'Zaglim (..) jāsēž cietumā' – ziņa vai viedoklis, tiesā strīdas Lemberga un Sprūdža advokāti
Foto: F64

Rīgas apgabaltiesa pirmdien sāka vērtēt no amata pienākumu pildīšanas atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību pret bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu par viņa 2012. gada 16. oktobrī LNT raidījumā "900 sekundes" paustajiem izteikumiem, kas, Ventspils mēra ieskatā, bijuši nepatiesi, kā arī godu un cieņu aizskaroši.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lieta jau reiz izskatīta gan pirmajā, gan apelācijas instancē, taču pērnā gada rudenī spriedumu daļēji atcēla Augstākā tiesa. Patlaban Rīgas apgabaltiesā strīds starp Lembergu un Sprūdžu ir par divām frāzēm: "Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā" un "Un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skatā par Ventspils iedzīvotāju naudu."

Uz pirmdienas tiesas sēdi nedz Lembergs, nedz Sprūdžs ieradušies nebija. Viņus pārstāvēja advokāti. Tāpat uz lietas izskatīšanu bija ieradusies LNT pilnvarotā pārstāve.

Jau ziņots, Ventspils mērs bijušo ministru iesūdzēja par televīzijas kanāla LNT raidījumā "900 sekundes" 2012. gada 16. oktobrī paustajiem izteikumiem. Lembergs no Sprūdža prasa, viņaprāt, nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālās kompensācijas piedziņu 14 229 eiro (10 000 latu) apmērā.

Jūrmalas pilsētas tiesa 2014. gada maijā pirmajā instancē noraidīja Lemberga prasību. Savukārt Rīgas apgabaltiesa 2015. gada februāra sākumā nosprieda, ka Lemberga prasība ir apmierināma daļēji – par divām frāzēm no visām, kas bija uzskaitītas prasībā. Apelācijas instances tiesa lēma, ka Sprūdžam jāmaksā morālā kompensācija 2000 eiro apmērā. Vēlāk gan tiesa laboja spriedumā matemātiskā aprēķina kļūdas un noteica, ka no Sprūdža par labu Lembergam piedzenama atlīdzība par nodarīto kaitējumu 2000 eiro apmērā un tiesāšanās izdevumi 2168,54 eiro apmērā - kopā 4168 eiro apmērā.

Apgabaltiesas spriedums pēc pārsūdzēšanas nonāca Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamentā, kas 2017. gada 5.oktobrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Līdz ar to tagad Rīgas apgabaltiesai jāskata spriedums tikai atceltajā daļā – tātad par divām iepriekšminētajām frāzēm.

Pirms lietas izskatīšanas pēc būtības abu pušu advokāti tiesai pirmdien pieteica lūgumus. Lemberga advokāte Gunta Kuzmane lūdza tiesu lietas materiāliem pievienot sociālā pētījuma – iedzīvotāju aptaujas – rezultātus par Lemberga sabiedriskā tēla novērtējumu Latvijas sabiedrībā, kas veikts 2017. gada decembrī.

Savukārt Sprūdža advokāts Sandis Petrovičs lūdza lietas materiāliem pievienot publikāciju portālā "Delfi", kurā Lembergs pauž savu viedokli par prasībām par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesu ziņu atsaukšanu.

Tā kā puses pret lūgumiem neiebilda, tad tiesa abus apmierināja un pievienoja lietas materiāliem.

Pēc lūgumu uzklausīšanas tiesa sāka skatīt lietu pēc būtības, vaicājot pusēm, vai pastāv iespēja noslēgt izlīgumu. Kuzmane norādīja, ka pat to ir runāts, taču šāda iespēja nepastāv, jo tas ir "principa jautājums".

Lemberga advokāte vērsa tiesas uzmanību uz to, ka, lai gan Jūrmalas pilsētas tiesa prasību noraidīja, Rīgas apgabaltiesa nosprieda prasību apmierināt daļēji un piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 2000 eiro un tiesāšanās izdevumus.

