Vidusskolēnus plāno apmācīt valsts aizsargāšanā un iesaistīt nometnēs
Foto: LETA

Visiem vidusskolēniem un tehnikumu audzēkņiem, iespējams, tuvākajos gados būs obligātā kārtā jāapgūst valsts aizsardzības mācība un jāpiedalās vasaras militārajās nometnēs, taču galīgais lēmums būs jāpieņem valdībai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien konceptuāli atbalstīja valsts aizsardzības mācības ieviešanu kā obligātu prasību vidusskolās un tehnikumos, žurnālistiem pastāstīja komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Viņš skaidroja, ka Aizsardzības ministrija (AM) kopā ar citām ministrijām veidos darba grupu, lai sagatavotu konkrētu programmu un plānu kādā veidā šo prasību ieviest vidusskolās. Darba grupai arī jālemj par to, kā sabalansēt skolēnu slodzi.

"Datumus par šīs prasības ieviešanu mēs nenoteicām, jo šis jautājums ir jāskata kontekstā ar jauno mācību saturu, kuru Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest pakāpeniski. Jebkurā gadījumā valsts aizsardzības mācības ieviešana kā obligāta prasība būs valdības un koalīcijas izšķiršanās jautājums, jo tam nepieciešams arī papildu finansējums," skaidroja Latkovskis.

"Ja gribam uzbūvēt modernu valsti, tad otra alternatīva ir obligātais militārais dienests. Galu galā ir nepieciešama totāla valsts aizsardzība, lai potenciālais ienaidnieks iebrukuma gadījumā ciestu milzīgus zaudējumus," uzsvēra deputāts.

Jaunsardzes un informācijas centra (JIC) direktors Aivis Mirbahs šodien Saeimas komisijā norādīja, ka gadījumā ja politiķi izvēlas variantu par obligāto priekšmetu, tad šis būtu daudzas reizes izdevīgāks modelis nekā Obligātais militārais dienests (OMD), līdz ar to atkristu diskusija par OMD atjaunošanu. "Šāds modelis izpilda OMD mērķi ar daudz mazāku finansējumu," uzsvēra Mirbahs.

AM piedāvātais modelis arī paredz, ka beidzot vidusskolu jaunietim, kurš apguvis mācību piedāvātu parakstīt līgumu, lai kļūtu par rezerves karavīru. Tas gan nozīmē arī saistības, proti, jaunieti varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācībām. Tajā pašā laikā ministrija rosina izveidot arī bonusu sistēmu šādiem vidusskolu beidzējiem, proti, iestāšanos bez konkursa Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un budžeta vietas valsts augstskolās. Jaunietis no kļūšanas par rezerves karavīru varēs arī atteikties.

Valsts aizsardzības mācība paredzēta četros blokos - valstiskā audzināšana, dzīves skola, fiziskā sagatavotība un vislielākā uzmanība paredzēta militārajam blokam. Militārajā blokā paredzēta Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības programmas pasniegšana. Lai programmu īstenotu vasarās 10. un 11. klašu audzēkņiem būs nepieciešams organizēt nedēļu ilgu nometni, kurā viņi apgūtu taktiskās un lauku iemaņas.

AM aprēķinājusi, ka mācībai vidusskolās nepieciešamas 370 mācību stundas, no kurām militārajam blokam tiktu atvēlētas 240 stundas. Paredzēts, ka jauniešiem stundas pasniegtu Jaunsardzes instruktori, lai arī no viņiem daudziem nav speciālās pedagoģiskās izglītības.

Šodien komisijā lielākās diskusijas bija tieši par to, vai mācības ieviest kā obligātu izvēles, vai obligātu priekšmetu.

AM valsts sekretārs Jānis Garisons akcentēja, ka valsts aizsardzības mācības ieviešana kā izvēles vai obligātais priekšmets ir politiska rakstura jautājums, kurš jāizlemj politiķiem. AM neprasot jaunā modeļa ieviešanu sākot no rītdienas. 2018. gadā plānots realizēt pilotprojektu vairākās skolās un ņemot vērā pilotprojektā gūtos secinājumus, jauno modeli no 2019. gada ieviest jau daudz plašākā mērogā.

Komisijas loceklis Kārlis Seržants (ZZS) jau tagad prognozēja, ka jaunā modeļa ieviešana nebūs viegla, jo daļa vidusskolēnu vecāku vēl atceras padomju laikos gūto pieredzi, kad "skolās pensionāri" mācījuši militāro mācību. Tāpat reiz jau Latvijas sabiedrībā bija liela pretestība, kad mēģināja skolās ieviest ticības mācību. Ja sabiedrība nebūs tam sagatavota, tad vecākiem būs grūti iestāstīt par šāda priekšmeta lietderību.

Saeimas komisija konceptuāli atbalstīja mācības ieviešanu kā obligātu prasību. "Lielākā daļa komisijas uzskata, ka gadījumā, ja to atstās par izvēles priekšmetu, tad neizbēgami atkal atgriezīsimies pie diskusijas par obligāto dienestu," norādīja Latkovskis.

Pēc vairākiem mēnešiem komisija vēlreiz uzklausīs AM pārstāvjus par to cik tālu pavirzījies priekšlikums par valsts aizsardzības mācības ieviešanu.

Jau ziņots, ka AM un IZM darba grupa piedāvā pamatskolā obligātajā mācību saturā valsts aizsardzības tematika integrēt ar tā dēvēto cilvēkdrošību saistītajos mācību priekšmetos, piemēram, sociālajās zinībās, vēsturē, kā arī sportā. Paredzēts, ka pamatskolas līmenī skolēniem tiktu skaidrota teorija bez praktiskas ieroču apguves. Valsts aizsardzības tematiku izglītības saturā 1.-9. klasei plānots ieviest pakāpeniski četru gadu laikā no 2018. gada.

AM sagatavotais valsts aizsardzības mācības programmas paraugs cita starpā paredz, ka jauniešus apmācītu ne tikai praktiskās iemaņās rīkoties ar ieroci, bet arī izprast masu iznīcināšanas ieroču darbības principus un līdzekļus aizsardzībai no šiem ieročiem.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) šogad pavasarī argumentēja, ka valsts aizsardzības mācība nepieciešama, lai katrs no Latvijas iedzīvotājiem zinātu, kā rīkoties krīzes gadījumā, turklāt Latvijā ir jāvirzās uz visaptverošu valsts aizsardzības izpratni. "Mēs rosinām mainīt domāšanas paradigmu par valsts aizsardzību no priekšstata, ka karotājs tikai karavīrs ar ieroci rokās un sabiedroto spēku atbalstu, uz pārliecību, ka ikviens šīs valsts patriots var dot nenovērtējamu ieguldījumu valsts aizsardzībā," uzsvēra ministrs.

Kā uzsvēris Bergmanis, ar Jaunsardzi šobrīd ir par maz, lai jauniešos ieaudzinātu patriotismu un prasmes valsts aizsardzībai.

Šobrīd jau vairākās izglītības iestādēs brīvprātīgi īsteno valsts aizsardzības mācību kā profesionālās ievirzes mācību priekšmetu, ko papildina nodarbības Jaunsardzē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Aizsardzības ministrija Izglītības un zinātnes ministrija Nacionālie bruņotie spēki Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form