Harijs Kārkliņš: Šogad Saeimas vēlēšanas – pāris atgādinājumu no pagātnes
Foto: DELFI

Šogad, 1. oktobrī, norisināsies 14. Saeimas vēlēšanas, kas būs jau desmitās atjaunotajā neatkarībā un kas noteiks Latvijas politisko ainu (iespējams) turpmākos četrus gadus. Vēlējos sniegt pāris atgādinājumu no pagātnes – iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, lai iezīmētu potenciālo scenāriju daudzveidīgumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmais, kas jāatgādina, – lai iekļūtu Saeimā, ir nepieciešams pārvarēt 5% barjeru. Aplūkojot statistiku no iepriekšējām vēlēšanām, redzams, ka pretendenti (kandidātu saraksti) uz iekļūšanu Saeimā ir bijuši robežās no 13 līdz 23, bet sekmīgo jeb 5%1 barjeru pārvarējušo skaits – robežās no 5 līdz 9.2

Aizgājušā gada 30. decembrī tika publicēti SKDS aptaujas rezultāti3, un pēc tiem iezīmējās šāda aina (ja pieņem, ka vēlētāji balsotu proporcionāli, kā norādīts aptauju rezultātos):

  1. "Saskaņa" ir stabilā vadībā ar 19,3% un ir galvenā favorīte, lai iegūtu visvairāk mandātu arī 14. Saeimā (jau 4. reizi pēc kārtas);
  2. JV, ZZS, NA seko attiecīgi ar 13,6%, 11,7%, 11,5% un pašlaik ir drošā situācijā, lai iekļūtu Saeimā;
  3. bet tad nāk "vesels bars" ar partijām, kuras grozās ap bīstamo un nežēlīgo 5% barjeru, – "Attīstībai/Par!", "Progresīvie", JKP, LuK, LRA, LPV, LKS – reitingi robežās no 3,9% līdz 7,8%.


Tāpat 2021. gada rudens datos "Factum" aptaujas rezultāti iezīmē situāciju, kurā JV, "Attīstībai/Par!", "Saskaņa", NA un ZZS, visticamāk, pārvarētu 5% barjeru, bet pārējās parijas grozās ap 5%, t.sk. arī Vjačeslava Dombrovska un brāļu Ģirģenu izveidotā partija "Republika".4

Tas iezīmē situāciju, kurā var rasties gan parlaments ar 5 ievēlētiem sarakstiem, gan 12, un diez vai mēs rudenī redzēsim Saeimu ar rekordmazu iekļuvušo sarakstu skaitu. Drīzāk ir sagaidāms pretējais scenārijs. Saistībā ar šo un vēl diviem scenārijiem minēšu pagātnes piemērus, lai iezīmētu tikai dažas no potenciālajām notikumu attīstības gaitām.

Daudzpartiju scenārijs

1995. gadā 6. Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārvarēja 9 saraksti. Pieci no tiem ieguva balsis robežās no 5,6% līdz 7,1%. Bet lielākā partija bija Demokrātiskā partija "Saimnieks", kura ieguva vien 18 mandātus. Tas ir pārliecinoši vismazākais rādītājs vēlēšanās visvairāk atbalstītajam sarakstam.

Tā rezultātā pēc vēlēšanām bija ilgs koalīcijas veidošanas process, kas noslēdzās ar pirmreizējo Andra Šķēles nākšanu pie varas kā bezpartejiskam premjeram. Tam sekoja vēl viena Šķēles valdība un Guntara Krasta valdība – 3 gados 3 dažādas valdības.

Ņemot vērā pašreizējos aptauju datus, ir augsta varbūtība, ka 6. Saeimas rekordi var tikt "pārspēti". 11–12 partijas pašlaik ir ar pietiekami augstu reitingu, lai to nepieciešamības gadījumā arī uzaudzētu un mēs nākamajā rudenī redzētu pat 10 sarakstus, kas iekļūst Saeimā. Turklāt nav izslēgts, ka mēs varētu redzēt situāciju, kurā lielākajai partijai ir mazāk nekā 18 mandātu.

