Partijas apņēmīgas palielināt iekasēto nodokļu apmēru līdz 33% no IKP
Foto: LETA

Politiskās partijas ir apņēmīgas palielināt iekasēto nodokļu apmēru līdz 33% no iekšzemes kopprodukta (IKP), secināts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) partiju aptaujā.

FDP aptaujas dati balstīti uz piecu partiju - "Jaunā konservatīvā partija" (JKP), "No sirds Latvijai" (NSL), nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" - sniegtajām atbildēm, jo pārējās partijas, kuras kandidē 13. Saeimas vēlēšanās, vai nu neatsaucās FDP aicinājumam piedalīties aptaujā, vai arī atbildes iesniedza novēloti, vai viedokļa formā.

Bāzes scenārijs paredz, ka iekasēto nodokļu apjoms turpmākos četrus gadus būs 30,2% no IKP, tomēr visas aptaujā piedalījušās politiskās partijas plāno palielināt nodokļu iekasējamību.

JKP vērtē, ka nodokļu pasākumu ieviešanas rezultātā nodokļu ieņēmumi pieaugtu četru gadu laikā par 0,1% pret IKP, salīdzinot ar bāzes scenāriju. Bet lielāku nodokļu ieņēmumu kāpumu ir plānojusi partija "Progresīvie" - četru procentpunktu no IKP pieaugumu, kā arī "Attīstībai/Par!" - trīs procentpunktu pieaugums.

Iekasēto nodokļu apmēru 33% no IKP līmenī "Progresīvie" plāno sasniegt sākot ar 2021. gadu, bet "Attīstībai/Par!" šo līmeni plāno sasniegt 2022. gadā.

Citas politiskās partijas nav iezīmējušas pasākumus, kuri varētu sasniegt šī nodokļu iekasējamības mērķa sasniegšanu tuvāko četru gadu laikā.

Šā gada aprīlī ziņots, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021. gadam rosināts nekoncentrēties uz nodokļu ieņēmumu palielināšanas mērķa sasniegšanu konkrētā termiņā.

FM norādīja, ka Latvija tradicionāli ir valsts ar relatīvi zemu nodokļu slogu, kas ir arī viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Iepriekšējos budžeta ietvara likumos kā prioritāte tika izvirzīta nodokļu ieņēmumu palielināšana ar mērķi sasniegt trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai arī šis mērķis tiek saglabāts, tomēr akcenti būs citi.

Ministrijā skaidroja, ka 2017. gadā tika pieņemta vērienīga nodokļu reforma, kuras mērķis ir nodrošināt ekonomikas izrāvienu un kas ietver pasākumus, kuru tiešais efekts ir ieņēmumu samazinājums vidējā termiņā - to nosaka gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana, gan uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu atcelšana.

"Šie pasākumi bija nepieciešami, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, samazinot darbaspēka izmaksas un sekmējot uzņēmumu bilanču uzlabošanu. Tādā nozīmē fiskālās politikas mērķis - sekmēt izaugsmi un kāpināt nodokļu ieņēmumus pret IKP - ir zināmā mērā pretrunīgi. Pieņemtā nodokļu reformas pakete šajā ziņā ir labvēlīgāka ieņēmumu pret IKP nodrošināšanā, nekā sākotnējā iepriekšējā Stabilitātes programmā aprakstītā reformas versija, kas priekšplānā izvirzīja ekonomikas stimulēšanas mērķi," uzsvēra FM.

Ministrijā norādīja, ka patlaban svarīgi ir nodrošināt reālo ieņēmumu pieaugumu, lai finansētu valsts vajadzības, nevis primāri koncentrēties uz ieņēmumu attiecību pret IKP.

Source

LETA

Tags

Fiskālās disciplīnas padome Jaunā konservatīvā partija (JKP) No sirds Latvijai Partija "Progresīvie" Saeima Saeimas vēlēšanas 2018
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus