Lēmumus pieņēmis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI).
Preses konferencē piedalījās ZVA direktors Svens Henkuzens, ZVA Farmakovigilances nodaļas vecākā eksperte un Eiropas Zāļu aģentūras Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas Latvijas pārstāve Zane Neikena, IVP priekšsēdētāja Dace Zavadska, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja Sandra Lejniece, kā arī SPKC un VI pārstāvji.
Henkuzens sacīja, ka ceturtdienas vakarā Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) noslēdza savu sākotnējo vērtējumu par iepriekš ziņotajiem gadījumiem, kur cilvēkiem, kas saņēmuši "AstraZeneca" vakcīnu, veidojušies asins trombi. Galvenie secinājumi ir tādi, ka komiteja lēmusi, ka kopumā vakcīnas efektivitāte un drošums, kā arī ieguvumi pacientiem atsver tos riskus, kas saistās ar nopietnu un potenciāli letālu slimību, kā arī komiteja secinājusi, ka vakcīna nav saistāma ar kopējo trombu gadījumu riska palielināšanos, atklāja Henkuzens.
Smagās blakusparādības nav saistāmas ar atsevišķām sērijām vai ražošanas vietām, taču vakcīna, iespējams, ir saistīta ar ārkārtīgi retiem trombu gadījumiem, kas saistīti ar zemu trombocītu skaitu. Kā sacīja Henkuzens, tieši uz šiem gadījumiem EZA fokusējās savā vērtējumā. Šobrīd EZA nevar izslēgt vakcīnas lomu, tiks veikti pasākumi, lai informētu ārstniecības personas par trombozes pazīmēm un simptomiem, lai varētu būt droši, ka nepieciešamības gadījumā šādi pacienti tiks savlaicīgi identificēti, diagnosticēti, saņems atbilstošu ārstēšanu un tiks novērsta situācijas iespējama pasliktināšanās.
"Vēlos atgādināt, ka šādi gadījumi ir notikuši reti un masveida vakcinācijā mēs varam sagaidīt arī reti sastopamas blakusparādības," pauda Henkuzens, neizslēdzot, ka tādi gadījumi varētu arī atkārtoties, tāpēc ir svarīgi šādus gadījumus izvērtēt, lai noteiktu, vai cēlonis ir vakcinācija vai tā ir sagadīšanās īsi pēc vakcinācijas.
Tāpat Henkuzens norādīja, ka tiks apstiprinātas izmaiņas "AstraZeneca" lietošanas instrukcijā, pēc tā šīs papildu vadlīnijas tiks izsūtītas arī Latvijas vakcinācijas kabinetiem. Pēc iepazīšanās ar izmaiņām varēs atsākt vakcināciju.
Neikena aprakstīja EZA Zāļu drošuma komitejas sēdē izskatīto un secināto, uzsverot, ka vakcīnai nav problēmu ar kvalitāti un drošumu. Tika detalizēti izskatīti gadījumi par trombu veidošanos pēc vakcīnas ar "AstraZeneca", tiklīdz radās bažas, sāka izmeklēšanu.
Kā atklāja Neikena, EZA strādāja 24 stundas diennaktī, iesaistot daudzus ekspertus un analizējot gan pieejamos pētījumu datus, gan konkrētās situācijas. Kopumā tromboze, asiņoša, sīku trombu veidošanās mazos asinsvados ir novēroti ļoti retos gadījumos.
Savukārt Zavadska uzsvēra, ka vakcinējot miljonus cilvēku ir sagaidāms, ka izgaismosies neatkarīgas, retas slimības un retas blakusparādības, tāpēc "mūsu uzdevums to ir ātri izanalizēt un izpētīt, vai tur ir cēloņsakarība vai tā ir sagadīšanās laikā".
Mediķu pārstāvji, kuri piedalījās preses konferencē sacīja, ka trombožu simptomi mediķiem ir zināmi, šādu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā veic.
Preses konferencē tika sniegta informācija par Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu drošuma komitejas (PRAC) izvērtētajiem ziņojumiem par asins trombu veidošanos cilvēkiem, kuri iepriekš saņēmuši "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19, kā arī vēstīts par secinājumiem un sniegta papildu informācija vakcinācijas veicējiem.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 atzina par drošu. Pēc tam veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) informēja, ka Latvijā vakcinācija ar "AstraZeneca" varētu tikt atsākta piektdienas, 19. marta, pēcpusdienā.
Tāpat ziņots, ka Latvijā ir atcelta vienas "AstraZeneca" vakcīnas pret Covid-19 sērijas izmantošanas apturēšana (sērijas numurs ir ABV5300), un šo sēriju drīkst izmantot vakcinācijā.
Kā pēc EZA drošuma komitejas sēdes preses konferencē pavēstīja EZA vadītāja Emera Kuka, "komiteja ir nonākusi pie skaidra zinātniski slēdziena – šī ir droša un efektīva vakcīna. Ieguvumi no tās, aizsargājot cilvēkus no Covid-19 un ar to saistītajiem nāves un hospitalizācijas riskiem, atsver iespējamos riskus".
"Komiteja arī ir secinājusi, ka vakcīna nav saistīta ar trombembolijas gadījumu vai asins recekļu riska pieaugumu," sacīja Kuka.
Tomēr aģentūra nevar pilnībā noraidīt saikni starp retiem trombembolijas gadījumiem un vakcīnu un tāpēc sākusi papildu izpēti, lai izprastu jautājumu, norādīja Kuka.
Eksperti iesaka informēt ārstus un vakcīnu saņēmējus par iespējamajiem riskiem.
EZA iesaka vakcīnas brošūrās pievienot aprakstu par šiem trombembolijas gadījumiem, lai veselības aprūpes dienestu darbinieki un pacienti zinātu par šiem retajiem asins recekļu gadījumiem.
Kā norādīja Kuka, "AstraZeneca" vakcīna "klīniskajos izmēģinājumos un koronavīrusa slimības novēršanā ir demonstrējusi vismaz 60% efektivitāti. Un patiesībā reālās pasaules liecības rāda, ka efektivitāte varētu būt pat vēl augstāka".
Līdz šim Latvijā nav apstiprināts neviens ziņojums, kurā norādītie veselības traucējumi līdzinātos citās Eiropas Savienības valstīs ziņotajiem saistībā trombembolijas signālu, kura izskatīšanu patlaban veic EZA drošuma komiteja. Informācija par ZVA saņemtiem Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumiem tiek regulāri publicēta ZVA tīmekļvietnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
