Vešņakovs: krievu valodas statusa jautājumā Latvijas uzdevums ir saprast problēmu  (111)

"Kā cilvēks saprotu tos cilvēkus, kas organizēja parakstu vākšanu, bet es arī saprotu, ka ar referendumu to nevar atrisināt," sacīja vēstnieks.

Viņš norādīja, ka "Latvijas uzdevums ir saprast, ka problēma ir, tā reāli eksistē, un ir jāmeklē problēmas risinājums". "Nevar uzskatīt, ka tās nav, jo tā tiek ignorēti simtiem tūkstoši cilvēku," sacīja Vešņakovs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jārespektē nacionālo minoritāšu valodas, jo Latvija ir ratificējusi Eiropas Minoritāšu konvenciju, bet ar "tik daudzām atrunām". "Iespējams, pie šī temata būtu jāatgriežas," norādīja vēstnieks.

Jau vēstīts, ka biedrības "Dzimtā valoda" rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Biedrības līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs.

Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti liecina - nepieciešamais parakstu skaits par krievu valodu, visticamāk, ir savākts, jo parakstu vākšanā mēneša laikā piedalījušies vairāk nekā 183 000 vēlētāju.

Lai parakstu vākšana būtu rezultatīva, tajā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētājiem.

Ja visi paraksti būs derīgi, tas ir pietiekams pamats grozījumu tālākai virzībai Saeimā. Tā kā viens no ierosinātajiem grozījumiem skar Satversmes 4.pantu, nepieciešamā parakstu skaita savākšanas gadījumā referendums par grozījumiem notiks jebkurā gadījumā, neatkarīgi no Saeimas lēmuma.

Koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK kopīgā paziņojumā otrdien aicināja visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem.