadījumā, ja atlīdzības palielinājums katru gadu valsts augstākajām amatpersonām ir garantēts, pieaugot valsts labklājībai, tad pārējiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem palielinājums būs lielā mērā atkarīgs no konkrētai iestādei pieejamā finansējuma jeb atlīdzības fonda, kas iestādēm būtiski atšķiras.

"Šīs pamatproblēmas rezultātā vēsturiski ir izveidojies dalījums "bagātajās" un "ne tik bagātajās" iestādēs. Pašreizējā pieeja netieši norāda uz politiķu attieksmi, ka dažas ministrijas ir prioritāras, salīdzinot ar citām, un ka nav politiskās gribas sakārtot šo jautājumu. Izmaiņas Atlīdzības likumā nepilda arī reformā solīto – augstākajiem vadītājiem atlīdzības apmēru sasaistīt ar vienotiem snieguma rādītājiem," uzsvēra Valsts kontrolē.

Tāpat revidenti norādīja, ka valsts pārvaldes reforma nav risinājusi sen aktuālu jautājumu par sabiedrībā negatīvi vērtēto praksi vadošām valsts amatpersonām savienot amatus – jo tas rada jautājumus par valsts amatpersonas spējām kvalitatīvi veikt un apvienot pilna laika vadošu amatu ministrijā vai iestādē ar padomes vai valdes locekļa amatu valstij nozīmīgā uzņēmumā.

"Nulles birokrātijas" pieeja nav iedzīvināta

Lai paaugstinātu valsts pārvaldes procesu efektivitāti, valsts pārvaldes reformu plānā iekļāva pasākumus iekšējo procesu uzlabošanai. Revīzijā secināts, ka būtiska uz sadarbību un rezultātu vērsta aktivitāte kā projektu komandu darba iedzīvināšana valdības prioritāšu ieviešanai vispār nav īstenota. Tāpat faktiski nav iedzīvināta "nulles birokrātijas" pieeja.

"Atbalsta funkciju centralizācija ir jau sen aktuāls jautājums, un tā pamazām tiek veikta, taču centralizācijas līmenis joprojām ir zems (piemēram, grāmatvedība centralizēta apmēram trešdaļā iestāžu). Reformu periodā centralizācija resoros notika bez Ministru kabineta lēmuma, papildu finansējuma un skaidriem mērķa uzstādījumiem un ieguvumiem, kā rezultātā tā veikta atkarībā no katram resoram pieejamā finansējuma, IT sistēmām, izpratnes un motivācijas veikt izmaiņas," norādīja revidenti.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc reformas nebija efektīvi pārvaldītas, Vilka skaidroja, ka tam ir vairāki iemesli, piemēram, politiskais atbalsts reformai. "Lai arī nostiprināts pēdējo trīs valdību deklarācijās un rīcības plānos, reformu īstenošanā faktiski izpalika, un līdz ar to netika laicīgi pieņemti valsts pārvaldes attīstībai izšķiroši lēmumi. Revīzijā skaidri iezīmējās Valsts kancelejas kā valdības centra un atbildīgās iestādes "vājums" – ierobežotās pilnvaras un iespējas nodrošināt ministriju atbilstošu un savlaicīgu rīcību reformas īstenošanā," skaidroja Valsts kontroles pārstāve.

Vilka arī sacīja, ka, lai izveidotu efektīvu, atbildīgu un elastīgu Latvijas valsts pārvaldi, problēmu risināšanā aktīvi ir jāiesaistās arī parlamentam un valdībai, jo pretējā gadījumā cerēto reformu nav un nākas kritizēt gan reformu plānu, gan tā pārvaldību.

Revīzijas iestādes ieskatā, reformas pilnvērtīgai izvērtēšanai trūkst skaidras mērķu un rezultatīvo rādīju sistēmas, kas ļautu vērtēt veikto pasākumu konkrētu ietekmi mērķa sasniegšanā.