Jau pēdējās Saeimas vēlēšanās 2. un 3. vietu ieguvušie KPV.LV un JKP ieguva vien 16 mandātus. Vislielāko atbalstu ieguva "Saskaņa" ar 23 mandātiem. Bet šīs partijas popularitāte krītas. Un, lai gan arī pašreizējie dati prognozētu šim sarakstam aptuveni piektdaļu vēlētāju balsu, jānorāda, ka:

  1. šis reitings ir krietni sliktāks nekā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām (lai gan joprojām 1. vieta);
  2. "Saskaņas" vēlētājs ir visstabilākais savā izvēlē – procentuāli visvairāk "Saskaņas" atbalstītāju norāda, ka neapsver citu izvēli. No vienas puses, tas partijai ir labi stabilitātes aspektā, bet, no otras puses, – arī mazāk balsu no citām partijām var pāriet "Saskaņai". Turklāt tas norāda uz to, ka neizlēmušie vēlētāji, visticamāk, proporcionāli tik daudz neizvēlas balsot par šo partiju;5
  3. 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanas un 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas uzrāda, ka liela nozīme ir vēlētāju mobilizācijai.


Vairāk partiju nozīmē arī matemātiski dažādu manevru iespējas un dažādu koalīciju iespējas (tas gan, protams, uzreiz nenozīmē, ka vairāku opciju eksistence realizējas arī to īstenojumā).

Apdedzināšanās scenārijs

8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā izgāšanos piedzīvoja "Latvijas ceļš". Partija, kura iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bija ieguvusi attiecīgi 36 (Latvijas rekords!) un 21 mandātu, nespēja pārvarēt 5% barjeru un iekļūt Saeimā. Pietrūka vien nedaudz – tika iegūti 4,96% balsu. Tāpat 4% toreiz ieguva un Saeimā neiekļuva LSDSP – partija, kas tikai gadu iepriekš bija ieguvusi visvairāk balsu Rīgas domes vēlēšanās.

8. Saeima ir rekordiste ar visvairāk balsu par partijām, kuras neiekļuva Saeimā, – 15,8% no visām balsīm.

Vēl spilgtāks piemērs ir pagājušogad notikušās pašvaldību vēlēšanas Mārupes novadā – šajā gadījumā 4 saraksti palika nedaudz aiz 5% barjeras un neieguva nevienu mandātu:

  • "Saskaņa" – 4,55%;
  • "Progresīvie" – 4,46%;
  • "Par!" – 4,42%;
  • JKP – 4,27%.


Iespējamība, ka visas partijas, kuras pašlaik ir "riskantā situācijā", paliks aiz 5% barjeras, ir maza, bet Mārupes novada piemērs rāda, ka tā var notikt un var būt situācija, kurā dažas vai vairākas partijas paliek vien nedaudz aiz 5% barjeras. Tas nozīmētu, ka šo vēlētāju balsis tiktu izsviestas vējā no Saeimas sastāva kompozīcijas viedokļa, un tas jau atspēlējas arī uz koalīcijas veidošanas "spēli", Saeimā iekļuvušajām partijām. Piemēram, ja partiju A un B elektorāts spēcīgi pārklājas un partija A iekļūst Saeimā, bet B – neiekļūst, tad katra balss, kas ir aizgājusi par B, nevis A, atspēlējas arī uz A+B bloka potenciālās koalīcijas spēka svaru.

Nelielas atšķirības var novest pie pilnīgi dažādām situācijām, un, iespējams, brīdī, kad sāksies nākamā "spēle" – koalīciju veidošana, kas ir jau pēc vēlēšanām –, tam var būt būtiskas sekas. Līdz ar to šādi izvērtējumi var motivēt partijas nākamajam scenārijam.

Apvienošanās scenārijs

10. Saeimā iekļuva tikai 5 partiju saraksti, kas ir vismazākais rādītājs, bet 3 no šiem 5 partiju sarakstiem bija jauni:

  • "Vienotība", kas tika izveidota, apvienojoties "Pilsoniskajai savienībai", "Jaunajam laikam" un "Sabiedrība citai politikai";
  • Nacionālā apvienība, kas tika izveidota, apvienojoties "Visu Latvijai" un TB/LNNK;
  • "Par labu Latviju", kas tika izveidota, apvienojoties Tautas partijai un "Latvijas ceļam"/ Latvijas Pirmajai partijai.


Visu šo jauno apvienību sastāvos bija 1 vai 2 partijas, kuras 2009. gadā nepārvarēja 5% barjeru Rīgas domes vēlēšanās.

