Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien, 30. novembrī, pulksten 12.40, tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA), lai pārrunātu plānu stingrāku ierobežojumu ieviešanai Covid-19 izplatības apturēšanai, portāls "Delfi" uzzināja Valsts kancelejā.
Pēc tikšanās Valsts prezidents, Ministru prezidents un Saeimas priekšsēdētāja nāca klajā ar kopīgu paziņojumu medijiem, kas bija skatāms tiešraidē.
Tikšanās notika pēc Ministru prezidenta iniciatīvas.
Pēc tikšanās, kas noritēja Rīgas pilī, notika visu trīs valsts augstāko amatpersonu preses konference.
Premjers norādīja, ka lūdzis tikšanos ar divām augstākajām valsts amatpersonām, lai valsts pārvarētu šos grūtos laikus ar vienotu rīcību no visiem līmeņiem. Viņš norādīja, ka otrdien valdībā piedāvās plašākus ierobežojumus, kuriem atbalstu pauda gan Mūrniece, gan Levits.
Tiks piedāvāts ārkārtējo situāciju valstī pagarināt līdz 11. janvārim, ievērot principu "divi cilvēki – divi metri", neciemoties, kā arī visās iekštelpās, izņemot mājas, cilvēkiem lietot sejas maskas – tai skaitā arī darba vietās.
Tāpat tiks rosināta plašāka robežkontrole, lūdzot aizpildīt anketu "Covidpass" katram, kurš šķērso Latvijas sauszemes robežu, kā arī tiks palielināta testēšanas kapacitāte.
Saistībā ar tirdzniecību, premjers rosināšot atteikties no līdzšinējo ierobežojumu piemērošanas pēc veikala kvadratūras, tā vietā nosakot ierobežojumus cilvēku skaitam konkrētā telpā. Tāpat tiks rosināts sestdienās un svētdienās ļaut strādāt tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem.
Savukārt saistībā ar izglītību premjers norādīja, ka piedāvās no nākamās nedēļas jaunākajām klasēm doties par divām nedēļām pagarinātā Ziemassvētku brīvlaikā, kas vēlāk rezultēsies pagarinātā mācību gadā – tas iesniegsies vasaras brīvlaikā. Kariņš norādīja, ka tas tiktu darīts, lai skolas varētu sagatavoties ierobežojumiem.
Attiecībā uz frizieru un manikīra meistaru sniegtajiem pakalpojumiem premjers pauda uzskatu, ka abām jomām vai nu jāaizliedz, vai jāatļauj strādāt, ievērojot visus noteiktos drošības noteikumus.
"Ar šādu piedāvājumu, kas ir izstrādāts ekspertu grupā, vadoties pēc PVO tiešajiem ieteikumiem, kādā veidā varam mainīt savu pieeju, es aicinu sabiedrību sadarboties ar valdību. Es atzīstu, ka vairāki mūsu noteikumi nav pareizi izveidoti, mēs tos pārveidosim. Bet ir svarīgi, lai mēs tos ievērotu," pauda Kariņš.
Savukārt prezidents norādīja, ka līdzšinējais kurss Covid-19 izplatības ierobežošanai ir izrādījies nepietiekošs un ir nepieciešama jauna, konkrēta rīcība.
"Es sagaidu, ka rīt valdībā būs vienotība par šo jautājumu, jo šis nav laiks, kad var eksperimentēt un spēlēties ar cilvēku dzīvībām, veselību un ekonomiku. Es sagaidu, ka būs skaidra komunikācija cilvēkiem saprotamā valodā, lai katrs zina, ko var darīt un ko nevar darīt," pauda Levits.
Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka atbalsta premjera nosauktos priekšlikumus, taču norādīja, ka tiem jānāk roku rokā ar atbalsta pasākumiem.
"Es saprotu, cilvēki šajā laikā ir noguruši, bet mums ir nepieciešama solidaritāte, lai mēs pēc iespējas ātrāk varam atgriezties pie ierastās dzīves," pauda Mūrniece.
Viņa arī norādīja, ka, tā kā šis ar adventes laiks, dievnamiem Latvijā būtu jāpaliek atvērtiem, taču arī tajos jāpastāv stingriem ierobežojumiem.
Jau vēstīts, ka, ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, valdība atkārtoti izsludinājusi ārkārtējo situāciju uz četrām nedēļām jeb laiku no 9. novembra līdz 6. decembrim.
Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību.
Līdz 6. decembrim nedrīkst notikt publiski pasākumi klātienē. Ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Stingras prasības ārkārtējās situācijas laikā ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī tirdzniecības centriem.
Eiropas Savienība (ES) šogad varētu apstiprināt pirmās vakcīnas pret jauno koronavīrusu. Plānots, ka jau nākamā gada pirmajā ceturksnī vakcīnas būs pieejamas ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā.
Šobrīd plānots, ka kopumā valsts apmaksāta vakcīna varētu tikt nodrošināta vairāk nekā 800 000 cilvēku. Ja vakcīnu ražotāji apstiprinās Latvijas pasūtījumu, šis skaits varētu būt lielāks.
Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka brīdī, kad tās būs pieejamas, Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
