Foto: AFI

Pirms referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai būtu nevis jādrukā bukleti un jātaisa reklāmas klipi, bet katram politiķim un sabiedrības loceklim,, kam tas ir svarīgi, būtu tieši jāuzrunā līdzcilvēki ar aicinājumu balsot pret otru valsts valodu, pirmdien intervijā Latvijas Radio teica koalīcijā ietilpstošās Zatlera Reformu partijas (ZRP) vadītājs Valdis Zatlers.

Komentējot premjera Valda Dombrovska (V) pieļauto pēc Satversmes tiesas (ST) lēmuma neapturēt referendumu, - ka koalīcijā atkal tiks pārrunāta īpašas informatīvās kampaņas par valsts pamatiem organizēšana, - Zatlers uzsvēra, ka "katram cilvēkam un politiskajai partijai ir jāpauž viedoklis, nepaužot piecus sešus dažādus viedokļus, ko darīt referendumā".

Zatlers uzsvēra, ka kampaņā būtu jāpiedalās ikvienam, kam tas šķiet svarīgi, "nevis vienkārši jādrukā lapiņas vai jātaisa klipi". Katram politiķim ir jārunā ar vēlētājiem vai nu caur medijiem, vai nu tieši – jārunā ar saviem draugiem un radiniekiem, pārliecināts ZRP vadītājs.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V) LNT raidījumā "900 sekundes" aicināja tos, kas ir pret otru valsts valodu, doties uz referendumu un balsot "pret", lai krievu valodas atbalstītāji nevarētu apgalvot, ka visi, kas uz referendumu neieradās, balsoja "par".

Zatlers, kurš ir arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs, lūgts komentēt referenduma iniciējošās biedrības "Dzimtā valoda" līdera Vladimira Lindermana aicinājumu latviešiem nedoties "krusta karā pret krievu valodu", uzdeva retorisku jautājumu: "Vai esam tik vārgi, ka visu valsti varam turēt sasprindzinājumā tikai tāpēc, ka vienam cilvēkam ir revolucionāras idejas?"

Zatlers atgādināja, ka pirms referendumiem nav nekāda regulējuma ar tiem saistīto kampaņu finansējumam, uz ko ZRP norādījusi jau pirms kāda laika un kā rezultātā Saeimā izveidota darba grupa. "Ja nav likuma, tad nav pret ko pārbaudīt," atzina Zatlers, paužot pārliecību, ka drošības iestādes strādā pie tā, lai noskaidrotu, kur saņemta nauda parakstu vākšanas kampaņai, tomēr tas esot "likuma robs, kas var apdraudēt valsts drošību". "Ja nav jāpierāda, tad mēs nevaram zināt, par kādu naudu Lindermans to var organizēt," sacīja NDK vadītājs.

Lūgts komentēt šobrīd notiekošo parakstu vākšanu par automātisku pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem, Zatlers norādīja, ka katram nepilsonim ir brīva izvēle, vai pieņemt pilsonību, un sacīja, ka viņam neesot zināms neviens gadījums, kad kādam būtu liegta iespēja nokārtot pilsonības iegūšanas eksāmenu.

Jau vēstīts, ka ST otrā kolēģija piektdien nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts, piektdien pavēstīja ST.

ST otrās kolēģijas priekšsēdētāja Aija Branta informēja, ka ST nolēma ierosināt lietu daļā par Nobalsošanas likuma normu atbilstību Satversmei. Saeimai līdz šī gada 20.martam jāsniedz atbilde.Vienlaikus ST secināja, ka, arī neapturot referendumu, ST spriedums nebūs bezjēdzīgs. Tiesai vajadzētu ļoti nozīmīgus argumentus, lai apturētu šobrīd ierosināto likumdošanas procesu - referendumu, bet rīcības sēdē ST secināja, ka tās rīcībā šādu argumentu nav, sacīja tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Jau vēstīts, ka Nacionālās apvienības sagatavotajā un 30 deputātu parakstītajā pieteikumā bija lūgts apturēt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē.

Ņemot vērā Satversmes tiesas (ST) lēmumu nepiemērot pagaidu noregulējumu un neapturēt 18.februārī paredzēto tautas nobalsošanu par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, pieteikuma iesniedzēji partija "Vienotība" un nacionālā apvienība VL-TB/LNNK aicina ikvienu Latvijas pilsoni piedalīties referendumā un "aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu", teikts abu politisko spēku paziņojumos.

Savukārt Dombrovskis pieļāva, ka jau pirmdien koalīcijas padomes sēdē aicinās koalīcijas partnerus pārrunāt iespējamo kampaņu, lai aicinātu pilsoņus 18.februārī gaidāmajā referendumā balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Premjers arī norādīja, ka viņš aicina visus pilsoņus doties uz referendumu un balsot "pret šo Ušakova - Lindermana ideju".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!