Redzot, kāda ir pašreizējā konkurence un kādas ir "apdedzināšanās" iespējas, paveras reāls scenārijs partiju apvienību veidošanai arī šoreiz.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka – lai startētu Saeimas vēlēšanās, partijām jābūt vismaz gadu vecām. Savukārt par savstarpēju apvienību veidošanu šādu ierobežojumu nav.6

Piemēram, 13. Saeimas vēlēšanās "Kustība "Par!"" startēja kopīgi ar partijām "Latvijas attīstībai" un "Izaugsme", bet lēmums par kopīgo startu tika paziņots tikai 2018. gada 24. martā.7 Līdz ar to secināms, ka laiks lēmumiem par kopīgiem stariem vēl ir.

Te, protams, rodas jautājums: kādas varētu būt šīs apvienības? Rīgas domes vēlēšanās pērn "Attīstībai/Par!" apvienojās ar "Progresīvajiem", bet NA startēja kopā ar LRA. Pašlaik nav indikāciju, ka vēlreiz gaidāmas šādas "laulības". (Par partiju dažādajām apvienībām un sadarbību Latvijā gan varētu uzrakstīt plašu nodaļu vēstures grāmatās.)

Reitingu vēsture

Mājaslapā "Europe Elects" ir apkopoti rezultāti par dažādiem katrā Eiropas valstī aprēķinātiem partiju popularitātes reitingiem, t.sk. Latvijas.8

Pēdējo divu gadu laikā reitingi ir bijuši salīdzinoši stabili, bet tieši ap vēlēšanu laiku (vismaz Latvijā) notiek arī vislielākās izmaiņas reitingos – piemēram, 13. Saeimas vēlēšanu periodā KPV.LV un JKP reitingi uz vēlēšanu laiku "uzlēca", bet pēc tam nokritās. (KPV.LV reitings gan krita krietni straujāk.)

2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās "Jaunā Vienotība" ar Valdi Dombrovski priekšgalā uzrādīja tik labus rezultātus, kā neviena socioloģiskā aptauja neprognozēja.

Interesanti arī aplūkot, ko uzrādīja reitingi, kad līdz iepriekšējām Saeimas vēlēšanām bija atlicis aptuveni šāds laiks. Citāts no 2017. gada 30. oktobra raksta LSM 9:

"Līdz ar to 5% barjeru, kas nepieciešama, lai politiskais spēks Saeimā iegūtu deputātu mandātus, oktobrī pārvarētu "Saskaņa" (35,8%), ZZS (20,9%), Nacionālā apvienība (15,2%), JKP (6,3%), "Vienotība" (5,6%), LRA (5,4%)."

Rezultāti pēc gada dažām partijām bija pilnīgi citādi:

  • "Saskaņa" un ZZS ieguva aptuveni divreiz mazāk balsu;
  • JKP ieguva aptuveni divreiz vairāk balsu;
  • KPV.LV un "Latvijas attīstībai" vispār neiekļuva Saeimā.


Līdz ar to ir skaidrs, ka vēl daudz kas mainīsies, jo partiju popularitāte visvairāk arī krīt/ceļas ap vēlēšanu laiku. Daudz kas atkarīgs arī no partiju kampaņu efektivitātes. Klasiski labākā pozīcijā šeit ir bijuši līdz šim pie varas nebijuši spēki. (Nāk prātā ZRP, NSL, LRA, JKP, "Attīstībai/Par!", KPV.LV piemēri. Vēl senākā vēsturē varam skatītes uz JL vai TP piemēriem.) No visām partijām, kuras pašlaik vismaz var cerēt uz 5% barjeras pārvarēšanu, trīs ir jaunas un viena nav bijusi Saeimā:

  1. "Likums un kārtība";
  2. "Latvija pirmajā vietā";
  3. "Republika";
  4. "Progresīvie".


