Aleksandrs Babra: Runāsim tiešu valodu – daudzu VUGD depo stāvoklis nav pat apmierinošs
Foto: Privātais arhīvs

Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena valdībā iesniegtais plāns paredz piecu gadu laikā uzbūvēt vai atjaunot 50 depo 49 Latvijas pilsētās. Izklausās ļoti ambiciozi, bet patiesībā tas ir pēdējais brīdis, lai uz kritiskās robežas esošo VUGD infrastruktūru sakārtotu. Cilvēku dzīvības glābšanai ir jābūt prioritātei. Punkts. Tas, vai ministram izdosies to izglābt no sabrukšanas un atsevišķu vietu vēršanas ciet tuvākajā nākotnē neatbilstības drošības nosacījumiem dēļ, ir atkarīgs no valdības vadītāja un finanšu ministra redzējuma par atbalstu finansējuma piešķiršanai, kas, saprotams, ir vajadzīgs dažādām prioritātēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mēs kā asociācija uzskatām, ka valdībai nekavējoties ir jāpieņem izšķiroši lēmumi VUGD kopējā tīkla sakārtošanā. Turklāt, ņemot vērā infrastruktūras kritisko situāciju, vien ar pāris depo atjaunošanu gadā nav pietiekami. Daudzu gadu valsts līdzekļu neieguldīšanas politika ir novedusi pie tā, ka vienlaicīgi ir jāatjauno plašs kritiskā stāvoklī esošo VUGD depo tīkls, lai valsts spētu pildīt savas funkcijas atbilstoši šī brīža pasaules drošības tendencēm un vadlīnijām. Vēl joprojām 21. gadsimtā daudzi VUGD depo un posteņi atrodas ēkās, kas celtas citiem mērķiem, pat pagājušā un aizpagājušā gadsimtā, un vairāk atbilst "muzeja" funkcijām. Daļai depo to tehnisko stāvokli nevar vairs raksturot pat ar vārdu "apmierinošs".

Asociācijas ieskatā, par ēku tehnisko drošību ir atbildīga valsts. Šobrīd VUGD darbinieki paralēli saviem tiešajiem pienākumiem veic nepieciešamos remontdarbus – renovē sanitāri tehniskos mezglus, paši likvidē izveidojušās plaisas sienās, griestos un grīdās, atjauno un iekārto par pašu līdzekļiem treniņu zāles un dušas telpas, meklē radošus risinājumus, kā pēc plānojuma neatbilstošajās ēkās žāvēt un glabāt tehnisko ekipējumu, piemēram, ūdens šļūtenes, u.tml. Viņi arī spiesti doties glābt cilvēku dzīvības ar transportlīdzekļiem, kas ražoti uz ZIL šasiju bāzes. Uzskaitē vēl ir 107 šādas vienības.

Iekšējā drošība nav bijusi valdības prioritāte gadu desmitiem. Daudzviet VUGD un arī Valsts policijas infrastruktūra ir morāli un fiziski novecojusi. Par akūtu nepieciešamību sakārtot VUGD nolaisto infrastruktūru tiek runāts jau vairāk nekā 10 gadus. Klusums. Jau 2008. gadā valdība atbalstīja koncepciju, kas paredzēja vērienīgu VUGD materiāltehniskās bāzes uzlabošanu ar jaunu depo izbūvi, esošo rekonstrukciju un tehnikas iegādi. Toreiz tika jau secināts, ka kritiskā stāvoklī ir daudzas VUGD depo ēkas un ka nepieciešams piešķirt 200 miljonus latu vienotas ugunsdzēsības sistēmas izveidei. Sākoties ekonomiskajai krīzei, līdzekļi netika piešķirti.

Pēdējo gadu statistika rāda, ka glābēju darba apjomi tikai pieaug. Tāpēc Latvijā ir svarīgi stiprināt iekšējo drošību, nodrošinot glābējiem atbilstošus darba apstākļus. Infrastruktūra ir izšķirošs faktors, ja runājam par iespējām reaģēt cilvēku glābšanā. Nav normāli, ka daļa VUGD ēku ir morāli un tehniski novecojušas un paildzina izbraukšanas ātrumu uz izsaukuma vietu, kā arī nav piemērotas tehnikas un ekipējuma uzglabāšanai. Nerunāsim nemaz par pašu glābēju drošību – šādi kritiski signāli jau ir bijuši. 2011. gadā Skrundā sagruva ugunsdzēsēju depo ēka, kas bija celta 1936. gadā.

Pēdējo piecu gadu laikā ir īstenoti seši depo būvniecības projekti Apē, Ērgļos, Skrundā, Valkā, Smiltenē un Rīgā, kas nespēj risināt samilzušo infrastruktūras neatbilstības problēmu. Ieguldot ES fondu līdzekļus, vēl atsevišķiem depo ir veikti ēkas fasādes renovācijas darbi energoefektivitātes paaugstināšanai, radot maldīgu iespaidu – no ārpuses ēkas ir atjaunotas, bet iekšpusē – fiziski novecojušas komunikācijas, plaisas sienās, iekštelpas, kurās divdesmit un vairāk gadu nav veikts remonts, mūsdienu prasībām neatbilstošs un neizmantojams plānojums u. tml.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu "Par strukturālām reformām iekšlietu nozarē" ieceres īstenošanai nepieciešami aptuveni 231,5 miljoni eiro. Savukārt VUGD nolietotā transporta parka atjaunošanai no ES fondu instrumentiem nepieciešami 70 miljoni eiro.

Kur valdībai rast līdzekļus? Ir skaidrs: ja vēl gaidīsim un cerēsim uz valsts budžeta līdzekļiem, paies daudzi gadi un nekas nemainīsies. Bet šī vairs nav situācija, ka pietiek piecu gadu laikā uzbūvēt piecus, sešus un pat desmit depo. Vienīgā alternatīva ir meklēt citus risinājumus, piemēram, Eiropas fondu atbalsta instrumentus. Šobrīd aktuāls jautājums ir par iespēju pieteikt projektu un saņemt finansējumu no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem.

Jaunās depo ēkas būs energoefektīvas, tās plānots būvēt kā tuvu nulles enerģijas patēriņa ēkas, kur energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, vienlaikus paredzot ēkās siltuma atguvei būtiskās rekuperācijas iekārtas un atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanu, uzstādot saules baterijas un zemes siltumsūkņus, vietās, kur tas pieļaujams. Līdz ar to tiks mazināta pieaugošā CO2 emisija Latvijā un samazināti valsts līdzekļi ēku uzturēšanai.

VUGD depo infrastruktūra ir jāsakārto. Situācija vairs nav glābjama ar "caurumu lāpīšanu". Tas visiem ir skaidrs. Ir svarīgi nenonākt līdz situācijai, kurā neatbilstošas infrastruktūras dēļ ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, piemēram, jāsamazina depo tīkls, tādā veidā jau apdraudot valsts pienākumu glābt cilvēku dzīvības.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Iekšlietu ministrija Valsts policija VUGD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form