Trešdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" nozares pārzinātāji sprieda par iekšlietu nozari un noziedzības apkarošanu valstī. Uzaicinātie viesi pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar nepieciešamību kāpināt Valsts policijā strādājošo profesionalitāti, lai uzlabotu policijas darba kvalitāti, par realitātes trūkumu politiķiem un zināmā mērā policistu diskrimināciju uz Latvijas armijas karavīru fona, kā arī pieminēja nepieciešamību daudz vairāk uzmanības pievērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai un ekonomiskajiem noziegumiem.

Aktuālos jautājumus nozarē apsprieda riska un drošības konsultāciju uzņēmuma "Seccredo" partneris, bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns, raidījuma "Degpunktā" producents Agris Blūmfelds un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts Artūrs Utināns.

Runājot par noziedzības līmeņa ikgadējo kritumu, daļa studijas viesu pauda pārliecību, ka "situācija nav spīdoša" un "mēs neesam nekāda izredzētā tauta", bilstot, ka nekur netiek minēti iemesli, kāpēc noziedzības līmenis krītas – vai tas ir saistībā ar policijas darbu, ar cilvēku aizbraukšanu vai mazu uzticību policijai. Raidījuma "Degpunktā" producents Blūmfelds norādīja, ka, piemēram, par sīkiem noziegumiem trūkst iesniegumu, jo "policija vairāk nespēj nekā spēj". Viņam pievienojās arī Pumpurs, norādot, ka vājā vieta ir profesionalitāte nevis policistu skaits, kā arī jautājums ir par tehnisko nodrošinājumu.

"Mēs atpaliekam no civilizētās demokrātiskās pasaules par kādu trešdaļu noteikti. Nav motivācijas strādāt un atklāt noziegumu," sacīja Pumpurs. Viņš ir pārliecināts, ka šajā jomā Latvija atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas, kur, viņaprāt, sabiedrības ticība policijai ir daudz augstāka.

Augustāns gan norādīja, ka pēdējie dati rāda, ka uzticība policijai Latvijā ir pieaugusi līdz aptuveni 70%, bet, protams, jāskatās, kā šī aptauja ir veikta. Viņš uzsvēra, ka policijā joprojām ir "nekomplekts", kurš ir pietiekoši liels. Turklāt tas ir tajās nozarēs, kurās ir nepieciešamas labas zināšanas. "Tas, ko gatavo koledža, pirmajam līmenim pietiek, bet padziļināti atklāt un izmeklēt noziegumus un operatīvais darbs – tur ir problēmas," sacīja Augustāns, skaidrojot, ka ir jāmaina izglītības sistēma, lai inspektors pats varētu pieņemt lēmumus. Papildu tam Augustāns norādīja, ka nepieciešams atšifrēt arī visu noziegumu skaitu pa kategorijām, jo lielāko daļu veido tieši maznozīmīgi pārkāpumi, kas būtu jādekriminalizē.

Pievēršoties jautājumam par sodīšanu un audzināšanu, Augustāns norādīja, ka mūsdienās ar pieejamajām tehnoloģijām izdarīt noziegumu var jebkurš un jebkur, tāpēc svarīga ir audzināšana – "kā mēs audzinām savu nākotni". "Policija vairs neaudzina. Policija kā var izaudzināt. Mēs varam sodīt," sacīja Augustāns. Viņam gan oponēja Blūmfelds, sakot: "Bet nesoda jau!" Viņš uzsvēra, ka Iekšlietu un Tieslietu ministrijas "ir sarunājušas, ka cietumos vietas pietrūkst, tad neliekam cietumos, palaižam pret parakstiņu". "Ir noziegums, ir sods, tas, protams, ir vajadzīgs," bilda Augsutāns.

Savukārt Utināns norādīja, ka viens no viņa novērojumiem ir tas, ka skolā ir tikumības mācība, bet nav dusmu un afekta menedžmenta. "Modernākās tendences ir apzinātība, trenēt emociju apzinātību, turēt to apziņā, neizlādējot darbībā," sacīja Utināns.

Augustāns gan pauda, ka maz ticams, ka cietums ārstēs cilvēku nezagt. "Cietums arī ārstē cilvēku. Probācijas darbinieki strādā ar domāšanas kļūdām – esmu gudrāks, mani nenoķers. Cietums var daļai cilvēku mainīt domāšanu, ka esmu notverams, līdz ar to neesmu tik gudrs," paskaidroja Utināns.

