VDK kartotēkas publicēšana internetā būtu Latvijai nedraudzīgu valstu interesēs, uzskata SAB
Foto: LETA

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ieskatā bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēkas publicēšana internetā vērtējama kā Latvijai nedraudzīgu valstu interesēm atbilstoša, liecina biroja sagatavotā vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Ziņots, ka pagājušajā nedēļā Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi priekšlikumus par publicējamiem VDK dokumentiem. Paredzēts, ka jau šogad Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) interneta vietnē publicēs vairākas VDK dokumentu grupas.

Otrajā lasījumā Saeimas atbalstu guvušais priekšlikums paredz, ka 2018. gadā LNA internetvietnē publicēs četras VDK dokumentu grupas: LPSR VDK darbinieku telefongrāmatas; LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku; LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku un LPSR VDK aģentūras statistisko kartotēku.

SAB atgādina, ka likumprojekta pirmā lasījuma redakcijā paredzēja noteikt Totalitārisma seku dokumentēšanas centram (TSDC) uzdevumu digitalizēt tā rīcībā esošos dokumentus un nodot tos LNA, kurš nodrošinātu to glabāšanu un publisku pieejamību. Taču tagad – otrajā lasījumā atbalstītajā likumprojektā – ir mainīta likuma jēga un būtība. Tāpat ir mainīts mērķis – no publiskās pieejamības uz publicēšanu internetā. Kā uzsver SAB, tā nav ierasta likumdošanas prakse.

SAB ieskatā VDK kartotēkas publicēšana internetā var radīt atsevišķus riskus, tostarp pazemināt uzticēšanos drošības iestādēm. Tāpat kartotēkas esošā informācija var radīt nesamērīgu, nepamatotu, bez pierādījumiem esošu personas interešu aizskārumu.

"Neprofesionāla komunistisko specdienestu arhīvu dokumentu izmantošana var novest pie rezultāta, ka realitāte nevis tiek atspoguļota, bet gan tiek radīta," vēstulē Saeimai raksta SAB. Tāpat birojs vērš uzmanību, ka, publicējot VDK aģentu kartītes, "neapšaubāmi tiks aizskartas citas personas, kurām ir vienādi uzvārdi, vārdi un tēva vārdi".

TSDC var minēt vismaz sešus piemērus, kad aģentu vārdi, uzvārdi un tēva vārdi ir vienādi. Centra praksē ir bijis gadījums, kad sakrīt ne tikai minētie personas dati, bet pat dzimšanas vieta un laiks.

Vēstulē SAB arī norāda uz to, ka, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, Latvijā deviņdesmitajos gados netika pieņemts lustrācijas likums.

"Šodien uzsākt lustrācijas procesu ir novēloti, jo daļa personu ir mirušas vai izbraukušas no valsts," uzsver birojs. "Uzsākot lustrācijas procesu šobrīd, tiks pārkāptas tiesiskās paļāvības princips, Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu neaizskaramību."

SAB ieskata VDK kartotēkas publicēšana internetā vērtējama kā Latvijai nedraudzīgu valstu interesēm atbilstoša.

Trešdien, 26. septembrī, Saeimas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija skatīs grozījumus pirms trešā galīgā lasījuma.

Vēstīts, ka arī LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris medijiem izplatītā paziņojumā norādījis, ka Saeimas atbalstu guvušie grozījumi šādā redakcijā nav pieņemami, jo ignorē PSRS okupācijas realitāti un zinātnieku rekomendācijas.

Kangeris paziņojumā atgādina, ka vēsturnieki LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pārskatā ir rekomendējuši atteikties no likuma, jo tas ietver ne vien juridiski nederīgu procesu sadarbības ar VDK jeb čeku konstatēšanai vai nekonstatēšanai, bet ir tiesiski novecojis un konstruē "virtuālo realitāti". Zinātnieki rekomendēja pieņemt ''Atklātības likumu'', kura galvenā tēze bija uztvert okupāciju dokumentus un okupācijas režīma represiju un kontroles pētniecību kompleksi.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Čekas maisi Saeima Satversmes aizsardzības birojs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form