Vēlētāju aktivitātes jautājums

Protams, nozīmīgs ir arī vēlēšanu līdzdalības jautājums un tas, kuru partiju elektorāts būs vairāk mobilizēts. Saeimas vēlēšanās līdzdalība ar katru reizi kļūst zemāka, bet pēdējās pašvaldību vēlēšanās – vēl dramatiski zemāka. Pēc CVK publicētā SKDS veiktā pētījuma datiem redzams, ka vismazākā aktivitāte ir tieši starp jauniešiem un lielākā – starp vecākajām grupām. (Vai tas nozīmē, ka sagaidāmi vēl jauni līdzdalības "antirekordi"?)10

Koalīciju rezultātu vēsture

Pēdējais temats, ko vērts pieminēt. Pēdējās 3 Saeimas vēlēšanās partijas, kuras tobrīd veidoja valdošo koalīciju, kopsummā ieguva mazāk mandātu nekā iepriekšējās vēlēšanās:

10. Saeimas beigās valdību veidoja V+ZZS (10. Saeimas vēlēšanu rezultāts – 55 mandāti, 11. Saeimas vēlēšanu rezultāts – 33 mandāti).

11. Saeimas beigās valdību veidoja V+ZZS+ZRP+NA (11. Saeimas vēlēšanu rezultāts – 69 mandāti, 12.Saeimas vēlēšanu rezultāts – 61 mandāts).

12. Saeimas beigās valdību veidoja V+ZZS+NA (12. Saeimas rezultāts – 61 mandāts, 13. Saeimas vēlēšanu rezultāts – 32 mandāti).

Bet vai JV, "Attīstībai/Par!", NA un JKP šoreiz iegūs pietiekami daudz balsu koalīcijas izveidošanai? Manuprāt, šim notikumam nav augsta varbūtība (+ JKP, pēc pašreizējiem datiem, var arī apdedzināties un neiekļūt Saeimā). Rīgas domē koalīciju šīs partijas izveidoja kopā ar "Progresīvajiem" un LRA. Vai pietiks? Varbūt jā, varbūt nē. Prognozēju, ka nē.

Katrā ziņā valdības veidošana pēc tam varētu ieilgt – Nīderlandē vēlēšanas bija martā, bet 150 parlamenta mandātus sadalīja 17 saraksti, lielākais no tiem tikai ar aptuveni piektdaļu mandātu – 33. Pašlaik valdība tā arī nav izveidota. Ja nebūs kāda skaidra koalīcijas varianta, iespējams, arī mūs varētu piemeklēt kas līdzīgs.

Papildus vēl viena interesanta piebilde – lai gan koalīciju partijas kopsummā iegūst mazāk balsu, tā brīža premjeriem 9.–12. Saeimas vēlēšanas izdevās "pārdzīvot" un palikt amatā, un tikai 13. Saeimas vēlēšanās tika lauzta šī tendence. Kāds būs Krišjāņa Kariņa liktenis?

1 5. Saeimas vēlēšanās barjera iekļūšanai bija tikai 4%. Tādēļ Saeimā ar 4,76% iekļuva arī Demokrātiskā Centra partija.

2 Ar visiem Saeimas vēlēšanu rezultātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā: https://www.cvk.lv/lv.

3 "Partiju reitingi decembrī: mazinājies neizlēmušo balsotāju skaits", https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme.

4 https://reitingi.factum.lv/reitingi-saeima/.

5 "SKDS aptauja: Rīgas domes vēlētājiem ir daudz plānu "B"", https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skds-aptauja-rigas-domes-veletajiem-ir-daudz-planu-b.a370310/.

6 Saeimas vēlēšanu likuma 9. punkts, https://likumi.lv/ta/id/35261-saeimas-velesanu-likums.

7 "Kustība "Par!" vēlēšanās startēs kopā ar "Latvijas attīstībai"", https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kustiba-par-velesanas-startes-kopa-ar-latvijas-attistibai.a272540/.

8 https://europeelects.eu/latvia/.

9 "Reitingi: NA sasniedz labāko rezultātu gada laikā, Saeimā iekļūtu 6 spēki", https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reitingi-na-sasniedz-labako-rezultatu-gada-laika-saeima-ieklutu-6-speki.a255563/.

10 "Vēlētāju attieksmju pētījums 2021. Pēcvēlēšanu aptauja. 2021.gada jūlijs", SKDS, https://www.cvk.lv/lv/par-cvk/petijumi.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Jaunā Vienotība 13. Saeima "Kustība "Par!"" Attīstībai/Par! Partija "Latvijas attīstībai" Partija "Progresīvie" Partiju reitingi Rīgas dome Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form