Atis Klimovičs: Individuāli un alianses līmenī jādomā, kā cīnīties pret Krievijas agresiju

Kad mēs dzīvosim tā, kā dzīvojām vēl pavisam nesen – līdz fašistiskās Krievijas diktators izdarīja to, par ko jau trīs mēnešus iepriekš brīdināja ASV un Lielbritānijas izlūkdienesti? Visticamāk, ne tik drīz, un labāk ar šo domu sarast jau tagad. Lielākajai daļai Latvijas sabiedrības beidzot jāaptver, ka nevar būt ne runas par normālām attiecībām ar šādu valsti. Lai arī ne oficiāli, bet atrodamies ar to kara stāvoklī – tikai pagaidām to neapzināmies. Atšķirībā no tiem latviešiem, kam viņu godaprāts un izpratne par lietām likusi doties uz Ukrainu, lai plecu pie pleca ar ukraiņiem cīnītos pret krievu iebrucējiem.

Atrodamies kara stāvoklī tādēļ, ka Kremļa galvenā fašista plānos ir daudz citu uzbrukumu, arī Baltijas valstīs, ja vien viņš nepaklups Ukrainā. To labi pateicis igauņu vēstnieks Ukrainā, kas nešaubās par to, ka krieviem ir plāni arī par uzbrukumu Igaunijai un tie šobrīd attīstās ukraiņu zemē. Ne velti Igaunija proporcionāli saviem mērogiem ir piegādājusi visvairāk bruņojuma no visām Rietumu valstīm. Un ukraiņi to ļoti augstu novērtē.

Nekad iepriekš – pirms 2014. gada – attiecības starp Kijivu un Baltijas valstu galvaspilsētām nav bijušas tik labas. Esam kļuvuši par ļoti labiem sabiedrotajiem, ieguvuši daudzus draugus. To nevajadzētu zaudēt, un tas atbilst arī mūsu stratēģiskajām interesēm. Ne tikai militāri, bet arī ekonomiski stipra Ukraina, kas pārlieku labi iepazinusi, ko nozīmē uz dažādām "ierobežotām" specoperācijām spējīga Krievija, var nākotnē kļūt par nopietnu partneri baltiešiem, poļiem, čehiem, slovākiem un rumāņiem, kad būs jārisina dažādi jautājumi ar pielaidīgajiem vecajiem eiropiešiem.