Evita Zālīte-Grosa: Onkoloģijas plāns krustcelēs
Foto: LETA

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem 2019. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 81 000 uzskaitē esoši onkoloģijas pacienti. Katru gadu šis skaitlis pieaug par 11 000 cilvēkiem. Nebūtu aplami apgalvot, ka ikvienam Latvijas cilvēkam ir ģimenē vai tuvākajā paziņu lokā kāds, kuram ir vēzis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tikko cilvēks uzzina diagnozi, sākas skrējiens pa dažāda izmēra un krāsu koridoriem cerībā, ka pie "zaļā" viss neapstāsies. Tomēr apstājas, un fakts, ka ir piešķirta valsts kompensēta ķīmijterapija, vēl nenozīmē, ka to būs iespējams saņemt nekavējoties. Jāgaida rindā ārstu trūkuma dēļ, tāpat arī uz atkārtotiem izmeklējumiem. Šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl.

Līdz šim ieviestie un īstenotie uzlabojumi onkoloģijas jomā bija cieši saistīti ar iepriekšējās valdības laikā ieviesto "Veselības aprūpes pakalpojuma onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2017 -2020". Uzskatu, ka tieši šī politikas dokumenta izstrādāšanas rezultātā tika attīstīts vēl pilnveidojamais "zaļais koridors" un rasti risinājumi virknei citu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Tomēr, kā liecina pētījuma "Pacientu plūsmas (zaļā koridora) onkoloģijā novērtējums par 2018. gadu" rezultāti, mēs šobrīd atrodamies tikai ceļa sākumā virzībai uz 21. gadsimtam atbilstošu un savlaicīgu onkoloģijas pacientu ārstēšanu.

Šis gads ir noslēdzošais lielā cīņā nesavtīgu nozares speciālistu, parlamenta un valdības darba rezultātā radītajam plānam, kas ir ļāvis īstenoties vairākiem būtiskiem uzlabojumiem onkoloģijas jomā. Loģisks ir jautājums – kas notiks tālāk? Kas turpmāk būs mugurkauls nozarē strādājošajiem, politikas veidotājiem un pacientiem? Kā panākt, lai daudzo citu vajadzību gūzmā, birokrātijas labirintos un savstarpējos ķīviņos nenovirzītos no iepriekš pareizi izvēlētā ceļa, kas nenoliedzami ir ļāvis salīdzinoši īsā laikā sasniegt kaut nelielu, bet ļoti būtisku izrāvienu?

Tieši neskaidrības par nākotni dēļ neskaitāmi nozares eksperti, pacienti un vairākas organizācijas uzrunāja arī Saeimas deputātus, aicinot izveidot deputātu grupu onkoloģisko pacientu atbalstam. Rezultātā š.g. maijā šo grupu izveidojām un, par ko patiess prieks, tajā apvienojušies 25 dažādu frakciju deputāti. Šajā laikā deputātu grupas ietvaros esam tikušies gan ar onkoloģijas pacientu nevalstiskajām organizācijām, gan nozares vadošajiem speciālistiem, gan veselības ministri, kā arī Eiropas Vēža misijas padomes (Mission Board for Cancer) Latvijas pārstāvi prof. Mārci Leju.

Tikšanās reizē ar deputātu grupu jūnijā veselības ministre Ilze Viņķele informēja, ka šobrīd Veselības ministrijas vadībā notiek darbs pie Sabiedrības veselības pamatnostādņu sagatavošanas 2021.-2027. gadam. Šajā lielajā plānā būs arī mazie divu gadu plāni, tai skaitā onkoloģijā.

Atkārtoti tiekoties ar pacientu organizācijām tika izteiktas pamatotas bažas,

ka tik liels stratēģisks "jumta" dokuments nevar sevī ietilpināt tik detalizētu plānu, kāds nepieciešams onkoloģijas nozarei un, vēl būtiskāk, nebūs iespējams izvērtēt plāna efektivitāti.