"Reformas gaitu ietekmēja smagnēja datu ieguve un apstrāde, kvalitatīvu datu trūkums, ilgstošs tiesību aktu saskaņošanas process, tostarp resoriem vēloties panākt sev izdevīgus izņēmumus, resoru savstarpējā konkurence par finanšu un cilvēkresursiem, lielā darbinieku rotācija valsts pārvaldē un pašā Valsts kancelejā, kas tieši ietekmē spēju turpināt iesākto," skaidroja revidenti.

Tāpat Valsts kontrolē atzina, ka reformu plāns paredzēja pasākumu īstenošanu trīs gadu laikā – no 2017. gada beigām līdz 2020. gadam, taču vairākas nozīmīgas izmaiņas virzītas izskatīšanai tikai revīzijas noslēgumā 2022. gadā. Valsts kontroles ieskatā, pasākumu īstenošana ir ieilgusi un tas nav saistāms ar Covid-19 pandēmiju.

Reformu plāna tvērums pārāk šaurs

Revīzijas iestādē atzina, ka valsts pārvaldes reformu plāns attiecas uz daļu no publiskās pārvaldes, taču neattiecas uz patstāvīgajām un neatkarīgajām valsts iestādēm, pašvaldībām, pašvaldību iestādēm, plānošanas reģioniem, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Valsts kontrole vērš Saeimas uzmanību uz vajadzību rast risinājumu, lai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi līdzās izmaiņām valsts tiešajā pārvaldē tiktu saskaņoti risināti visā publiskajā sektorā. Tāpat revidenti min, ka reformā nav iekļauts tāds būtisks jautājums kā civildienests un tā turpmākā attīstība.

Līdzās revīzijā konstatētajiem trūkumiem revidenti atzīmējuši arī pozitīvus reformas aspektus – pasākumus kultūras un domāšanas maiņai valsts pārvaldē, kuru ieviešana turpinās. Tāpat minēts, ka reformas laikā Covid-19 radītā krīze vēl vairāk palielināja jau esošās problēmas valsts pārvaldē, tomēr iestādes ir spējušas pielāgoties jaunajai situācijai, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību arī šajos apstākļos.

Pēc revīzijas noslēguma, otrdien, 8. februārī, Ministru kabinets izskatīja un pieņēma Valsts kancelejas informatīvo ziņojumu par "Valsts pārvaldes reformu plāna 2020" rezultātiem. Valsts kontroles ieskatā, vērtējums par rezultātiem ir pārāk optimistisks.

Pamatojoties uz revīzijā konstatēto un secināto, Valsts kancelejai sniegti astoņi ieteikumi un viens priekšlikums Ministru kabinetam. Ieteikumu ieviešanas termiņš, ko saskaņojusi arī Valsts kanceleja, ir līdz 2024. gadam.

Jau vēstīts, ka "Valsts pārvaldes reformu plāns 2020" tika pieņemts 2017. gada beigās. Tā darbības laiks bija no 2018. gada līdz 2020. gadam. Plānā ietvertie uzdevumi attiecās uz 13 ministrijām un to padotības iestādēm, kā arī Valsts kanceleju, Valsts administrācijas skolu un Pārresoru koordinācijas centru. Plāna tvērumā netika iekļautas pašvaldības, neatkarīgās iestādes, izglītības iestādes, kā arī valsts kapitālsabiedrības.

Valsts kanceleja bija iecerējusi gala ziņojumu par "Valsts pārvaldes reformu plāna 2020" izpildi sniegt 2020. gadā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ ziņojuma izstrāde ievilkās. Tiesa, tuvākajā laikā plānots valdību iepazīstināt ar pēdējos gados valsts pārvaldē īstenotajām reformām.

No Valsts kancelejas publiskotā ziņojuma par reformu plāna izpildi izriet, ka 2021. gada beigās teju visi plānā iekļautie uzdevumi ir tikuši daļēji vai pilnībā izpildīti, proti, pilnībā vai daļēji izpildītas 49 no 53 aktivitātēm. Turpretī nav izpildītas četras aktivitātes un atsevišķu uzdevumu izpilde turpinās, piemēram, darba snieguma vadības un novērtēšanas uzlabošana, darba vides optimizācija, atbalsta funkciju centralizācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ministru kabinets Saeima Valsts kanceleja Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form