Priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 3.jūnijā notiekošajām pašvaldību vēlēšanām ir no 4.februāra līdz vēlēšanu dienai.

Tomēr dažas partijas, piemēram, "Saskaņa" ar "Gods kalpot Rīgai", kā arī "Vienotība" jau sākušas reklamēties pirms oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas sākuma. Tēriņu slieksnis gan oficiāli noteikts tikai oficiālajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, līdz ar to partijas līdz 4.februārim var tērēties neierobežoti. Tas gan nenozīmē, ka par iztērēto finansējumu nebūs jāatskaitās KNAB. Līdz 4.februārim apmaksātās politiskās reklāmas atbilstība normatīvo aktu prasībām tiks veikta gada pārskatu un atskaišu par saņemto finansējumu pārbaudēs, norādīja KNAB.

Pie informācijas par partijas "Saskaņa" pašlaik televīzijā rādītās reklāmas izmaksām apkopošanas pašlaik strādā politiskā spēka pārstāvji, aģentūrai LETA sacīja "Saskaņas" priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Daļa rēķinu jau ir apmaksāti, savukārt daļas rēķinu apmaksa vēl ir procesā.

Partijas līderis nesolīja, ka apkopotā informācija varētu tapt publiskota tuvākajā laikā, norādot, ka jebkurā gadījumā šī informācija būs pieejama, partijai likuma kārtībā iesniedzot atskaites par finansēm. Vaicāts, vai sabiedrībai nevajadzētu būt iespējai par reklāmas izmaksām saņemt informāciju dažu dienu laikā, Ušakovs sniedza līdzīgu atbildi.

"Vienotības" reklāma televīzija būšot redzama līdz 3.februārim, un tā izmaksājusi 19 700 eiro, pastāstīja partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars. Viņš uzsvēra, ka tās mērķis ir efektīvi uzrunāt rīdziniekus, kuri vēlētos startēt no "Vienotības" saraksta, nevis izmantot to, ka vēl nav sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Reklāmas video Ķirsis uzrunā iedzīvotājus, kritizējot pašreizējo Rīgas vadību un mudina pievienoties "Rīdzinieku sarakstam".

KNAB skaidroja, ka pirms pašvaldību vēlēšanām ir saglabājies aizliegums izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā. Šāds aizliegums neattiecas uz paziņojumu par tikšanos ar vēlētājiem izvietošanu.

Valsts un atvasinātu publisku personu institūcijām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai atvasinātai publiskai personai pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu, ir aizliegts radīt priekšrocības vai ierobežojumus kādam aģitācijas veicējam priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanā publiskās vietās.

Valsts un atvasinātu publisku personu institūcijām un kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder kapitāldaļas aizliegts veikt priekšvēlēšanu aģitāciju.

Ēku telpās, kurās atrodas valsts un atvasinātu publisku personu institūcijas un kapitālsabiedrības, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50% kapitāldaļu, kā arī šādu ēku koplietošanas telpās aizliegts izvietot un izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

Tāpat aizliegts izmantot administratīvos resursus priekšvēlēšanu aģitācijā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas ir aizliegta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, aģitācijas kā maksas pakalpojuma veikšana publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā. Tāpat aģitācija aizliegta valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50% kapitāldaļu.

Oficiālajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā priekšvēlēšanu izdevumu apmērs ir 488 027 eiro. Šāds apmērs gan ir tikai tādā gadījumā, ja partija startē vēlēšanās visās pašvaldībās. Ja partija startē tikai Rīgā, tad apmērs ir 135 425 eiro, Daugavpilī tie ir 20 458 eiro, Liepājā - 15 608 eiro, Jūrmalā - 11 717 eiro, Ventspilī - 8 323 eiro.

Ar politiskajām partijām, to apvienībām vai vēlētāju apvienībām nesaistīta fiziskā persona, juridiskā persona vai reģistrēta šādu personu apvienība, kas veic priekšvēlēšanu aģitāciju savā vārdā.

Nesaistītā persona priekšvēlēšanu aģitācijai drīkst izmantot līdzekļus, kas nepārsniedz 15 minimālās mēnešalgas jeb 5 700 eiro.