Foto: Atis Klimovičs
Mēģinu atcerēties, ko zināju par Afganistānu beidzamajās vidusskolas klasēs 70.gadu nogalē. It kā vajadzētu taču būt kaut kādai informācijai, bet neatceros tikpat kā neko. Padomju Savienība, kurā dzīvoju, taču bija iegājusi svešā valstī un karoja, bet par to tikpat kā nekas nebija zināms. Vismaz lielākajai daļai, gluži tāpat kā man, tā bija pilnīgi balta lapa.

Kad nokļuvu padomju armijā, karš Afganistānā bija sasniedzis nopietnus mērogus, bet arī manā mācību daļā par to nerunāja. Reizi nedēļā taču notika politinformācijas stundas, bet arī tur "internacionālais pienākums" netika pieminēts. Varbūt arī es būtu nosūtīts turp, ja vien nebūtu ticis sodīts par to, ka palīdzēju kādam krievu puisim ar civilo apģērbu doties brīvsolī. Viņu noķēra un, cerībā uz mazāku bardzību no komandiera, viņš nosūdzēja mani. Par to tālākais dienests pēc mācību daļas beigšanas aizveda mani uz Tālajiem Austrumiem – nokļūt tālāk no Latvijas vairs praktiski nebija iespējams. +

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!