Rīgas dome tikko pieņēmusi lēmumu nojaukt Uzvaras pieminekli.1 Talsu novada dome nolēma 9. maija ielu pārdēvēt par Maija ielu.2 Likteņa ironija, bet pret to iebilst Valsts valodas centrs un pagaidām paliek vecais nosaukums.
Tomēr šie daži piemēri ir tikai padomju "mantojuma" jeb aisberga redzamā daļa. Bet ir arī neredzamā daļa, par kuru neviens īsti nerunā.
Padomju laikā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekoja t.s. namu pārvaldes. Tad Latvija atguva neatkarību un sākās arī dzīvokļu privatizācija. Līdzšinējo namu pārvalžu vietā tika dibināti pašvaldības uzņēmumi ar tādu pašu nosaukumu,3 kas turpināja apsaimniekošanas tradīcijas pašvaldības uzraudzībā. 1995. gadā Saeima pieņēma likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju",4 kurš regulēja privatizāciju, bet tā mērķis bija un ir attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses.5
Patiesībā ar dzīvojamo māju apsaimniekošanas atstāšanu pašvaldību kontrolē sākās viena no lielākajām iedzīvotāju maldināšanas afērām mūsdienu Latvijā. Daudzu gadu garumā sekoja skandāli par pašvaldības apsaimniekotāju nesaimniecisku rīcību, apsaimniekošanas maksas šķērdēšanu un piesavināšanos, pietuvinātu personu likšanu amatos utt.6 Valsts kontrole "ražo" neskaitāmus auditus par pārkāpumiem māju apsaimniekošanā,7 bet valsts un pašvaldību atbalsts ir niecīgs un mājas pārvēršas graustos. Vismazāk kāds domāja par valsts iedzīvotājiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās (apmēram 1 miljons mājokļu).8 Joprojām lielāko daļu apsaimnieko pašvaldības.
Rezultātā šobrīd Latvijā vairumā dzīvojamo māju pagalmu ir sadrupušas ietves, bedraini ceļi, automašīnu pārpilnība, daudz kur nav bērnu laukumu utt. Māju fasādes un kāpņu telpas kā padomju laikos. Visā Latvijā nosiltināti tikai ap 10% daudzdzīvokļu māju,9 tādēļ iedzīvotāji būtiski pārmaksā par apkuri, bet vēl vairāk pārmaksās, kad pieaugs apkures izmaksas.10 Tāpat jānorāda arī uz ievērojamo kaitējumu apkārtējai videi, ko rada siltumenerģijas "palaišana gaisā" nesiltināto māju dēļ.
Privatizācijas likumā tika noteikts, ka pašvaldības mājas apsaimniekos līdz brīdim, kad paši iedzīvotāji sāks tās apsaimniekot, dibinot biedrību, vai nolems nodot māju privātam apsaimniekotājam.11
Un tā bija lielākā likumdevēja kļūda, jo likumā netika noteikts termiņš, kurā iedzīvotājiem ir jāsāk pašiem rūpēties par savu māju. Tā nu dzīvojamās mājas pašvaldības joprojām faktiski apsaimnieko kā padomju laikos, turot savā kontrolē. Zīmīgi, ka Latvijā tika 20% dzīvojamo māju pašvaldības ir nodevušas to īpašnieku apsaimniekošanā, kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 90%.12 Turklāt pastāv arī t.s. mājas vecākie, kas arī ir padomju tradīcija, jo nevienā likumā nav atrodama šāda subjekta definīcija un pienākumi.
Rietumeiropā būs grūti atrast vietu, kur pašvaldības apsaimnieko dzīvojamās mājas. Tas ir privāts pienākums. Kā rāda piemēri, daudz izdevīgāk apsaimniekot pašiem iedzīvotājiem būtu arī Latvijā: paši lemj, ņem kredītus un pakāpeniski atjauno māju un vidi.13 Konkurences padome norāda, ka pašvaldībām būtu jāvērtē iespējas iziešanai no dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanas tirgus.14 Te gan arī būtu likumā jāstiprina privāto apsaimniekotāju atbildība un godaprāts. Lai, no vilka bēgot, lācim nagos netiek!
Pašvaldību ierēdņi vienmēr pārmet iedzīvotājiem, ka viņi varot apsaimniekot un paši neko nedarot. Bet vai kāds viņus ir informējis, apmācījis, izglītojis par to? Piemēram, Talsu novada pašvaldība pēdējo 30 gadu laikā iedzīvotājiem nav organizējusi nevienu (!) semināru vai diskusiju par iespējām pašiem apsaimniekot. Tā ir daudz kur Latvijā. Bieži pašvaldībās vispār nav pieejama informācija, kā sasaukt kopsapulci, nav veidlapu utt.
