Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere neuzskata, ka PA darbotos pretēji valsts interesēm, virzot privatizācijai īpašumu - blakus Nacionālajam Teātrim (NT) izvietotos tenisa kortus.
"Tas ir absurds apgalvojums, ka PA darbojas pretēji valsts interesēm," pirmdien Latvijas Radio izteiktās aizdomas par PA darbošanos pret valsti komentēja Zalpētere, uzsverot, ka Ministru kabinets (MK) devis PA uzdevumu šo objektu privatizēt un PA to arī darījusi, lai gan mutvārdos saņemti pretēji norādījumi.
Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" svētdien vēstīja, ka viens no Zalpēteres atlūguma iemesliem varētu būt pretēji valsts interesēm uzsākta nekustamā īpašuma Rīgā, Kronvalda bulvārī privatizācija. Raidījums norādīja, ka pretrunīgi uzsāktā privatizācija saistīta ar tenisa kortiem Rīgā, Kronvalda bulvārī 2b. Līdz 2021.gada beigām šis zemes gabals iznomāts SIA "Kronvalda parks", kas pieder kādai Baltkrievijas pilsonei. Savukārt jau 2006.gadā ar Ministru Kabineta lēmumu īpašums nodots privatizācijai. NT šo zemes gabalu tagad nolūkojis nākotnes attīstībai, un valdība pēdējā gada laikā meklēja risinājumu, kā to saglabāt valsts īpašumā.
Pirmdien Latvijas Radio Zalpētere atzina, ka viņas rīcībā bijusi šāda informācija, taču, lai tādu mērķi panāktu, būtu jādarbojas tiesiskiem līdzekļiem, piemēram, jāsagādā attiecīgs atzinums.
"No manas puses ir bijis nepārprotams lūgums un PA ir labi zinājusi, izdarīt visu iespējamo, protams, likumīgi un visu iespējamo, lai zemi tomēr paturētu valsts īpašumā un nākotnē nodotu teātrim," "de facto" sašutumu pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).
Kā pieļāva "de facto", šī situācija ir viens no iemesliem, kāpēc konflikts starp ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un Privatizācijas aģentūras vadītāju Ivetu Zalpēteri noslēdzās ar aģentūras vadītājas atlūgumu. Nav izslēgts, ka ministrija aģentūras rīcību lūgs pārbaudīt tiesībsargājošajām iestādēm.
Savukārt PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš portālam "Delfi" papildināja: apgalvojumi, ka PA pēc savas iniciatīvas būtu uzsākusi kāda objekta privatizāciju, ir nepatiesi.
Tāpat šobrīd nav likumīga pamata neveikt šī īpašuma privatizāciju, jo Ekonomikas ministrija (EM) nav sagatavojusi tiesisku risinājumu īpašuma saglabāšanai valsts vajadzībām.
Jau šā gada aprīlī ar ekonomikas ministru un biroja pārstāvjiem notika sarunas par nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2b, Rīgā, privatizāciju un iespēju paturēt šo īpašumu valsts rokās.
EM tika informēta, ka, neradot tiesvedību riskus, privatizācijas procesu iespējams pārtraukt tikai pieņemot speciālu likumu. EM nav informējusi PA par šāda likuma izstrādi.
Vienpusējā kārtā apturot privatizācijas procesu bez juridiska pamatojuma, PA valdei būtu jāuzņemas atbildība par bezdarbību, prettiesiski neveicot privatizāciju, un attiecīgi būtu jāuzņemas tiesvedības riskus un prasījumus par zaudējumu piedziņu.
Kārkliņš pauda uzskatu, ka, visticamāk, tādā tiesvedības procesā PA zaudētu, radot zaudējumus valstij. Tāpēc PA valde vienbalsīgi atbalstīja privatizācijas noteikumu apstiprināšanu.
PA valde jau vērsa EM uzmanību uz to, ka izsludinātie grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nekādi nerisinātu Kronvalda bulvāra 2b, Rīga, saglabāšanu valsts īpašumā, jo likumam nav atpakaļejoša spēka.
Tāpat nepatiesi ir apgalvojumi par īpašuma cenas neatbilstību reālajai situācijai.
EM kā privatizācijas procesa pārraudzītājai ir jābūt informētai par likumā noteikto privatizējamo objektu cenas noteikšanas mehānismu, kas vienādi attiecas uz visiem privatizējamajiem objektiem.
Zemes privatizācijas cenu nosaka, vadoties no Valsts zemes dienesta izsniegtas izziņas par zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām. 2012.gada 17.augustā izsniegtajā Valsts zemes dienesta izziņā apbūvēta zemesgabala Kronvalda bulvārī 2b, Rīga, vērtība privatizācijas vajadzībām atbilstoši MK noteikumiem ir 1946 lati. Saskaņā ar likuma prasībām PA nevar mainīt šo vērtību un veicot privatizāciju tā ir saistoša. Līdz ar to arī privatizācijas noteikumos kopējā nekustamā īpašuma cena ir noteikta 150 200 lati, kuru pamatā veido būvju vērtība, kas atbilst tirgus vērtībai.
To nosaka publiskā iepirkuma procedūrā izraudzīts sertificēts vērtētājs. Saglabājot šādu Valsts zemes dienesta noteikto zemesgabala vērtību, PA valde augstāku cenu par šo nekustamo īpašumu likumīgā veidā nav tiesīga noteikt.
PA norāda: izskanējusī informācija, ka objekta vērtība ir 1,4 miljoni, ir attiecināma uz 2008.gadu, kad nekustamā īpašuma tirgus cenas sasniedza maksimumu un bija neadekvāti augstas. Savukārt, 2008.gadā pārdot objektu un pabeigt privatizāciju nebija iespējams, jo tika uzsākta tiesvedība, līdz kuras pabeigšanai privatizācija tika apturēta.
Kā ziņots, Zalpētere atlūgumu iesniedza pagājušajā nedēļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
