Arnis Sauka: Pētījums par izmaiņām akcīzes nodokļos – tabakas izstrādājumi
Foto: LETA

Tuvākajās nedēļās valdībā plānots skatīt Finanšu ministrijas sagatavotos priekšlikumus nodokļu izmaiņām 2021.-2023. gadā. Iepriekš izziņotā visaptverošā nodokļu reforma šobrīd vairāk gan izskatās pēc nodokļu sistēmas pielabošanas. Tas arī nav pārsteidzoši, zinot, cik grūti ir vienoties par nodokļu izmaiņām, it īpaši par nodokļu palielināšanu, turklāt piecu partiju koalīcijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr satraucošākais šajā diskusijā, manuprāt, ir, ka, cik zināms, izmaiņas nodokļu sistēmā tiek veiktas bez pilnīgas iepriekšējās nodokļu reformas ietekmes analīzes- tātad, iespējams, ka ceļam māju uz ne pārāk drošiem pamatiem. Otrkārt, Covid-19 pandēmija ir ieviesusi lielu nenoteiktību par situāciju Latvijas un daudzu citu valstu ekonomikās un šādā situācijā, visticamāk, ar nopietnām izmaiņām nodokļu sistēmā būtu labāk nogaidīt.

Par dažādiem Finanšu ministrijas priekšlikumu aspektiem kas attiecas uz plānoto nodokļu reformu ir jau izteikušies daudzi eksperti. Šajā diskusijā salīdzinoši mazāk runāts ir par akcīzes nodokli. Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasūtījuma, Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga) sadarbībā ar kolēģiem no Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS), kā arī pētniekiem no Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Lietuvas Vadības un ekonomikas universitātes ISM tikko kā pabeidzām pētījumu "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi". Pētījums ietver analīzi un ieteikumus attiecībā uz minēto trīs akcīzes preču kategorijām; šajā īsajā rakstā nedaudz pieskāršos galvenajiem secinājumiem attiecībā uz tabakas izstrādājumiem.

Saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju, turpmākajos dažos gados akcīzes nodokli paredzēts palielināt visiem tabakas izstrādājumiem un nikotīna produktiem. Kopumā, pētījumā paužam atbalstu šādai iecerei. Proti, redzam, ka pieprasījuma reakcija uz cenu izmaiņām Baltijas valstīs tabakas izstrādājumiem ir zema, kas padara akcīzes nodokli cigaretēm par mazefektīvu cigarešu patēriņa samazināšanā, un padara cigaretes par piemērotu bāzi nodokļu ieņēmumu palielināšanai.

Tajā paša laika būtu svarīgi apzināties, ka palielinot akcīzi cigaretēm jāņem vērā Latvijas atrašanās vieta. Proti tas, ka atrodamies uz robežas ar Baltkrieviju, kas rada riskus lētu kontrabandas cigarešu ieplūšanai Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Neapšaubāmi, Latvijas tiesībsargājošās institūcijas ir spērušas ļoti nozīmīgus soļus šīs problēmas mazināšanai un to parāda arī skaitļi: cigarešu kontrabandas apjoms Latvijā 2019. gadā, salīdzinoši ar 2018. gadiem samazinājās par 5% (no 19% uz 14% kas ir lielākais samazinājums starp visām ES valstīm. Tomēr joprojām gan Latvija gan pārējās Baltijas valstis ES valstu vidū izceļas ar vienu no lielākajiem cigarešu viltojumu un kontrabandas īpatsvariem kopējā patēriņā.

Diemžēl, Baltijas valstu pieredze rāda, ka ekonomikas lejupslīdes laikā viltojumu un kontrabandas īpatsvars kopējā cigarešu patēriņā ievērojami palielinās. Piemēram 2010. gadā, kad piedzīvojām lielu ekonomikas lejupslīdi, salīdzinājumā ar 2008. gadu, cigarešu viltojumu un kontrabandas īpatsvars kopējā cigarešu patēriņā palielinājās par 32% Latvijā, par 25% Lietuvā un par 15% Igaunijā. Spriežot pēc budžeta ieņēmumu plāna izpildes, situācijas atsevišķās nozarēs un arī tendencēm citās ES valstīs ko ietekmē Covid-19 pandēmija, arī Baltijas valstīs ekonomikas lejupslīde nepaies secen. Šādā situācijā, neadekvāti strauji palielinot akcīzes nodokli un tādejādi paaugstinot tabakas izstrādājumu cenu, pastāv liels risks ka palielināsies nelegālo cigarešu pirkšanas apjomi- nesamazinoties kopējam tabakas izstrādājumu apjomam un valstis zaudējot potenciālos nodokļu ieņēmumus.

Ņemot vērā situāciju, un modelējot dažādus scenārijus. Pētījumā secinām, ka politikas veidotāju pieeja pakāpeniskai cigarešu akcīzes nodokļa palielināšanu par 5 līdz, maksimums, 10% gadā būtu optimāls risinājums un tai nevajadzētu radīt pārmērīgu nelegālā tirgus pieaugumu. Savukārt ekonomikas uzplaukuma laikā akcīzes nodokli cigaretēm var palielināt vairāk. Cik man zināms, tāds arī ir politikas veidotāju plāns- tātad optimālas un kontekstā ar pašreizējo ekonomiskā cikla fāzi.

