Dace Melbārde: Tikai 19% Latvijas iedzīvotāju pārliecinās par internetā atrastās informācijas patiesumu
Foto: LETA

Pērnā gada Eirobarometra aptaujā 72% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka viņi ir personīgi saskārušies ar dezinformāciju internetā. Mūsu kaimiņi igauņi šajā ziņā ir līderos ar 86%, bet tikai 31% austriešu ir pamanījuši dezinformāciju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopumā Eiropas Savienībā (ES) vidēji 51% iedzīvotāju ir pieredzējuši dezinformāciju internetā.1 Redzam, ka digitālajā vidē arvien aktīvāk norisinās cīņa par mūsu prātiem un sirdīm, tāpēc mums pastiprināti jāsargā mūsu demokrātiskās vērtības. Šajā cīņā pret dezinformāciju īpaši vēlos uzsvērt trīs aspektus – jāizstrādā mūsdienīgi likumi digitālajai videi, nemitīgi jāstiprina pašas sabiedrības noturība un jāatbalsta neatkarīgie mediji.

Medijpratības izaicinājumi

Vērtējot arvien pieaugošo digitālās vides nozīmi mūsu ikdienā un lielo dezinformācijas un krāpniecisku shēmu apjomu tieši internetā, jāatzīst, ka vajadzības medijpratības jomā ir kompleksas un akūtas. Jāņem arī vērā, ka dezinformācija pandēmijas laikā kļuvusi vēl rafinētāka un izplatītāka.

Pēdējos gados kopumā medijpratības jautājumos Latvijā ir darīts daudz, arī salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. To ilustrē skaitļi. Piemēram, pirms nedaudz vairāk nekā gada interesi par medijpratību apliecināja 58% sabiedrības, kas ir par 23% vairāk nekā 2017. gadā. Tāpat 51% iedzīvotāju uzskata, ka spēj atšķirt uzticamu informāciju no tendenciozas vai safabricētas, tas ir par 11% vairāk nekā iepriekš. 2

Vienlaicīgi 2021. gada aptauja rāda, ka tikai 19% Latvijas iedzīvotāju pārliecinās par internetā atrastās informācijas patiesumu. Arī ES kopumā vidēji tikai 23% iedzīvotāju pārbauda internetā atrasto informāciju. Turklāt atšķirības starp dalībvalstīm ir nozīmīgas – no 45% Nīderlandē un augstiem rādītājiem ziemeļvalstīs līdz tikai 11% mums kaimiņos Lietuvā.3 Dati apliecina, ka mums vēl ir daudz darāmā lai sasniegtu ziemeļvalstu līmeni un īpaši jādomā, kā uzrunāt tās sabiedrības grupas, kuras līdzšinējie medijpratības un digitālās drošības pasākumi nav aizsnieguši.

Līdz šim vairums medijpratības aktivitāšu koncentrējās uz jauniešiem un skolām. Darbs ar bērniem un jauniešiem nenoliedzami ir jāstiprina un jāturpina, taču patlaban kā pirmo prioritāro mērķgrupu vēlos izcelt mūsu seniorus. Jaunākie pētījumi uzrāda, ka arī seniori ir grupa, kuru medijpratība ir trausla. Turklāt, seniori ir tā sabiedrības grupa, kura patlaban aktīvi vairo interneta un sociālo mediju lietotāju skaitu.

Šeit gan jāuzsver, ka senioru auditorijas nepietiekama uzrunāšana nav tikai Latvijas izaicinājums. Arī ES līdz šim lielāks fokuss bijis uz jauniešiem, taču nostāja ir mainījusies un jaunākajos politikas dokumentos uzsvars ir uz to, ka medijpratība un digitālās prasmes jāmācās visos vecumos. Tāpat medijpratības pasākumiem pirmo reizi ir paredzēts mērķēts ES finansējums pašreizējā programmā "Radošā Eiropa", par ko esmu iestājusies Eiropas Parlamenta (EP) Kultūras un izglītības komitejā. Tomēr jāatzīst, ka medijpratībai paredzētie valsts un ES resursi joprojām ir absolūti nepietiekami.

Tāpēc īpašu uzmanību medijpratībai esmu veltījusi manā ziņojumā par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē, ko EP pieņēma pagājušā gada oktobrī. Ziņojums pārsvarā fokusējas uz būtiska finansiāla atbalsta un labvēlīga tiesiskā regulējuma nodrošināšanu medijiem. Vienlaicīgi ziņojumā aicinām Eiropas Komisiju izstrādāt visaptverošu medijpratības un informācijas lietotprasmes stratēģiju, kas balstītos mūžizglītības pieejā.

