Foto: LETA
Ceturtdien vairākas stundas ilgā slēgtā Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika pieņemta virkne lēmumu "Covid-19" izplatības seku novēršanai un pārvarēšanai. Veselības nozarei piešķirti papildus līdzekļi medicīnisko aizsarglīdzekļu iegādei un citām vajadzībām. Valdība apstiprinājusi arī likumprojektu par palīdzību darba ņēmējiem un uzņēmumiem.

"Gribu teikt milzu paldies sabiedrībai par izpratni un to, kā visi rīkojamies šajos apstākļos. Arī mediķiem paldies par pašaizliedzīgo darbu. Tāpat uzņēmējiem un tirgotājiem, kuri ļoti apzinīgi rīkojas, lai samazinātu iespējamo inficēšanos cilvēku starpā. Mums šodien klāt nākuši 15 konstatēti saslimšanas gadījumi, un tas ir apstākļos, kad strauji iet uz augšu pārbaužu skaits," tā pēc sēdes sarunu ar žurnālistiem iesāka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra trīs būtiskus trīs lēmumus. Veselības aizsardzībai paredzēti papildus 10 miljoni eiro, lai varētu iegādāties nepieciešamos medicīniskos aizsarglīdzekļus. Valdība ir pieņēmusi arī palīdzības ekonomikai pakotni, gan atjaunojot "Altum" aizdevumu programmas, kas nozīmē garantiju sniegšanu visiem Latvijas uzņēmumiem apgrozāmajiem līdzekļiem, kredītu segšanai vai jauniem kredītiem attīstībai, jo ir uzņēmumi un nozares, kas atšķirībā no daudziem citiem pat attīstās, sacīja Kariņš.

Otra lieta ir tas, ko piektdien izskatīs Saeima, ir tā saucamais dīkstāves reglamenta. "Tas domāts darba ņēmējiem, kas strādā uzņēmumos, kuri maksā visus nodokļus. Uzņēmumiem būs jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā, identificējot konkrētus darba ņēmējus, kuri ir dīkstāvē. Lai varētu šādu programmu vispār uzsākt, mēs debatējām, vai pamatā būtu tikai kritēriji, vai kritērij un nozares. Mēs lēmām sākt ar konkrētām nozarēm, lai varētu pēc iespējas ātrāk uzsākt šo programmu. Pirmās uzņēmumu kategorijas esam definējuši tās, kuras tiešā veidā ir skāruši valdības lēmumi. Ja slēdzam skolas, tad skolu ēdinātājiem arī vairs nav ienākumu. Tuvākajā laikā katru nedēļu ir plānotas vismaz divas valdības sēdes un mēs turpināsim papildināt gan nozaru skaitu, gan konkrētus kritērijus," sacīja Kariņš.

"Sākums ir ļoti skaidrs, un signāls arī ir ļoti skaidrs, ka valdība dara visu, kas mūsu spēkos, lai pasargātu un palīdzētu mūsu uzņēmumiem un darba ņēmējiem. Mēs to redzam kā īslaicīgu krīzi, kas ir konkrēta vīrusa izraisīta, un mēs ar kredītgarantiju instrumentiem un dīkstāves reglamentu palīdzēsim mūsu uzņēmumiem un darba ņēmējiem pārziemot šo grūto posmu," skaidroja premjers.

Veselības ministre Ilz Viņķele (AP) informēja, ka pagājušā diennaktī ir veikti 533 valsts apmaksāti testi kopumā Latvijā, un no tiem 15 ir bijuši pozitīvi. Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, visiem šiem jaunajiem gadījumiem inficēšanās ceļš un kontaktpersonas ir noskaidrotas. "Šodien tiek veikti darbi, lai atvērtu vēl vienu testēšanas vietu Stradiņa slimnīcas teritorijā. Aicinu cilvēkus, kam ir inficēšanās simptomi un kuri ir bijuši ārzemēs, zvanīt un pieteikties testiem," stāstīja ministre.

"Mēs sāksim arī veikt testus izlases kārtā sociālās aprūpes centros vietās, kur ir īpaši inficēšanās riskam pakļauti cilvēki – seniori, ar hroniskām slimībām. Testēsim gan pašus seniorus – sociālo aprūpes centru iemītniekus, gan darbiniekus. Šodien tika pieņemts arī lēmums, ka ārstniecības iestādēs medicīnas darbiniekiem, kuriem, neatkarīgi no tā, vai bijuši ārzemēs, ir kādas inficēšanās pazīmes – iesnas, temperatūra – veiksim testus, lai mērķētāk vērstu atklāšanu tieši uz ārstniecības iestādēm," skaidroja Viņķele.

Ministre arī pastāstīja, ka, lai paātrinātu piegādes, "gatavojamies doties paši uz Ķīnu pēc ļoti apjomīgas kravas – respiratoriem, ķirurģiskajām maskām un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem". Intensīvi notiek sarunas ar Latvijas ražotājiem, kuriem ir nepieciešamas saskaņošanas procedūras, par dezinfekcijas līdzekļu ražošanas uzsākšanu. Savukārt Nacionālais veselības dienests ārstniecības iestādēm, kurām valdības lēmumu dēļ ir samazināts ambulatoro pakalpojumu daudzums, tomēr finansēs vienu divpadsmito daļu no gada līguma par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, līguma summas, lai mēs nodrošinātu ārstniecības iestāžu darbību un mediķi būtu gatavībā uzņemt lielāku cilvēku skaitu gadījumā, ja tas būs nepieciešams, valdībā lemto skaidroja Viņķele.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sacīja, ka valdība pieņēmusi speciālu, terminētu likumprojektu, kas paredzēts "Covid-19" seku novēršanai un pārvarēšanas pasākumiem. "Tā mērķis ir ātri cīnīties pret nenoteiktību un sekām, ko izraisījusi vīrusa izplatība. Mūsu galvenais uzdevums ir iekonservēt šo situāciju, kas ir uzņēmējdarbībā, saglabājot visu uzņēmējdarbības struktūru, un to mēs varam izdarīt divās daļās," skaidroja ministrs.