Lemberga puse pārsūdzēja apgabaltiesas spriedumu prasības noraidītajā daļā, un, kasācijas kārtībā izskatot lietu, AT izteikumu patiesību atzina par nepārbaudāmu, tomēr uzskatīja, ka Sprūdža viedoklis ir nesamērīgi rupjš un aizkar cieņu un godu. Advokāte norādīja, ka prasība atceltajā daļā par izteikumu par zagli un par "nesodāmības pirkšanu" tiek uzturēta.

Kuzmane tiesai skaidroja, ka krimināllieta, kas tiek izskatīta tiesā un kurā apsūdzēts Lembergs un citas personas, Latvijas sabiedrībā ir vispārzināms fakts, bet apsūdzība nav par zādzību.

Tāpat viņa uzsvēra, ka raidījumā notikusi diskusija par administratīvo procesu – par Sprūdža pieprasījumu Lembergam trīs dienu laikā atbildēt par lēmuma pieņemšanu – un tās nav bijušas politiskās debates.

Tāpat advokāte sacīja, ka izskatāmajā civillietā nav Ģenerālprokuratūras vēstules, kas minēta Jūrmalas tiesas spriedumā. Līdz ar to neesot saprotams, kā tiesa izdarījusi secinājumus, ka atbildētājam Sprūdžam ir subjektīvs viedoklis par apstākļiem. Turklāt no lietā esošajiem Sprūdža paskaidrojumiem noprotams, ka daļa vēstulē paustās informācijas ir izmeklēšanas noslēpums.

Kuzmane skaidroja, ka vienīgais pierādījums, kas ir lietā un uz ko Sprūdžs balsta savus izteikumus ir rīkojums par Lemberga atstādināšanu no mata, kuru pats VARAM vēlāk atsaucis un atzinis par prettiesisku.

Kuzmane norādīja, ka prasītājs uzskata: Sprūdžs bez tiesas sprieduma atzinis Lembergu par vainīgu likuma par interešu konfliktu valsta amatpersonas darbībā pārkāpšanā, tāpēc Lembergs uzskata, ka tādējādi pārkāptas viņa cilvēktiesības.

Tāpat raidījuma formātu nevarot uzskatīt par politiskām debatēm, jo ministrs esot augstāk stāvoša amatpersona, nekā pašvaldības vadītājs. Līdz ar to Sprūdžs bijis priekšnieks, bet Lembergs – viņa padotais.
"Nav pamata uzskatīt, ka diskusija ir publiska debate, jo diskusijā tiek apspriesta rīcība administratīvā procesa ietvaros un padotā pārkāpums. Abas aicinātas kā amatpersonas. Katrai no personām bija savs atsevišķs viedoklis par administratīvo aktu," noteica Lemberga advokāte Kuzmane.

Viņa norādīja, ka Sprūdžs ar saviem izteikumiem pārkāpis nevainīguma prezumpciju, jo radīts iespaids, ka tiesa vai amatpersona uzskata personu par vainīgu. Advokāte piemetināja, ka būtiska nozīme ir formulējumam, ko lieto amatpersonas. Lemberga pārstāve pauda, ka toreizējā ministra izteikumi pēc būtības bijuši apsūdzība un viņš bija pasludinājis Lembergu par vainīgu, nosaucot par zagli, tādējādi pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, un neesot svarīgi kādā statusā patlaban ir prasītājs. "Spēkā esošu notiesājošu spriedumu, kurā Lembergs atzīts par vainīgu, tajā laikā nebija un nav joprojām," tiesā norādīja advokāte.

Līdz ar to viņa lūdza apelācijas sūdzību apmierināt. Turklāt, lai arī iepriekš tiesa atzinusi, ka izteiktās frāzes ir viedoklis, Lemberga ieskatā tās ir ziņas.

