Bezdarba līmenis tiek izteikts procentos, reģistrēto bezdarbnieku (darbspējas vecumā no 15 līdz 61 gadam) skaitu attiecinot pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu izvēlētajā teritorijā (atšķirībā no NVA aprēķiniem, kuros tiek izmantots ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā).

Savukārt trūcīgo iedzīvotāju īpatsvaru iegūst no reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM), ko aprēķina Labklājības ministrija (LM). Tie ir dati par personu skaitu, kam konstatēta atbilstība trūcīgas ģimenes statusam, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu pārskata 2015. gada sākumā.

Sliktākie rādītāji ir Latgales pusē, bet labākie Pierīgā. Sociālantropologs Viesturs Celmiņš portālam "Delfi" skaidroja, ka tāda situācija veidojusies vēsturiski. "Latgales pierobežā jau gadu desmitiem ir zemāks rūpnieciskās un uzņēmējdarbības aktivitātates līmenis kā citviet valstī. To pastiprina liels agrārās saimniekošanas īpatsvars un liels mazu saimniecību skaits. Pēdējā pati par sevi ir visai riskanta, ja neiet ciešā sazobē ar citām nodarbinātības formām," klāstīja eksperts.

Celmiņš arī norādīja uz to, ka "valsts un pašvaldības centieni paaugstināt rūpniecisko aktivitāti un/vai piesaistīt investīcijas šajās teritorijās nav bijušas diezko sekmīgas". Ar to skaidrojams zemāks ienākumu un pārticības līmenis.

"Mūsdienīgāks skatījums ir atzīt, ka tautsaimniecības strukturālie aspekti, kaut būtiski, nav vienīgie, kas nosaka pārticības līmeni. Proti, mums jāņem vērā, ka konkrētās sociālās grupas -ilgstošie bezdarbnieki, iedzīvotāji virs 50 gadiem, ar nepabeigtu pamatizglītību, kā arī sievietes un vientuļie vecāki mēdz būt visapdraudētākie," sacīja sociālantropologs, piebilstot, ka liela daļa cilvēku bezdarbnieki ir ilgstoši.

"Ilgstošs bezdarbs nozīmē, ka ir grūtāk iegūt jaunas prasmes, nodrošināt izaugsmi, atrast jaunas darba iespējas, kas savukārt mazina motivāciju un grauj pašiniciatīvu," komentēja Celmiņš. Eksperts arī norādīja, ka bieži vien, ja vecāki bijuši ilgstoši bezdarbnieki, arī viņu atvases gaida līdzīgs liktenis.

Savukārt Pierīgā, kā norādīja eksperts, "atrodamas plašas un daudzveidīgas nodarbinātības iespējas gan valsts, gan privātajā sektorā", līdz ar to iepriekš pieminētajām sociālajām grupām klājas labāk, nekā tālāk no galvaspilsētas. "Sociālie pakalpojumi ir sasniedzamāki un izaugsmes iespēju perspektīva ir plašāka," teica Celmiņš.