Latvijas veselības aprūpē ir iesakņojusies nevienlīdzīga attieksme – joprojām ir lielas pacientu grupas, kurām nav pieejama mūsdienīga ārstēšana, pauda biedrības, kas ir arī Eiropas Pretnabadzības tīkla dalībniece, vadītāja.
Balgas ieskatā, viena no diskriminētajām grupām ir sirds mazspējas pacienti, kuriem nav nodrošināta vitāli nepieciešamu zāļu apmaksa no veselības aprūpes budžeta. Tie ir vairāki desmiti tūkstošu pacientu, viņa norādīja.
Kā uzsvēra Balga, sirds mazspējas ārstēšanai paredzētie medikamenti tiek kompensēti tikai 75% apjomā no to cenas. Šī saslimšana lielākoties skar vecākus cilvēkus. Tā ir sabiedrības daļa, kuras ienākumi nav augsti, tādēļ lieli pacientu līdzmaksājumi būtiski apgrūtina zāļu iegādi un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Tas savukārt noved pie hospitalizācijas, tādējādi radot vēl lielākus izdevumus veselības aprūpes budžetam, viņa raksturoja situāciju.
Lai gan pēdējos gados Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir īstenota virkne uzlabojumu, sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība joprojām ir apgrūtināta, akcentēja Balga.
"Viens no būtiskākajiem šķēršļiem ir lieli pacientu līdzmaksājumi gan par dažādiem veselības aprūpes pakalpojumiem, gan par medikamentiem. Turklāt joprojām pret pacientiem saglabājas nevienlīdzīga attieksme, jo daļai pacientu medikamenti no valsts budžeta tiek kompensēti pilnībā, bet vairākām lielām pacientu grupām zāļu cenas kompensācija ir daļēja. Šāda pacientu šķirošana nav pieļaujama," uzsvēra Balga.
Eiropas Savienības rekomendācijās Latvijai vairākkārt ir uzsvērta nepieciešamība sabiedrībai kopumā un īpaši sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām nodrošināt pieejamāku veselības aprūpi, piešķirot tai lielāku finansējumu, norādīja biedrības vadītāja. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Latvijai vairākkārt jau ir norādījusi uz nepieciešamību samazināt pacientu līdzmaksājumus.
Biedrībā atgādināja, ka pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes daudziem medikamentiem valsts kompensētā cenas daļa tika samazināta, savukārt krīzei beidzoties, lielai daļai medikamentu cenas kompensācijas apjoms pakāpeniski tika atjaunots iepriekšējā līmenī. Tomēr joprojām vairāku slimību ārstēšanai paredzētas zāles netiek kompensētas pirmskrīzes līmenī, tādēļ diskriminācijai ir pakļautas lielas pacientu grupas, uzsvēra Balga.
Biedrība "EAPN-Latvia" kā Eiropas Pretnabadzības tīkla dalībniece ir vērsusies pie Saeimas deputātiem, Veselības, Labklājības un Finanšu ministrijas ar aicinājumu novērst pacientu diskrimināciju, jau 2021. gada valsts budžetā paredzot līdzekļus sirds mazspējas ārstēšanai nepieciešamo medikamentu cenas kompensācijas paaugstināšanai līdz 100%, akcentēja biedrībā.
Biedrība "EAPN-Latvia" aicina sirds mazspējas un citu medikamentu pieejamības palielināšanai izmantot Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma piedāvāto finansējumu.
Biedrība "EAPN-Latvia" ir 2013. gadā dibināta nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir, darbojoties Eiropas Pretnabadzības tīklā, strādāt uz sociāli drošu Latviju, kas brīva no nabadzības un sociālās atstumtības un kurā pieejamas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības visiem. Biedrība iestājas pret visa veida diskrimināciju un sociālo atstumtību.
Pašlaik "EAPN-Latvia" ir 29 biedru organizācijas un astoņi asociētie biedri. Biedru vidū ir Latvijas Sarkanais Krusts, biedrība "Skalbes", Rīgas aktīvo senioru alianse, Latvijas Atkarības psihologu apvienība, Latvijas Neredzīgo biedrības Rīgas pilsētas teritoriālā organizācija un citas. Asociēto biedru vidū ir Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls, Liepājas Diabēta biedrība un citas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
