Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) ierakstā savā personīgajā blogā ir paudusi gatavību turpināt strādāt komandā ar pārējiem valdības locekļiem. Šāds ieraksts tapis pēc tam, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) intervijā žurnālam "Ir" pārmeta ministrei tempa trūkumu, risinot jautājumus, kas saistīti ar Covid-19 ierobežošanu.
Ministre savā blogā norāda, ka pašlaik pats galvenais krīzes vadībā ir ekspertīze, komanda un vienotība.
"Mēs ar kolēģiem apvienībā "Attīstībai/Par!" esam dažbrīd sakostiem zobiem situšies, lai palīdzētu skaidrot, pamatot un uzlabot Kariņa-Reira nodokļu grozījumus (kuri, mūsuprāt, ne vienmēr ir bijuši izcili skaidri, pamatoti un taisnīgi). Mēs esam pacietīgi klausījušies un iecietīgi izturējušies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm," raksta ministre.
Tāpat Viņķele norāda, ka "pirmajā Covid-19 cēlienā pavasarī" komandas darbs bijis pašsaprotams, kas novedis pie veiksmīgas infekcijas izplatības ierobežošanas, taču, pienākot vasarai, iestājis atslābums.
Ministre uzsver, ka Covid-19 krīzes vadības grupa turpinājusi darbu. Ticis strādāts pie kompleksiem risinājumiem, kas iesniegti premjeram izvērtēšanai.
Politiķe savā ierakstā izceļ, ka Covid-19 krīze ir daudz plašāka nekā epidemioloģiska. "Ja ekspertu ieteikto drošības un ierobežojošos pasākumus, kas daļu Latvijas iedzīvotāju atstāj bez iztikas kādu brīdi, nepapildina ar laikus un pareizi veidotiem atbalsta mehānismiem, sabiedrības līdzdalība būs mazāka. Vasara bija jāpavada vadītā un koordinētā izmantoto dīkstāves mehānismu kļūdu analīzē un jāgatavo atbalsta pasākumus pa nozarēm," raksta Viņķele.
Attiecīgi, viņas ieskatā, lēmumu pieņemšanas kļūda bijusi tieši fakts, ka lēmumu pieņēmēji nespēj "iekāpt to iedzīvotāju kurpēs", kuri pamatoti uztraucas par savu iztiku.
Jau vēstīts, ka Kariņš intervijā "Ir" uzsvēra, ka valdība jau četras nedēļas aktīvi seko, ko paši mediķi saka par sistēmas spēju tikt galā. Pagājušajā nedēļā pirmo reizi Veselības ministrija pati sasaukusi savu iekšējo krīzes vadības grupu, lai sāktu slimnīcu pārkārtošanu un atbrīvotu vairāk gultu potenciālajiem Covid-19 slimniekiem. "Pirms tam pati sistēma nebija gatava pieņemt, ka krīze aug ļoti dramatiski. Temps, kādā tiek saprasta situācija un piedāvāti risinājumi, ir sen par lēnu," atzina Kariņš.
Premjers uzsvēra, ka ir dziļi neapmierināts ar veselības ministres tempu un kā valdības vadītājs uzņemas atbildību, ka nav spiedis rīkoties ātrāk.
Pēc šiem Kariņa izteikumiem vairāki ministres partijas biedri Kariņam sociālajos tīklos pārmeta "atkāpšanos no principiem" un atgādināja, ka ministres lēmumi tiekot pieņemti, ieklausoties ekspertos.
Kā norādīja Kariņš, 8. oktobrī ministre esot teikusi, ka nekāda stratēģija nav vajadzīga. "27. oktobrī mēs pēdīgi pieņēmām stratēģiju. Ilgstoši mūsu eksperti un ministrija nebija gatava teikt, ka faktiski esam krīzē. Atcerieties - pavasara situācija bija ļoti pozitīva. Visur citur skaitļi gāja uz augšu, mums ne. Tagad, redzot, ka pirmo reizi bija 13, 18 un 30 saslimušo, nebija vēl gatavības rīkoties," neslēpa valdības vadītājs.
Jau vēstīts, ka otrdien veikti 7328 COVID-19 izmeklējumi, reģistrēti 313 jauni inficēšanās gadījumi, sešas personas mirušas (trīs personas vecuma grupā no 60 līdz 80, trīs personas vecuma grupā no 80 līdz 90).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