Pētījumā secinām, ka augšminētos principus nodokļu celšanā būtu lietderīgi ņemt vērā arī attiecībā uz t.s. jaunās paaudzes tabakas izstrādājumiem un nikotīnu saturošiem produktiem, kuri iemanto aizvien lielāko popularitāti. Tomēr arī šajā ziņā situācija nav viennozīmīga. Proti, par karsējamās tabakas izstrādājumu kaitējumu veselībai salīdzinājumā ar parastajām cigaretēm, kā arī e-cigarešu kā smēķēšanas atmešanas līdzekļa efektivitāti pastāv dažādi viedokļi. Šobrīd paradās virkne pierādījumu tam, ka bezdūmu tabakas izstrādājumi būtu mazāk kaitīgi salīdzinājumā ar cigaretēm. Tas it kā varētu būtu par iemeslu diferencēt nodokli tabakas izstrādājumiem atbilstoši to radītajam veselības kaitējumam, lai veicinātu vairāk kaitīgu produktu mazāku patēriņu.

No otras puses ir pētījumi, kas apstrīd minēto produktu mazāko kaitīgumu. Pie tam pastāv bažas, ka šādi tabakas izstrādājumi veicinās jaunu tabakas lietotāju, sevišķi jauniešu, piesaisti, kā arī atturēs esošos smēķētājus no ieraduma atmešanas. Tāpēc, analizējot tendences Latvijā un citās valstīs, pētījumā iesakām valdībai cieši uzraudzīt kā patērētāji izmanto jaunās paaudzes tabakas izstrādājumus un nikotīnu saturošos produktus. Viens no veidiem kā to darīt ir papildinot esošus apsekojumus un pētījumus, piemēram, tos, kurus regulāri veic Slimības profilakses un kontroles centrs Latvijā sevišķi pievēršot uzmanību tam, lai šie produkti neizraisa lietotāju loka paplašināšanos. Par līdzīgu pieeju, sevišķi attiecībā uz karsējamās tabakas tirdzniecību, nesen paziņoja arī ASV Pārtikas un zāļu pārvalde.

Patreiz, gan Latvijā, gan Lietuvā, izmaiņas jaunās paaudzes tabakas izstrādājumu un nikotīnu saturošo produktu nodokļu kategorijām skata vienkop ar tabakas izstrādājumiem (cigaretēm, cigāriem un tinamo tabaku). Un šā brīža plāns paredz celt akcīzi karsējamajai tabakai, kuru kontrabandas Latvijā patlaban vēl nav, par 25-32% gadā, ar atsauci - līdzīgi kā tas jau notiek Lietuvā. Pilnībā pievienojoties viedoklim, ka akcīzes nodokļu izmaiņām Baltijas valstīs būtu jānotiek koordinēti, tomēr vēršam uzmanību, ka Lietuva varētu nebūt labs piemērs.

Proti, dati rāda, ka Lietuva ir piedzīvojusi strauju cigarešu kontrabandas uzliesmojumu, turklāt laikā, kad notika ekonomiskā augšupeja: 2019. gadā Lietuva ieņēma otro augstāko vietu starp ES valstīm ar 18% kontrabandas īpatsvaru kopējā cigarešu patēriņā. Vēsturiski, un daudzus gadus, tieši Latvija bija stabils Nr.1 nelegālā cigarešu tirgus īpatsvara ziņā Eiropas Savienībā, savukārt šobrīd, saskaņā ar KPMG pētījumu esam jau 4.vietā. Papildus tam, ka nelegālā tirgus īpatsvars Lietuvā ir pieaudzis, akcīzes nodokļa ieņēmumi nepildās kā plānots, Lietuvā jau ir arī aizturētas vairākas karsējamās tabakas kontrabandas kravas. Šī ir tendence, par ko mums Latvijā būtu jāuzmanās, tāpēc papildus stingrai patērētāju uzvedības monitorēšanai, ieteikums politikas veidotājiem attiecībā uz akcīzes nodokli jaunās paaudzes tabakas izstrādājumu un nikotīnu saturošo produkt nodokļu kategorijām būtu- necelt to strauji un augstu.

Vienmēr esmu iestājies par uz analītiku balstītiem lēmumiem. Šo pētījumu plānots nodot Finanšu ministrijas un citu atbildīgo institūciju rīcībā, cerot, ka politikas veidotāji ieklausīsies zinātnieku ieteikumos un ņems vērā ne tikai budžeta ieņēmumu, bet arī sabiedrības veselības aspektu. Pētījums arī drīzumā tiks publiskots un tā rezultāti diskutēti ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem. Atļaušos uzstāt, ka pirms nodokļu reformas ieviešanas, līdzīga rakstura pētījumi būtu nepieciešami arī par citām nodokļu grupām: sevišķi attiecībā uz darbaspēka nodokļiem, kā arī speciālajiem nodokļu režīmiem, kas var veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu un/ vai Latvijas uzņēmumu attīstību, sevišķi eksportspējas pieaugumu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Finanšu ministrija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form