Savukārt Sprūdža advokāts Sandis Petrovičs pirmdien Rīgas apgabaltiesā sacīja, ka viņam šķitis, ka lietā nepastāv strīds ne par faktiskiem apstākļiem, ne par apstākļu kvalifikāciju, kas norādīta Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 4. februāra spriedumā, proti, ka notikusi politiska diskusija un pausts viedoklis no Sprūdža puses. Viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Savukārt no prasītāja pārstāves pirmdien teiktā izriet, ka tagad Lembergs to apstrīd.

Sprūdža advokāts norādīja, ka abu strīdus frāžu novērtēšanā svarīgi nonākt pie saprotama rezultāta un, atsaucoties uz AT un apgabaltiesas spriedumiem, uzsvēra, ka informācija pausta politiskās diskusijas laikā starp diviem politiķiem televīzijas tiešraidē. Advokāts uzsvēra, ka politiskās debates ir viena no augstākajām vārda brīvības izpausmes formām, un, ja nepastāv iespēja politiski debatēt, tad nepastāv arī demokrātija.

Atbildētāja pārstāvis lūdza tiesu "domāt, ko darīt ar šobrīd šādā statusā esošu apelācijas sūdzību". "Prasītājs uztur viedokli, ka atbildētājs izplatījis ziņas, kas ir nepatiesas un godu un cieņu aizkarošas. Tiesa novērtējusi, ka tās nav ziņas, bet viedoklis, kas nav pakļauts patiesuma pārbaudei. Ja runa ir par ziņām, jāvērtē vai patiesas vai izplatītas un godu un cieņu aizkarošas. Tiesai nav tiesības pārkvalificēt prasību un runāt par nodarījumu prasītajam saistībā ar viedokļa paušanu. Par viedokli jāvērtē citi nosacījumi nekā tie, kas attiecas uz ziņām," skaidroja advokāts, norādot, ka prasība celta par ziņām.

Tāpat advokāts kontekstam no AT sprieduma ieskicēja diskusijas apstākļus, proti, uz raidījumu bija aicināti abi politiķi un uzklausīti par iespēju Lembergam formāli tikt atstādinātam no amata. "No videoieraksta redzams, ka Lembergs nebija nācis runāt par administratīvo procesu un disciplināratbildības pārkāpumiem. Diskusijas laikā abi kungi runāja par visu ko, par visādām lietām," noteica advokāts, paužot pārliecību, ka tiesa, lemjot par lietas iznākumu, noskatīsies arī diskusijas ierakstu, kas pieejams lietas materiālos.

Tiesā Petrovičs pirmdien pauda, ka stāsts nav nedz par administratīvo procesu, nedz par disciplināro atbildību.

Kā izteicās Sprūdža pārstāvis, prasītājs apgalvo un "virpina argumentu" par to, ka Sprūdžs Lembergu nosaucis par zagli, par ko viņš nav notiesāts un netiek tiesāts. Savukārt Sprūdžs Lembergu nekad tieši par zagli nav nosaucis – savos izteikumos viņš lietojis metaforu kontekstā ar filmu. "Diskusijā atradīsiet, ka pats Lembergs nav vairījies Sprūdžu nosaukt par zagli tiešā veidā, bez spriedumiem un pamatojumiem," piemetināja advokāts.

Savukārt, vērtējot iedzīvotāju aptauju, kas veikta 2017. gada decembrī, Sprūdža advokāts akcentēja tieši pētījuma veikšanas datumu, piemetinot, ka prasība ir celta par notikumiem 2012. gada 16. oktobrī.

Arī LNT pārstāve pauda, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma, jo "900 sekundes" ir raidījums, kur politiķi uzaicināti savstarpējā politiskā debatē, tāpēc LNT kā trešā puse lietā nevar piekrist, ka ir raidījumā notiek priekšnieka un padotā attiecību risināšana.