Pirmā un svarīgākā daļa patlaban ir nodrošināt, ka darbiniekiem tiek garantēts darbs, proti, nenoteiktības laikā, ko valdība plāno 2-3 mēnešu periodā, valsts uzņemas maksāt dīkstāves izmaksas jeb pabalstus. "Visām nozarēm un uzņēmumiem, kurus būs skārusi šī krīze, būs iespēja pieteikties dīkstāves pabalstam. Pabalsta apjoms ir maksimāli 700 eiro vai 75% no algas. Lēšam, ka pirmais maksājums būs 60-70 miljonu eiro vērtībā, bet principā šai programmai esam indikatīvi iezīmējuši 200 miljonus eiro. Ja būs nepieciešami papildus līdzekļi, tie tiks atrasti," sacīja Reirs.

Šī programma tiks papildināta katru nedēļu, valdības sēdēs sadarbībā ar sociālajiem partneriem un biznesa pārstāvjiem izvērtējot, kurām nozarēm ir jāpalīdz. "Mūsu sadarbības partneriem jau ir izstrādāti kritēriji, kurus mēs izmantosim. Pabalstu izmaksu veiks Valsts ieņēmumu dienests, un ceram, ka tas būs ātri un raiti. VID, izvērtējot uzņēmuma iesniegumu, maksās katram darbiniekam atsevišķi. Tā ir bezprecedenta palīdzības operācija, kur varbūt būs kādas kļūmes, bet mums ir pēc iespējas ātrāk jāuzsāk šis darbs," skaidroja finanšu ministrs.

Otrs virziens ir saistīts ar uzņēmumu finanšu līdzekļi nodrošināšanu, un speciālajā likumā ir dažas lietas, kas atstāj vairāk līdzekļus uzņēmumiem, piemēram, PVN atmaksas sistēmas izmaiņas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas dos papildus apgrozāmajiem līdzekļiem vismaz 60 miljonus eiro gada laikā. "Tāpat iespēja krīzes skartām nozarēm atlikt nodokļu nomaksu līdz trīs gadiem un vispārējā režīmā strādājošajiem līdz gadam, un nozīmīgs lēmums ir atjaunot "Altum" garantiju un kreditēšanas programmu. Kopumā šīs divas programmas, kas paredzētas visiem Latvijas uzņēmumiem neatkarīgi no krīzes, jo ir svarīgi palīdzēt gan uzņēmumiem, kuriem ir krīze un problēmas ar finansēšanu, gan tiem, kuru bizness strauji aug un pieaug un kuriem nepieciešami līdzekļi investīcijām," sacīja Reirs.

Garantiju programmā paredzēti 750 miljoni eiro un 200 miljoni eiro kredītu finansēšanas programmai. Kopumā līdzekļi paredzēti 1,1 miljarda eiro apjomā, un kopumā vēl dažādos finanšu instrumentos rezervēts vēl 1 miljards eiro. "Līdz ar to mēs varam šo palīdzību palielināt, jo ir gan Eiropas Investīciju bankas līgums, kas ļauj valstij 400 miljonus eiro novirzīt krīzes seku pārvarēšanas programmām, kā arī Eiropas Savienības fondu atlikušie līdzekļi 600 miljonu apmērā. Tie tiks pārstrukturēti tā, lai varam palīdzēt tikt galā ar krīzes sekām. Visi instrumenti – finansējums un nodokļu atlaides – ir pieejami visiem uzņēmumiem visās nozarēs, ne tikai krīzes skartajiem. Lauksaimniecība, celtniecība, ražošana, it īpaši eksporta ražošana, jo tā ir pirmā lieta, kas valstij ienes naudu. Mēs šos finanšu instrumentus paplašināsim un domāsim par sociālo palīdzību cilvēkiem, kas būs dīkstāvē," sacīja Reirs.

Valdības sēdes darba kārtībā bija iekļauts rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.marta rīkojumā Nr.100 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"".

Ministri izskatīja arī likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā", likumprojektu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar "Covid-19" izplatību", kā arī rīkojuma projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Darba kārtībā bija arī noteikumu projekts "Noteikumi par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi "Covid-19" izplatība" un noteikumu projekts "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izplatība" un rīkojuma projekts "Par iekārtu iegādi un dāvinājuma pieņemšanu attālināta mācību procesa nodrošināšanai".

"Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien Ministru kabinets (MK) izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu terminētu likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar "Covid-19" izplatību.

Tā mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar "Covid-19" izplatības ierobežošanas finansēšanu. Regulējums stāsies spēkā ar šā gada 13. martu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, informē Finanšu ministrija.

Likumā teikts, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar "Covid-19" izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt.

Likums paredz, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies "Covid-19" rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu administrācijai ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda.

Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu. Tāpat varēs nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

Likumprojektā arī paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum", ļaujot "Covid-19" krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 533 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar "Covid-19", infekcija apstiprināta 15 cilvēkiem, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Visā Latvijā saistībā ar "Covid-19" izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtas situācija, kas būs spēkā līdz Lieldienām.

Tāpat paplašināts "Covid-19" skarto valstu saraksts, uz kurām ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!