Zeibārts: NBS kaujas spējas bez Zemessardzes tiktu būtiski pavājinātas
Foto: DELFI Aculiecinieks

Jautājums par Zemessardzes (ZS) likvidēšanu vai iekļaušanu, piemēram, iekšlietu sistēmā, nav diskutējams. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas bez ZS tiktu būtiski pavājinātas, tā trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina bijušais ZS komandieris un pašreizējais NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos Juris Zeibārts.

Trešdien komisijā notika aktīvas diskusijas gan par ZS nākotni, gan arī citiem ar valsts drošību saistītiem jautājumiem. Komisijas sēdi par šiem jautājumiem bija rosinājis Saeimas deputāts un atvaļinātais rezerves brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Jau otrdien Aizsardzības ministrija (AM) izplatīja paziņojumu, ka Krēsliņš rosina ZS pārveidot par nevalstisku organizāciju un iekļaut Iekšlietu ministrijas (IeM) sastāvā. Šādai idejai kategoriski iebilst aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), otrdien informēja AM preses pārstāve Daina Ozoliņa.

Tikmēr pats Krēsliņš noraida, ka būtu skaidri izteicis šādu priekšlikumu. Tas esot nedaudz pārprasts un "izrauts no konteksta". Šāda ideja kā viedoklis figurējusi 2009.gada izdotajā Militārajā apskatā.

Arī šodien komisijā deputāts skaidroja, ka ar vēstules nosūtīšanu AM viņš vien vēlējies rast vienotu izpratni par vairākiem jautājumiem, piemēram, terminiem "valsta aizsardzība", "drošība", ko nereti dažādos normatīvajos aktos un likumos interpretējot atšķirīgi. Tāpat viņš ar saviem priekšlikumiem vēlējies sakārtot aizsardzības nozares likumdošanu, novēršot tajos ietvertās pretrunas. Deputāts arī rosinājis skaidri noteikt aizsardzības prioritātes, kā arī efektivizēt budžeta izlietojumu.

Runājot par ZS, Krēsliņš gribot vien saprast, "kur ir Zemessardzes vieta". Viņš nevienā mirklī neesot domājis par ZS likvidēšanu. "Es tikai rosināju diskusiju," netieši taisnojās Krēsliņš.

AM komisijā pārstāvēja tās politiskais direktors Jānis Garisons, kurš pat bija sagatavojis prezentāciju, mēģinot iezīmēt aizsardzības prioritātes. Viņš arī pastāstīja, ka jau drīzumā Ministru kabinetā tiks skatīta jaunā valsts aizsardzības koncepcija turpmākajiem četriem gadiem. Ar koncepcijas projektu vēlējās iepazīties arī komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V), lūdzot to deputātiem nosūtīt e-pastā.

Garisons uzsvēra, ka ZS ir veidota kā pirmā rezerve NBS. Tā arī uztur saikni ar sabiedrību, un tajā ir ļoti augsta motivācija. Problēma patlaban vien esot nesakārtotās attiecības ar darba devējiem, kas nereti nelabprāt saviem darbiniekiem-zemessargiem liedz iespēju piedalīties mācībās. Ministrija vēlētos panākt likumdošanas izmaiņas, kas darba devējiem uzliktu par pienākumu atlaist zemessargus uz mācībām, saglabājot darba vietu.

Arī Zeibārts stingri iestājās par ZS kā veidojuma nepieciešamību.

Debates par šiem jautājumiem notika aptuveni pusotru stundu. Kad komisijas sēde jau bija krietni ieilgusi, deputāts Jānis Ādamsons (SC) paziņoja, ka "vairs negrib piedalīties šajā izrādē". Viņš arī Garisonam veltīja ne visai glaimojošus vārdus. Garisons iepriekš bija atzinis, ka ministrijai bijis grūti definēt, kas ir krīze, uz ko Ādamsons izteicās: "Tad ejiet pensijā, ja nevarat nodefinēt krīzi." Pēc tam deputāts piecēlās un demonstratīvi atstāja komisijas telpas, lai gan sēde vēl nebija beigusies.

Source

LETA

Tags

Ainars Latkovskis Aizsardzības ministrija Artis Pabriks Iekšlietu ministrija Jānis Ādamsons Kārlis Krēsliņš Zemessardze
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form