Tāpat viņa piekrita Petroviča paustajam, norādot, ka arī LNT ieskatā vairs nav vērtējams, vai runa ir par ziņām vai viedokli, jo tiesa iepriekš spriedusi, ka tas ir viedoklis. Viņa arī norādīja, ka iepriekš tiesa pareizi konstatējusi, ka jāņem vērā, ka Lembergs ir politiķis, un tāpēc ir pieļaujamas plašākas kritikas robežas. LNT uzskata, ka izteikumos Lembergs netiek nosaukts par zagli un piekrīt apgalvojumam par iedzīvotāju aptauju, proti, ka tā nav attiecināma uz laiku, kad Sprūdžs par Lembergu izteicies LNT.

LNT pārstāve tiesai sacīja, ka piekrīt – viedokli nevar uzskatīt par aizskarošu, jo tas nav pausts rupjā veidā. Tā esot bijusi "diezgan karsta politiskā diskusija" un diskusijās mēdz izteikt otrai pusei nepatīkamus pārmetumus. LNT uzskata, ka nav radies personas tiesību aizskārums. Līdz ar to LNT uzskata, ka prasība ir noraidāma.

Uzklausījusi visus procesa dalībniekus, tiesa pirmdien pabeidza lietas izskatīšanu pēc būtības un pārgāja pie tiesas debatēm, kas bija diezgan īsas.

Lemberga advokāte, atbildot Petroviča teiktajam, norādīja, ka apelācijas instance pārskata arī iesniegto apelāciju, kurā lūgts abas frāzes vērtēt kā ziņas. "Sprūdžam kā valsts amatpersonai ir pienākums, pievērst uzmanību, ko un kā pasaka," pauda prasītāja puse, uzsverot, ka valsts amatpersonu teiktais ir jāuztver kā ziņas, nevis viedoklis, jo valsts amatpersonu paziņojums satur ziņas un faktus, kas ir jāpakļauj patiesuma pārbaudei.

Advokāte arī norādīja, ka priekšnieka un padotā attiecības izriet no likuma un normatīviem aktiem, un VARAM rīkojuma, pēc kura vajadzēja sekot rīcībai. Advokāte arī norādīja, ka līdz 2012. gadam diskusijā "vārdu salikums par zagli" attiecībā uz viņas pārstāvamo netika lietots, bet pēc tam izteikums ir lietots un aktīvi. Viņasprāt, ir pārkāptas Lemberga cilvēktiesības, nepamatoti nosaucot personu par zagli.

Savukārt Sprūdža advokāts pauda, ka "juridiski lieta ir absolūti skaidra", norādot, ka ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumi lietās pie analogiem apstākļiem. "Lembergam to pieņemt un saprast traucējot "principa jautājums", jo Lembergs ir tāds cilvēks, kurš taču uzvar visas tiesas," noteica advokāts, piemetinot, ka Ventspils mēram to patīkot atkārtot.

Petrovičs sacīja, ka vienkārši Sprūdžs izrunājies tā, kā Lembergam nepatika, bet prasītājs faktu par to, ka tas ir viedoklis, nav apstrīdējis. Līdz ar to Petrovičs lūdza tiesu apelācijas sūdzību noraidīt un parādīt, ka "dzīvojam demokrātiskā valstī, kur cilvēki var izteikties".

Arī LNT interešu aizstāve atkārtoja jau iepriekš pausto, ka apelācijas sūdzība noraidāma, jo iepriekš noskaidrots, ka izteikumi ir uzskatāmi par viedokli. "Vērts paturēt prātā, ka viedokli izteikušas politiskas personas un ievērojamas plašākas kritikas robežas," teica LNT pārstāve, piebilstot, ka šādā veidā izteiktus paziņojumus nevajadzētu uzskatīt par paziņojumiem, kas definēti likumā par presi un masu saziņas līdzekļiem.

No replikas lieta dalībnieki atteicās. Līdz ar to tiesas sēde beidzās. Spriedumu Rīgas apgabaltiesa paziņos 22. janvārī pulksten 9.55.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Edmunds Sprūdžs Eiropas Cilvēktiesību tiesa Ģenerālprokuratūra Rīgas apgabaltiesa VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form