Delfi plus logo saturs

Koronavīrusa izraisītās slimības saliktās daudzās jautājuma zīmes padara neiespējamas aplēses par tās ilgumu un ietekmi – arī uz starpvalstu attiecībām un valsts drošību. Subjektīvi mēs raizējamies par savas veselības un dzīvības apdraudējumu, un uz daļu no jautājumiem laika gaitā tiek rastas vairāk vai mazāk skaidras atbildes. Savstarpēji saistītajā pasaulē "Covid-19 krīzes" ietekme uz konkrētas valsts vai kolektīvo drošību, militāro gatavību, tirdzniecības plūsmu un resursiem vai pat vienas vai otras valsts stabilitāti ir tīta miglā. Varas iestādes un to oponenti dažādās zemēs vienādi meklē takas kartē neiezīmētajā koronavīrusa valstībā, lai noskaidrotu, kā jaunā, Covid-19 radītā īstenība var izmainīt varas dinamiku.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Noderīgie ārkārtas apstākļi

Tādiem līderiem, kuri kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins tiecas pagarināt savu valdīšanu, viena no svarīgākajām propagandas prioritātēm ir kārtības uzturēšanas pierādīšana tautai. Ar koronavīrusa draudiem pamatota pilsoņu dzīves regulēšana ir "zelta laiki" Krievijas "tiesībsargiem", taču Covid-19 var izrādīties arī bīstams varas iestādēm, ja tās "nogulēs īsto brīdi". No Maskavas ziņo, ka ar sejas atpazīšanas sistēmu palīdzību par karantīnas noteikumu pārkāpšanu tur notverti 200 cilvēki. Latvijas bijušais prezidents Valdis Zatlers intervijā "Radio Baltkom" izteicies, ka ārkārtas apstākļos nav jājūtas aizvainotam par darbībām, kuras normālā ikdienā nevar saukt par tiesiskām, kuras ierobežo pilsoņu tiesības un iejaucas privātajā dzīvē. Epidēmija ideāli atbilst Krievijas prezidenta ieceru fonam – nākamajā mēnesī Krievija plāno rīkot valsts mēroga nobalsošanu par konstitūcijas labojumiem, kas ļaus Putinam noturēties tronī līdz 2036. gadam. Viņš nepiekrīt tiem, kas viņu saukā par caru, jo atšķirībā no cara viņš strādājot, nevis valdot – un līdz šim nav alcis pārcelt nobalsošanu uz vēlāku laiku bez ārkārtas disciplīnas.

Bloķēšana, noslēgšana un ieslēgšana, un pašizolācija, kā runā, var palīdzēt apturēt koronavīrusa izplatīšanos. Tas, kā prezidenti un valdības rīkojas uzblīdušās krīzes apstākļos, dod nojausmu vai saka skaidru valodu par to nākotnes plāniem.

Indijā, kurā dzīvo 1,3 miljardi cilvēku un ir mazāk apstiprinātu Covid-19 gadījumu nekā Igaunijā (!), briest šobrīd neprognozējama situācija sakarā ar premjera Narendras Modi nupat noteikto komandantstundu, formāli vīrusa dēļ. Taču Indijā jau labu laiku norit protesti pret pretrunīgu pilsonības likumu, kas – kritiķu redzējumā – diskriminē musulmaņus; nedēļas nogalē izpaudās nevis to pierimšanas, bet tālākas izplatīšanās tendence. Savukārt Čīlē, kur mēnešiem ilgi turpinās demonstrācijas pret ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, prezidents Sebastjans Pinjera paziņojis, ka 90 dienu "katastrofas stāvokļa" režīmā Covid-19 uzliesmojuma ierobežošanu uzraudzīs armija (Čīlē ir Igaunijas inficēto daudzumam līdzīgs sasirgušo skaits). Armija uz ielām un paredzamā vardarbība pret protestētājiem droši vien pārvilks svītru valdības negribīgi apsolītajam referendumam par jaunu Čīles konstitūciju, kas plānots aprīļa beigās.

Ķīna "revanšējas"

Kamēr rietumvalstis ar sāpošu sirdi meklē veidus, kā ieviest stingrākus karantīnas noteikumus, Ķīna – ar kuru publiskajā telpā tiek saistīts Covid-19 izplatīšanās sākums – dižojas, kas tās drakoniskie iekšējās drošības pasākumi ir īsts brīnumierocis cīņā pret koronavīrusu. Sākotnējā epicentrā Uhaņā vairs neesot jaunu inficēto. Tomēr šādi skaļi paziņojumi neizbeigs strīdus par vīrusa "nacionālo piederību", kuros sev raksturīgā uzbrūkošā manierē iestājies ASV prezidents Donalds Tramps, "Twitter" slejās nosaukdams to par "ķīniešu vīrusu". Apstākļos, kad 80–90 procenti ASV lietojamo antibiotiku vai nu ražoti Ķīnā, vai izgatavoti no tur tapušajām sastāvdaļām, Trampa administrācijas šā brīža politiskais naratīvs (stāstiņš) "Pie visa vainīga Ķīna, un mēs atkal padarīsim Ameriku varenu, ja sodīsim Ķīnu" skan nevietā. Ņemsim vērā arī slavenā elpošanas orgānu speciālista Žona Nanšana paziņojumu, ka apgalvojumam par Covid-19 ķīniešu izcelsmi nav pierādījumu. Par to, vai Ķīna patiešām pašlaik ir drošākā un uzticamākā vieta pasaulē, ja tai tik īsā laikā, izcīnot "tautas karu", izdevies savaldīt epidēmiju, ir jālemj medicīnas lietpratējiem. Varbūt kādu prātīgu atzinumu no Ķīnas pārvedīs arī latvieši, kas dodas turp komandējumā pēc papildu aizsarglīdzekļiem.