Daudzo sarunu un tikšanos laikā ir kļuvis skaidrs, ka visu problēmu pamatā ir naudas trūkums. Tieši tādēļ un tieši šobrīd akūti nepieciešama ir mērķtiecīga ārstēšana un skaidrs, izmērāmos mērķos balstīts plāns, iepretī "ugunsgrēku dzēšanai". "Bedrīšu lāpīšanas politika" vairs nestrādā un nekādā veidā ar to nevar panākt efektīvus un visaptverošus rezultātus nevienā nozarē, īpaši onkoloģijā.

Jā, ikviens skeptiķis tūdaļ varētu teikt, ka nav jau liela māksla populistiski nobļauties: "Dodiet naudu!", tomēr daudz grūtāk ir pateikt, kur šo naudu "atrast". Esam gatavi kopā sēsties pie sarunu galda un meklēt iztrūkstošos līdzekļus. Uzskatu par savu pienākumu jau laikus norādīt, ka papildus naudas trūkumam veselības aprūpes jomā, ļoti svarīgi izmantot pieejamos resursus no Eiropas Savienības. Tas ,protams, tiek darīts un labs piemērs ir 26 miljoni eiro Onkoloģijas centra infrastruktūrai, bet nozares speciālisti aicina pie tā neapstāties.

Jau tuvākajā plānošanas periodā Latvijai būs pieejami Eiropas finanšu līdzekļi ar vēzi saistīto jautājumu risināšanai. Uzskatu, ka mūsu pienākums ir raudzīties, piemēram, Apvārsnis Eiropa, Vēža misijas finansējuma, Eiropas Veselības digitalizācijas programmas un ES Atjaunotnes fonda līdzekļu virzienā. Nereti dzirdam, ka, piemēram, biomarķieri ir ārkārtīgi dārgi un mums to iegādei līdzekļu nepietiek, bet vai mēs patiešām varam likt roku uz sirds, ka šobrīd esam izvērtējuši un izmantojuši visas iespējas, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu ne tikai onkoloģijas jomā?

Šajā gadījumā vissvarīgākā ir savstarpējā sadarbība. Tas, cik koordinētas būs darbības valsts institūciju starpā, un tas, cik sekmīgi mēs spēsim veidot dialogu ar Eiropu, būs izšķirīgi, lai piesaistītu finansējumu gan klīniskajai, gan izpētes jomai. Tieši Veselības ministrijas sadarbību ar parlamentu, deputātu grupu onkoloģisko pacientu atbalstam, nevalstisko sektoru, tai skaitā vēža pacientu atbalsta organizācijām, nozares profesionāļiem un Eiropu, es saredzu kā iespēju sekmīgam dialogam, lai izstrādātu Veselības aprūpes pakalpojuma onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu nākamajam periodam.

Latvija ir viena no trim Eiropas valstīm, kurā nav akreditēta Vēža centra, kur skrīninga programmas neatbilst Eiropas noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, un viena no dažām valstīm, kurā, ja sekosim šī brīža Veselības ministrijas iecerei, ar 2021. gadu nebūs nacionālā plāna cīņai ar vēzi. Eiropas Komisijas uzstādījums būs novērst šos un daudzus citus trūkumus līdz 2027. gadam, un tieši šim mērķim arī paredzēti dažādie finansējumu avoti, kurus apgūt pilnā mērā aicināsim ar onkoloģijas nozari saistītās ministrijas.

Saprotot, ka detalizēts, izmērāmos kritērijos balstīts plāns veselības aprūpes uzlabošanai onkoloģijā, kam iezīmēti konkrēti finanšu resursi gan no valsts budžeta, gan piesaistīts fondu finansējums, ir labākais instruments pacientu dzīvības glābšanai, arī no parlamenta puses esam uzsākuši dialogu ar nozari un ministriju. Ticu, ja ieklausīsimies viens otrā un strādāsim - augļi ilgi nebūs jāgaida, tomēr bez šī plāna nozarei draud vēl lielākas briesmas stagnēt.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Ilze Viņķele Veselības aprūpe Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form