ZZS varētu mainīt savu kategorisko nostāju pret papildu bēgļu uzņemšanu
Foto: LETA

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu mainīt savu kategorisko nostāju pret papildu bēgļu uzņemšanu, trešdien pēc ZZS Saeimas frakcijas sēdes žurnālistiem netieši apstiprināja tās vadītājs Augusts Brigmanis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš sacīja, ka viņam frakcija deleģējusi sazināties ar premjerministri Laimdotu Straujumu ("Vienotība"), lai lūgtu uzdot Ilzes Pētersones-Godmanes vadītajai darba grupai, kas strādā ar bēgļu uzņemšanas jautājumiem, nekavējoši sniegt ziņojumu par visiem apstākļiem, kas saistīti ar patvēruma meklētāju izmitināšanu, integrēšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem.

ZZS vēlās, lai darba grupa ar tās secinājumiem ministrus iepazīstinātu ārkārtas koalīcijas sēdē ceturtdien, kas notiks pirms ārkārtas valdības sēdes.

"Man ir uzdots nekavējoši sazvanīties ar Straujumu. Mūsu apvienība galīgo lēmumu pieņems pēc sekojošas procedūras. Viss ir Straujumas rokās, jo ir gana ilgi gaidīts. Mēs atsaucamies Valsts prezidenta aicinājumam, kurā viņš ir izteicis ļoti nopietnas bažas par to, ka patreiz Latvijā ļoti iekavējās jautājums par bēgļu izmitināšanu un saistītajām [lietām]," sacīja Brigmanis.

Līdz ar ZZS aicina Straujumu uzdot darba grupai, kas strādā ar bēgļu jautājumiem, sniegt ziņojumu koalīcijai par situāciju, kādā atrodas visa šī lieta. "Priekšā ir diennakts. Ārkārtas situācijā [darba grupa] var sagatavot [ziņojumu] uz rītdienas koalīcijas sēdi dienas vidū. Kad būs redzams šis ziņojums, tad redzēsim, cik tālu ir pavirzījusies valdība un konkrētās institūcijas ar šo [bēgļu uzņemšanas] jautājumu," pauda ZZS frakcijas vadītājs.

"Balstoties uz to, mēs dosim deleģējumu mūsu ministriem [balsot valdības sēdē par vai pret papildu bēgļu uzņemšanu]," teica Brigmanis.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izdevis rīkojumu valdībai sadarbībā ar pašvaldībām divu nedēļu laikā izstrādāt skaidru plānu bēgļu uzņemšanai. Ceturtdien sasauktas ārkārtas koalīcijas un valdības sēdes, kurā tiks pieņemts lēmums par papildu bēgļu uzņemšanu. Valdības lēmums būs jāapstiprina Saeimas Eiropas lietu komisijai.

Jau vēstīts, ka pavasarī, pēc traģēdijām Vidusjūrā, aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, no kuriem 250 bēgļu labprātīgi izlēmusi pieņemt Latvija.

Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kurā iesaistīti vairāku ministriju, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.

Reaģējot uz bēgļu pieplūduma pieaugumu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildus 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augsākās amatpersonas norādīja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai nav izdevies vienoties, kā rezultātā valstij šajā jautājumā pagaidām nav nacionālās pozīcijas.

Pirmdien, 14.septembrī, Briselē ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.

Amatpersonas paudušas, ka šajā situācijā Latvija ir nokļuvusi starptautiskā izolācijā un ir apdraudēta pārējās Eiropas solidaritāte attiecībā uz Latvijas vajadzībām, piemēram, atbalstu drošības jautājumos, vai ES struktūrfondu sadalē.

Kategoriski noraidošu pozīciju pauž koalīcijā esošā Nacionālā apvienība.

Vienlaikus izskanējis, ka Vācija varētu atbalstīt finansējuma samazinājumu dalībvalstīm, kuras iebilst pret bēgļu kvotām. Savukārt EK noraidījusi šādu iespēju.

ES robežsardzes kontroles aģentūra "Frontex" aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.

Reaģējot uz bēgļu krīzi, atsevišķas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Augusts Brigmanis Iekšlietu ministrija Raimonds Vējonis Saeima Zaļo un zemnieku savienība Žans Klods Junkers Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form