Eiropas Savienībā veiktais audits par dezinformācijas apkarošanu secina, ka medijpratība tiek iekļauta dažādos plānošanas dokumentos, taču trūkst vienota redzējuma par visu medijpratības lauku. Līdzīgu secinājumu mēs varētu izdarīt arī par situāciju Latvijā. Tāpēc ceru, ka tuvākajos gados Latvijā tiks izstrādāts atsevišķs rīcībpolitikas dokuments medijpratības jautājumos.

Mediju spēcināšana

Drošai informācijas telpai ārkārtīgi būtiska ir mediju ekosistēmas kvalitāte un vitalitāte, tās spēja operatīvi sniegt informāciju, kā arī reaģēt uz dezinformāciju un propagandu.

Strādājot EP darba augļi nav tūlītēji. Lai sasniegtu rezultātu, ir jāapbruņojas ar pacietību un spēju pārliecināt kolēģu vairākumu no citām 26 ES dalībvalstīm. Tas nebūt nav viegli, taču kopš EP pašreizējā sasaukuma ir pieņemti vairāki manis veidoti ziņojumi, tostarp par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē. Ziņojumā aicinu izveidot Eiropas līmeņa mediju atbalsta fondu, kas bija viena no manām prioritātēm kopš uzsāku darbu EP. Un man ir patiess gandarījums, ka fonda izveide virzās uz priekšu ātrāk, nekā gaidīts, proti, šajā pusgadā noritošā Francijas prezidentūra ES Padomē kā vienu no savām prioritātēm ir uzsvērusi Eiropas atbalsta fonda izveidi neatkarīgai un pētnieciskai žurnālistikai.

Papildus jau minētajam, attiecībā uz ES informatīvās telpas stiprināšanu, ir uzsākts darbs pie Eiropas Mediju brīvības akta. Šī tiesību akta mērķis ir aizsargāt mediju plurālismu un neatkarību ES iekšējā tirgū. Līdz šā gada 21. martam ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu atsauksmi (viedokli) par minēto Eiropas Komisijas iniciatīvu.4 Viedokļu apkopošana aptver trīs galvenās jomas: pirmā vērsta uz pārredzamību un neatkarību, piemēram, mediju tirgus darījumu pārbaude, mediju īpašnieku atklātība un auditorijas mērīšana; otrā uz nosacījumiem mediju veselīgai darbībai, piemēram, viedokļu daudzveidība un mediju inovācija; un trešā uz valsts resursu taisnīgu sadali, piemēram, sabiedrisko mediju neatkarība un publisko institūciju reklāmas pasūtījumu taisnīga sadale.

Mājas darbs Eiropai

Informācijas pārbagātība internetā ir izaicinājums un šajā vidē grūtāk orientēties arī tāpēc, ka atšķirībā no tradicionālajiem medijiem, trūkst skaidras kārtības un regulācijas. Šajā kontekstā nozīmīgs ir ES izstrādes stadijā esošais Digitālo pakalpojumu tiesību akts, kas ir viens no iecerētā Eiropas digitālās vides regulējuma pamatdokumentiem, un ko plānots pieņemt vēl šovasar. Digitālo pakalpojumu tiesību akts vēršas pret nelegālo saturu un produktiem tiešsaistē, uzliek platformām pienākumus lietot algoritmus atbildīgi un sadarbībā ar neatkarīgiem faktu pārbaudītājiem ierobežot dezinformāciju. Būtiski, lai platformām ir pienākums vienlīdzīgi izturēties pret lietotājiem visās valodās un visās dalībvalstīs, ko panākt bija viena no manām prioritātēm, EP strādājot pie Digitālo pakalpojumu tiesību akta. Attiecībā uz pienākumiem dezinformācijas mazināšanai, šis tiesību akts būs jāskata kopā ar ES prakses kodeksu dezinformācijas jomā, kura uzlaboto versiju plānots pieņemt vēl šajā pavasarī.

Latvijas pieredze dod mums iespēju būt zinošiem Eiropas politikas veidotājiem. Skaidra Eiropas regulējuma izstrāde digitālajai videi, kas ierobežo iespēju to ļaunprātīgi izmantot dezinformācijas un propagandas izplatīšanai, ir darbs, kas jau tuvākajā laikā ir jāveic kopā.

1 Plašāk sk. īpašais Eirobarometrs 507: https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2263

2 Sk.: https://lvportals.lv/norises/323123-aug-latvijas-iedzivotaju-interese-par-medijpratibu-2020 un https://www.lsm.lv/raksts/zinas/medijpratiba/uzlabojusies-dazi-latvijas-iedzivotaju-medijpratibas-raditaji.a345559/

3 Plašāk sk. Eurostat dati: https://ec.europa.eu/eurostat/en/web/products-eurostat-news/-/ddn-20211216-3

4 Sk. https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13206-Safeguarding-media-freedom-in-the-EU-new-rules_en

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Medijpratība Dace Melbārde Eiropas Komisija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form