Āris Jansons: Skaļi izšautā vakcīna

Nikolaja Gamalejas darbībā nebija nekādas politikas. Viņš bija krievu un padomju ārsts, mikrobiologs, epidemiologs, higiēnists un medicīnas darba rīkotājs. Viens no viņa senčiem 17. gadsimtā bijis sūtnis Turcijā, kur ieguvis iesauku Gamalija, kas turku valodā nozīmējot "varenais", un no šā vārda tapis zinātnieka dzimtas uzvārds. Gamaleja apkarojis tīfu, holēru un mēri, cīnījies ar bakām un tuberkulozi. Viņa vārdā Krievijā nosaukts Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētniecības centrs, kurš izstrādāja pretkoronavīrusa vakcīnu "Sputņik V", ko oficiāli sauc "Gam-COVID-vac".

Patiesībai, ka pirmās krievu pretkoronavīrusa vakcīnas nosaukums nav, piemēram, "Draudziņš" vai "Spēka zars", tomēr cauri laužas politiska nokrāsa. Vārds "sputņik" tieši atgādina par PSRS panākumu kosmosa iekarošanas sacensībā, 1957. gada oktobrī izplatījumā izšaujot pirmo mākslīgo Zemes pavadoni (angliski "satellite", krieviski – "sputņik"). Šī uzkrītošā īpatnība ir bijusi viens no visnevainīgākajiem apstākļiem, kas raisījis bažas, ka Maskava savu zinātnisko panākumu pārvērtīs ģeopolitiskā ierocī – līdzīgi kā tas noticis ar naftu, dabasgāzi vai kodolbruņojumu. Tieši Kremļa politiķu centieni ekspluatēt zinātnisko procesu ir apstāklis, kas spēj aizkaitināt vērotāju un pat vedināt uz domām, vai steigā tapušās vakcīnas blakusefekti neapēno tās derīgumu.