Vaicāti, ciktāl politiķi "ķer realitāti", Augustāns norādīja, ka viņi ir tālu no realitātes. "Mēs esam izpētījuši programmas un runājuši ar daļu no "astotnieka" kandidātiem. Mēs aprobežojamies ar populārām lietām – nodrošināt ārējo robežu, nodrošināt darbiniekiem sociālo stāvokli, atjaunot Latvijas policijas akadēmiju. Tā ir demagoģija – mēs nevaram atjaunot, mēs varam strādāt uz programmu pilnveidošanu un starptautisko sadarbību. Pārējais ir tukši saukļi un tam nav nekāda seguma," sacīja Augustāns.

Viņam pievienojās arī Pumpurs, sakot, ka "politiskās partijas ir sapratušas, ka šis nav trumpis, ko izmantot priekšvēlēšanu cīņā". Viņš secinājis, ka dažās partiju programmās iekšlietu nozare vispār nav minēta, citās – samiksētas iekšlietas un tieslietas kopā." Diezgan tomēr žēl, ka veltam tik maz iekšējai drošībai. Mani nošokēja, ka nevienā programmā nav noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma apkarošana. Latvija ir pēdējā šajā ziņā un nekā nav. Mēs esam dziļā grāvī šajā jautājumā. Mēs ilgi nožēlosim šo situāciju. Bez politiskās virzības, te nekas nenotiks. Mums ir cik problēmas pēdējā laikā," sacīja Pumpurs. Taujāts, vai pie tā pieskaitāmi arī ekonomiskie noziegumi, Pumpurs sacīja, ka tie ir cita joma, kas "arī nav spoža".

Utināns savukārt ieteica, ka politiķiem būtu jāattīsta kritiskā domāšana, piebilstot, jo vairāk cilvēkam galvā ir domāšanas kļūdas, jo sliktāka ir kritiskā domāšana.

Iekšlietu nozares darbinieku arodbiedrības vadītājs, savukārt, bilda, ka sistēmā ir jāliek uzsvars uz cilvēku. "Mums jākļūst demokrātiskākiem pret cilvēkiem, kas Latvijā aug. Ir problēmas ar fizisko sagatavotību, tāpēc mēs mainām prasības. Sākumā spiežam uz izglītību un pēc tam fiziski sagatavosim. Kā izturamies pret cilvēku, kas strādā sistēmā," sacīja Augustāns, skaidrojot, ka runa ir par sistēmas un vadības attieksmi pret darbiniekiem, kas pilda darbu. Viņš bija pārliecināts, ka politiķis var dot norādes un virzienu. "Ministram ir ietekme. Progress ir. Mēs nesakām, ka ir slikta sadarbība [ar arodbiedrību], bet ir jābūt vairāk," atzina Augustāns.

Vaicāts par konkurēšanu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Augustāns bija tiešs: "Valstī ir problēma – kad vajag, mēģinām pielīdzināt, kad nevajag – tad laižam uz grunti." Viņš skaidroja, ka pat Augstākā tiesa ir atzinusi, ka policists tāpat kā karavīrs dienestā ir 24 stundas diennaktī, bet attieksme daudzējādā ziņā pret abos šajos dienestos strādājošajiem ir atšķirīga. Viņam piekrita arī Blūmfelds. "Paši policisti jūtas kaut kādā veidā diskriminēti pret armiju. Negācijas, kuras viņi redz ikdienā ir daudz vairāk nekā armijniekiem," piebilda producents.

Pumpurs ieteica ņemt piemēru no privātā sektorā – kā tur darbinieki tiek motivēti. "Mēs zinām, ka visā pasaulē godīgs policists nekur nav bagāts, bet godīgs policists brauc ar labu mašīnu, godīgs policists dzīvo labā mājā un bērnus sūta labā skolā tādēļ, ka ir sabiedrības attieksme , tādēļ ir finanšu sektora attieksme, ir garantijas. Valsts rada to situāciju, lai šie cilvēki, kas riskē ar dzīvību un ir 24 stundas dienestā, ir labi motivēti vismaz saprāta robežās," noteica Pumpurs.

Jau ziņots, ka pulksten 15 "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" par iekšlietu nozares jautājumiem un noziedzības apkarošanu runās deputāta amata kandidāti Ivars Zālītis (S), Kārlis Seržants (ZZS), Sandis Ģirģens (KPV LV), Edvīns Šņore (NA), Rihards Kozlovskis (JV), Daniels Pavļuts (A/P), Juta Strīķe (JKP) un Aigars Evardsons (LRA).

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Daniels Pavļuts Edvīns Šnore Jānis Domburs Juta Strīķe Kārlis Seržants Rīgas Stradiņa universitāte Rihards Kozlovskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form