Otrdien, 12. aprīlī, valdība izskatīja Latvijas ekonomikas prognozes, kas kalpos par pamatu 2023. gada budžeta diskusijām, kā arī ministri vienojās par nosacījumiem Ukrainas bēgļu sadalei pa pašvaldībām. Plašāk par lemto valdības pārstāvji informēs preses konferencē pēc valdības sēdes, kurai iespējams bija sekot līdzi video tiešraidē portālā "Delfi".
Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Budžeta līdzekļi aizsardzībai
Otrdien valdība skatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.–2025. gadam, kurā iezīmētas aktuālākās makroekonomikas prognozes, uz kurām balstoties tiks izstrādāts nākamā gada budžets.
Stabilitātes programmā teikts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,1%, ekonomikas izaugsmei paātrinoties līdz 2,5% 2023. gadā. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm martā, fiskālā telpa 2023. gadā ir būs 146,5 miljoni eiro, 2024. gadā – 151,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 267,7 miljoni eiro.
Valdības sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sacīja, ka, veidojot nākamā gada budžetu, tiks paredzēti papildu līdzekļi iekšējai un ārējai drošībai, tostarp Krievijas un Baltkrievijas robežas izbūves darbiem, kā arī aizsardzības budžeta celšanai.
Vienojas par principu Ukrainas bēgļu izvietošanai pašvaldībās
Tāpat valdība vienojās, ka Ukrainas bēgļu skaits tiks sadalīts pašvaldībās proporcionāli tajās deklarēto iedzīvotāju skaitam.
Patlaban ne visas pašvaldības ir solidāri iesaistījušās Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā, līdz ar to saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu tiek noteikts katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, ievērojot iespējamo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, kas ieradīsies Latvijā, un katrā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu.
Konkrētajā pašvaldībā izmitināmo civiliedzīvotāju proporcionālais sadalījums ir balstīts uz vispārīgu pieņēmumu, ka kopumā pakāpeniski jāizmitina līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Tādā gadījumā no valstpilsētu pašvaldībām visvairāk bēgļu – 13 000 – būtu jāuzņem Rīgai, ap 1700 – Daugavpilij, ap 1500 – Liepājai, ap 1200 – Jelgavai un Jūrmalai, bet Rēzeknei un Ventspilij ap 700.
Ogres un Valmieras novadiem katram būtu jāuzņem nedaudz virs 1000 bēgļu, bet pārējiem Latvijas novadiem no aptuveni 200 līdz 900 bēgļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
