Video: Covid-19 uzliesmojums – ko un kāpēc ārkārtas sēdē nolēma valdība (plkst. 15:09)
Foto: LETA

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus šīs slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets piektdien, 10. jūlijā, nolēma saīsināt sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku. Pēc valdības sēdes notika premjera Krišjāņa Kariņa (JV) un veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) preses konference, kurai bija iespējams sekot tiešraidē.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma


Veselības ministrija (VM) bija rosinājusi valdību noteikt vairākus stingrākus ierobežojumus, lai novērstu jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatību, kas stātos spēkā jau naktī uz sestdienu, 11. jūliju.

Noteikts, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam sabiedriskās ēdināšanas vietā būs jānodrošina, ka apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā) skaidri salasāma publiski pieejama informācija par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā.

Tāpat līdz 1. septembrim pagarināts ierobežojums cilvēku pulcēšanai sabiedriskās ēdināšanas vietās. No sestdienas, 11. jūlija, iekštelpās pie viena galdiņa nedrīkstēs atrasties vairāk par četriem apmeklētājiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt ārtelpās pie viena galdiņa nedrīkstēs atrasties vairāk par astoņiem apmeklētājiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi.

Līdztekus noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietās, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietās darbs sākams ne agrāk kā pulksten 6 un beidzams ne vēlāk kā pulksten 24, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus atļauts beigt ne vēlāk kā pulksten 2.

Kariņš uzrunu medijiem sāka ar ziņu, ka "Covid pasaulē nekur nav pazudis – joprojām nav zāļu un vakcīnas".

Latvijā ilgstošā periodā vērojām slimības izplatības samazinājumu, bet diemžēl jau ceturto dienu vērojam saslimšanas pieaugumu, viņš norādīja.

Tieši tādēļ, lai savlaicīgi novērstu vēl lielāku uzliesmojumu Latvijā, valdībā lēma par dažu ierobežojumu pastiprināšanu, mēģinot izvairīties no tā, kas ir vērojams vairākās citās valstīs pasaulē, uzsvēra premjerministrs.

Tāpat viņš atgādināja, ka spēkā visu laiku ir bijis nosacījums ievērot divu metru distanci, kā arī lūgums mazgāt rokas, neaiztikt ar tām seju. Ļoti nozīmīgi ir arī izvairīties no drūzmēšanās, kā arī izmantot lietotni "Apturi Covid", viņš sacīja.

Kā attālinātajā valdības sēdē sacīja veselības Viņķele, ministrijas rosinātie ierobežojumi attiektos uz apmeklētāju skaitu sabiedriskās ēdināšanas vietās, kuri atrastos pie viena galdiņa, neesot viena mājsaimniecība, proti, tie būtu četri cilvēki iekštelpās, un astoņi ārtelpās. Šis ierobežojums būtu spēkā jau no sestdienas un būtu spēkā līdz 1. septembrim.

Tāpat rosināts noteikt prasību ēdinātājiem pie ieejas izvietot skaidri uzskatāmu informāciju par vienlaikus pieļaujamo klientu skaitu, kas palīdzētu gan klientiem, gan uzraudzītājiem un disciplinētu pašu uzņēmumu, sacīja ministre.

Pēc viņas teiktā, novērots, ka cilvēki, kuriem vēlāk apstiprināta Covid-19 saslimšana, apmeklējuši viena vakara laikā vairākas ēdināšanas iestādes, restorānus un kafejnīcas, tāpēc "atkal jāatgriežas pie darba laika ierobežojuma līdz pusnaktij".

Līdz otrdienai šie ierobežojumi ir pietiekami, jo šādi jau gaidāmajā nedēļas nogalē būtu iespējams mazināt draudus cilvēku veselībai, skaidroja Viņķele.

Pēc viņas teiktā, ja tagad netiks noteikti salīdzinoši maigi ierobežojumi, tad Latvija pēc pāris nedēļām var attapties pie diskusijas par pilnīgu karantīnu. Viņa atzīmēja, ka Slimību profilakses un kontroles centra dati par visu Covid-19 periodu Latvijā liecina, ka saslimšana varētu "iet augšā", ja nekas netiks darīts.

VM izstrādātais noteikumu projekts, ko piektdien ārkārtas sēdē izskatīja valdība, papildina noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", precizējot infekcijas izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus.

Jau vēstīts, ka noteikumu projekta anotācijā tika skaidrots, ka pēc ārkārtējās situācijas darbības laika beigšanās šī gada 9. jūnijā Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī līdz 6. jūlijam uzlabojās un tika novērots būtisks saslimstības ar Covid-19 samazinājums. Tomēr, sākot ar 7. jūliju, konstatēts pietiekami nozīmīgs gadījumu skaita pieaugums, lai apsvērtu atsevišķu iepriekš noteikto epidemioloģiskās drošības ierobežojumu atkārtotu noteikšanu, veicot grozījumus attiecīgajos noteikumos.

Lai arī Covid-19 gadījumu skaits 28. nedēļā palielinājies, epidemioloģiskās uzraudzības sistēma ir spējīga maksimāli precīzi apzināt un uzraudzīt Covid-19 slimniekus un viņu kontaktpersonas.

Epidemioloģiskajā izmeklēšanā atklāts, ka 28. nedēļā konstatētie saslimšanas gadījumi saistīti galvenokārt ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu izmantošanu neorganizētu, privātu apmeklējumu ar draugiem un paziņām laikā, vēlās nakts stundās, kad ēdināšanas vietās līdztekus atrodas citi apmeklētāji.

Epidemioloģisko izmeklēšanu būtiski ietekmēja apmeklētāju saraksta trūkums, kas patlaban nav obligāta prasība, bet ir ar ieteikuma raksturu.

Tāpat VM iegūtā informācija liecina, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās slikti tiek ievērota prasība par divu metru nodrošināšanu starp galdiņiem un nepietiekami tiek ievērota arī publiski pieejamā platība uz vienu apmeklētāju iekštelpās – trīs kvadrātmetri. Daļa restorānu un citu ēdināšanas vietu esot pārpildītas, klientiem izmantojot samazinātas un akciju cenas pakalpojumiem.

VM skaidroja, ka jāņem vērā – Latvijā jūlija, augusta periodā daudzās pašvaldībās ieplānoti pilsētas svētki, kur personu koncentrācijas dēļ paredzams pieaugums ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, un ir būtiski nodrošināt gan divu metru distanci, gan noteiktos platības ierobežojumus.

Jau ziņots, ka veselības ministre piektdien intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra, ka, viņasprāt, būtu pāragri pēc trīs dienu rādītājiem runāt par Covid-19 otro vilni un izdarīt secinājumus, ka inficēšanās pieauguma tendence ir stabila.

Vērtējums notiek nedēļas griezumā, skaidroja ministre.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā bija izsludināta ārkārtējā situācija, kas beidzās 9. jūnijā.

Par to, kādi ierobežojumi Latvijā jāievēro pēc ārkārtējās situācijas beigām, iespējams uzzināt šajā rakstā.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ilze Viņķele Pasaules Veselības organizācija Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form