Vilnītim liktenīgais darbinieks 'M' – bijušais cietumsargs un policists Spēks

Kā vēstīts, viens no iemesliem, kāpēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija nolēma atzīt Vilnīti par neatbilstošu KNAB priekšnieka amatam, ir kāda nepietiekami izglītota darbinieka M. pieņemšana darbā un operatīvo lietu uzticēšana viņam. Prokuratūrā sniegtajā paskaidrojumā Vilnītis norādīja, ka viņam ar M. ir vienošanās par mācību turpināšanu.

Vilnītis neilgi pirms paša atlaišanas izdeva rīkojumus par piecu darbinieku atbrīvošanu, kas skāra Administratīvās nodaļas vadītāju Aldi Daugavvanagu un šīs nodaļas galveno speciālistu Aleksandru Maļcevu, kā arī Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļas vadītāju, Iekšējās drošības nodaļas (IeDN) vadītāju un šīs nodaļas galveno speciālistu, portālu "Delfi" informēja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.

Pēdējo trīs KNAB amatpersonu identitāte nav atklājama, jo tā ir valsts noslēpums, norādīja Vitenburgs: tā ir informācija par "operatīvās darbības subjektu īpaši pilnvaroto struktūrvienību, kas veic operatīvās darbības pasākumus," personālsastāvu.

Tomēr raidījums "Nekā personīga" svētdien vēstīja, ka divi no atlaistajiem ir Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļas vadītājs Ainars Bogdanovs un IeDN vadītājs Jānis Stalīdzāns. Taču atlaistā IeDN darbinieka vārds netika atklāts.

Portāls "Delfi" noskaidroja, ka tas ir Mārtiņš Spēks, kurš KNAB sāka strādāt 2010.gada martā, pārnākot no Liepājas cietuma, kur bija vecākais inspektors. Līdz tam viņš ilgus gadus strādāja par policistu Liepājā.

Portālam "Delfi" neoficiāli zināms, ka Liepājas cietuma vadība uzskatījusi Spēku par ļoti labu un perspektīvu darbinieku un ar nožēlu pavadīja viņu, kad viņš devās strādāt uz KNAB. Cietumā Spēks nostrādāja nedaudz vairāk par pusgadu – kā liecina viņa amatpersonas deklarācija, ar 2009.gada 20.augustu viņš tika pārcelts uz Liepājas cietumu, bet dienu iepriekš bija viņa pēdējā darbadiena Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldē.

Policijā Spēks nostrādāja ilgus gadus. 1999.gada aprīlī laikrakstā "Kurzemes Vārds" leitnants Spēks, kurš tolaik bija kriminālpolicijas inspektors, stāstīja, ka 1992.gadā sācis strādāt toreizējā Municipālajā policijā, kad arī iepazinies ar daudziem Valsts policijas darbiniekiem. Aicināts strādāt kārtības policijā, bet no 1994.gada – kriminālpolicijā, stāstīja Spēks.

Savukārt 2003.gada septembrī pēc laupītāju grupas atklāšanas un aizturēšanas Liepājā pilsētas kriminālpolicijas priekšnieks Valters Ločmelis par Spēku, kurš tolaik jau bija sevišķi smago noziegumu izmeklēšanas grupas galvenais izmeklētājs, laikrakstam teica: "Mārtiņam ir ļoti liela atbildības izjūta. Darba dēļ viņš nežēlos neko – ne savu brīvo laiku, ne kādas personiskas lietas, ne arī ko citu. Ja ir noticis smags noziegums, tad viņam var piezvanīt kaut vai vienos vai trijos naktī, un viņš būs gatavs strādāt. Viņš pilnībā iedziļinās darbā, daudz ziedojot tam."

2006.gada aprīlī laikrakstā "Kurzemes Vārds" par nu jau Liepājas Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 3.nodaļas priekšnieka vietnieku Spēku minēts, ka viņš turpina izglītoties – "patlaban Biznesa augstskolā "Turība" apgūst jurisprudenci".

Kā vēstīts, Kalnmeiera vadītās komisijas atzinumā skaidrots, ka Vilnītis vairākkārt uzticējis darbiniekam M. dažādus uzdevumus, tostarp operatīvo darbību, kurus var veikt tikai biroja amatpersonas, nevis darbinieki. Turklāt, jau pieņemot šo cilvēku darbā, Vilnītis zinājis, ka viņam nav atbilstošas izglītības – M. ir tikai vidējā izglītība.

M. iesniegumu par pieņemšanu darbā Vilnītim iesniedza pērn 4.martā, startējot uz IeDN galvenā speciālista amatu. Savukārt dažas dienas vēlāk - 8.martā ar Vilnīša rīkojumu biroja amatpersonu amati "speciālists" un "galvenais speciālists" attiecināti arī uz darbiniekiem, radot tiem iespēju veikt amata pienākumus, lai gan to liedz KNAB likums. 17.martā Vilnītis izdevis rīkojumu, ar kuru M. pieņemts darbā IeDN galvenā speciālista amatā no 9.marta. Tieši dienu iepriekš Spēks beidza pildīt amata pienākumus Liepājas cietumā, liecina viņa deklarācija.

Komisija norāda, ka tādējādi Vilnītis pieņēma darbā par IeDN galveno speciālistu M., apzinoties, ka šim cilvēkam nav augstākās izglītības, lai gan amata pildīšanai tāda nepieciešama.

Komisija arī secinājusi, ka Vilnītis, ļaujot M. veikt operatīvo darbu, pieļāvis Operatīvās darbības likuma un KNAB likuma pārkāpumus.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, balstoties uz ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītās komisijas atzinumu, atbrīvoja Vilnīti no KNAB šefa amata, tā izbeidzot vairākus gadus ilgušos ķīviņus gan starp KNAB šefu un viņa vietniekiem un darbiniekiem, gan ar premjeru.