Arī valsts nekad nav organizējusi vērienīgas kampaņas iedzīvotajiem šajā sakarā.
Pārmest iedzīvotājiem pasivitāti būtu absurdi. Salīdzinājumam, ja skolā nemāca angļu valodu, tad gandrīz visi bērni to arī neiemācīsies. Iedzīvotājiem neviens tā arī neparādīja, ar ko atšķiras padomju namu pārvaldes un pašvaldības no privātas apsaimniekošanas un kāda ir atšķirība un ieguvumi ilgtermiņā. Pašvaldības apsaimniekotāju skandāli vārdu "apsaimniekošana" ir padarījuši par atbaidošu, tas saistās ar izsaimniekošanu un korupciju. Saprotams, ka iedzīvotāji no tā turas pa gabalu.
Atklāts paliek jautājums, tīši vai aiz nezināšanas valsts ierēdņi pēdējo 30 gadu laikā gandrīz neko nav darījuši, lai veicinātu dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses, kā tas noteikts dzīvojamo māju privatizācijas likumā. Protams, reti kura pašvaldība labprātīgi atteiksies no māju apsaimniekošanas jeb tā saucamajām "barotavām". Tā pamatā vienmēr bijusi silta vietiņa, kur "pakampt" no iedzīvotājiem, iekārtot darbā "savējos", nesniedzot pretī pieprasītajai samaksai adekvātu atdevi daudzdzīvokļu māju uzturēšanā un apsaimniekošanā.
Ar tādu pašu enerģiju un azartu kā pie Uzvaras pieminekļa nojaukšanas lielajām partijām, prezidentam, Saeimas deputātiem, Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai utt. steidzami būtu jāķeras arī pie cita "padomju mantojuma" izskaušanas – vērienīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas reformas, iepriekš apmācot iedzīvotājus, uzlabojot apsaimniekošanas likumus utt. Tā, lai "padomju mantojuma" aizvākšana nav tikai saukļi un būtu sakārtota arī tā vide, kur valsts iedzīvotāji pavada lielāko daļu sava mūža.
1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/staka-ieskata-pieminekla-demontazas-darbiem-vajadzetu-sakties-sogad.d?id=54346214
2 https://www.tvnet.lv/7511113/talsos-9-maija-ielu-pardeves-par-maija-ielu
3 Piemēram, 1991. gada 23. aprīlī reģistrēta SIA "Talsu pilsētas namu pārvalde", reģistrācijas Nr. 49003000076.
4 https://likumi.lv/ta/id/35770-par-valsts-un-pasvaldibu-dzivojamo-maju-privatizaciju
5 Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 2. pants.
6 Piemēram, https://pietiek.com/raksti/diktatura_talsu_novada_dome_jeb_pilseta_bez_demokratijas_iii_dala/,
7 Piemēram, https://lvportals.lv/norises/312353-dala-dzivojama-fonda-pamazam-parversas-graustos-2020,
https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-sia-talsu-namsaimnieks-daudzdzivoklu-dzivojamas-majas-parvalda-efektivi-un-atbilstosi-normativo-aktu-prasibam,
https://www.vestnesis.lv/ta/id/196891
8 https://lvportals.lv/norises/312353-dala-dzivojama-fonda-pamazam-parversas-graustos-2020
9 https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/zaudetais-siltums-latvija-nosiltinatas-tikai-ap-10-daudzdzivoklu.a158967/
10 https://nra.lv/latvija/373800-vairakas-pasvaldibas-ieverojami-pieaugs-apkures-cenas.htm
11 Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta septītā daļa nosaka, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti.
12 https://lvportals.lv/skaidrojumi/297699-dzivoklu-ipasnieku-tiesibas-ja-maja-nav-parnemta-vinu-valdijuma-2018
13 Partija "Mēs – Talsiem un novadam" 2019. gada oktobrī Talsu kinoteātrī iedzīvotājiem rīkoja semināru par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Tikšanās mērķis bija veicināt iedzīvotājos izpratni par iespējām iesaistīties māju apsaimniekošanā: https://www.youtube.com/watch?v=ZeqfZkqnPp0&t=20s.
14 Konkurences padomes 24.02.2021. vēstule Nr. 1.7-2/272:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