Ķīna rīkojas visnotaļ izmanīgi un, izmantojot ASV kļūdu radītās iespējas, tiecas aizpildīt vakuumu, lai ieņemtu pandēmijas apkarošanas globālās līderes stāju. Rakstot par to, repektablais izdevums "Foreign Affairs" norāda, ka tā reklamē savu sistēmu, sniedz materiālo palīdzību citām valstīm un pat "dancina" citu zemju valdības. Pekina cer, ka, ņemot vērā Savienoto Valstu līdzšinējo inertumu Covid-19 apkarošanas kampaņas globālās vadības pārņemšanā, šīs nostājas uztvere būtiski mainīs ASV pozīciju pasaules mēroga politikā un līderības sacīkstē 21. gadsimtā.

Bet varbūt Irāna vai ASV?

Tuvajos Austrumos koronavīrusa slimības uzliesmojums no jauna uzjundījis negatīvās emocijas pret Irānu, kuru Saūda Arābija apsūdzējusi kā "tieši atbildīgu" par Covid-19 izplatīšanu pasaulē. Protams, šī apsūdzība ir arī daļa no sen pastāvošas reģionālās sāncensības ar Irānu. "Bioloģiskajā agresijā" par vīrusa izplatīšanās slēpšanu Irānu vainojusi Bahreina. Daudzi apstiprinātie infekcijas gadījumi Persijas līča reģionā patiešām saistīti ar braucieniem uz Irānu, kur atrodas vairākas šiītu musulmaņu svētvietas. Libānā Covid-19 infekcijas ievazāšanā daudzi vaino irāņu atbalstīto "Hezbollah" grupējumu, kas savukārt pārmet, ka Persijas līča valstu mediji "tīksminās" par vīrusa upuru skaitu Irānā. Irānas augstākais līderis ajatola Ali Hamenei noraidījis ASV palīdzības atkārtotu piedāvājumu – kamēr vīrusa radīšanā tiekot apsūdzēti amerikāņi, neesot prātīgi uzticēties viņiem. Jo vairāk, viņu piedāvātās zāles varot būt instruments slimības vēl tālākai izplatīšanai.

Irāna nekad nav bijusi arī Donalda Trampa simpātiju skaitā, taču koronavīrusa izplatīšanā viņš Teherānu tieši nevaino. Viņš pirmkārt vēlas, lai amerikāņi notic viņa kabineta spējām apkarot sērgu un izglābt ekonomiku. Trampa pārvēlēšanas kampaņas prologs taču tika sadiegts kopā ar priekšnoteikumu, ka ekonomika būs spēcīga līdz pat novembrim. Bet tik tikko "Bank of America" ir brīdinājusi investorus, ka no koronavīrusa izraisītās lejupslīdes vairs nevar izbēgt – tā jau ir klāt. Nevar nekur aizmukt pat ar federālās naudas masveida izdalīšanu ar lielu valdības programmu starpniecību, par ko šobrīd Trampam pārmet, ka tādējādi viņš pats grauj vienu no "trampisma" centrālajiem principiem: uzskatu, ka federālā valdība ir korumpēts, uzpūties un sagandēts institūts "ar neievēlētiem birokrātiem", kuriem nevar uzticēties. Kā norāda bijušais CIP pagaidu direktors Džons Maklolins, amerikāņu patērētāji var īslaicīgi gūt labumu no zemākām gāzes cenām, bet negatīvu ietekmi radītu nodarbinātības samazināšanās kopienās, kas ir atkarīgas no enerģijas biznesa, – ar kaitējošu pulsācijas efektu, ko izjūt uzņēmumi, kas apkalpo tās. Globālajai ekonomikai, kuru netraucēja koronavīruss, par to nebūtu bijis jāuztraucas.

Pēc ekonomistu atzinuma, no koronavīrusa ekonomiskajām sekām neizdosies izvairīties nevienai Eiropas valstij. Tiesa gan, to nodarītās sāpes nebūs vienlīdz skaudras. Visvairāk cietīs iepriekšējās lielās ekonomiskās krīzes sloga nesēja Dienvideiropa. Taču Eiropas ekonomika ir ļoti cieši savstarpēji sapīta, kamdēļ pat nosacīti droši pasargātās valstis, piemēram, Vācija vai Nīderlande, nevarēs pašizolēties no kaimiņu ciešanām. Lai arī koncentrēšanās uz pūliņiem savās mājās ir pašsaprotama, neviena pasaules valsts nedrīkstētu ignorēt nepieciešamību pēc saskaņotas globālās rīcības "koronavīrusa krīzes" izskaušanai. Lai "kroņa vīruss" nekļūtu ļaunāks par viduslaiku "melno nāvi".

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
EUR 2,99 / par 4 nedēļām*
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlēsieties to pārtraukt
Maksāt ar norēķinu karti
Maksāt ar SMS
vai
Maksājumus nodrošina:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form