Nejūgt ratus zirgam pa priekšu jeb lēmumus pieņemt secīgi un loģiski – tas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai projektu realizēšanai. Diemžēl šos vārdus nevar attiecināt uz Rīgā plānotās akustiskās koncertzāles būvniecību, jo šis process ir pagalam ačgārns. Izrādās, ka, ja kādu dienu kultūras ministram Naurim Puntulim rodas iecere, kuru viņš nekavējoties prezentē, mūsu piecu frakciju valdība ir spiesta to pieņemt.
15. jūnijā publiski parādījās informācija par ideju koncertzāli būvēt Elizabetes ielā 2... un jau nākamajā dienā lēmums bija pieņemts! Ekspertu un sabiedrības iesaiste, skaidri aprēķini un padziļināta situācijas analīze? Kaut kad vēlāk, ja vispār.
"Es domāju, katram ir skaidrs, ka tas lēmums varētu tikt apdraudēts, ja tas nebūtu pieņemts tik straujā tempā," vēlāk skaidroja kultūras ministrs. Patiešām, sabiedrībai nebija laika šo lēmumu "apdraudēt" – un tieši tā ir problēma. Koncertzāle mums ir ļoti vajadzīga, bet tai jādzimst citādi. Ministram būtu efektīvi jāvada diskusija starp arhitektiem, pilsētas plānotājiem, inženieriem, ekonomistiem un citu iesaistīto profesiju pārstāvjiem, kuras laikā tiktu rūpīgi izvērtēti dažādi koncertzāles projekti un to iespējamās atrašanās vietas. Turklāt bez vilcināšanās – jau tā process pagalam ieildzis.
Noslēgumā ministrs varētu izšķirties par konkrētu projektu, vadoties pēc speciālistu ieteikumiem. Taču Puntulis pats pieņēma lēmumu būvēt jauno koncertzāli Elizabetes ielā, viņa domās buldozeri jau rūc, un kopš tā brīža tiek piemeklēti šo vietu pamatojoši apstākļi.
Pārsteidz ministra uzspēlētais optimisms un viņa galvenais arguments – aiz viņa stāvot visa mūzikas nozare. Lai arī nevaru sevi pieskaitīt pie mūziķu saimes, mūzikas skolu esmu beigusi un klasiskā mūzika man ir ļoti tuva. Tomēr koncertzāle ir vajadzīga ne tikai mūziķiem, bet arī klausītājiem, kuru vidū būs gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi. Vasarā veiktā aptauja parādīja, ka kaut daļēju atbalstu koncertzāles būvniecībai Pasaules tirdzniecības centra ēkas vietā pauduši tikai 18% aptaujāto rīdzinieku. Tikmēr teju puse respondentu norādīja, ka šo ideju pilnībā neatbalsta.
Man nepatīk bijušās LPSR Centrālkomitejas ēka tās pašreizējā, visai nolaistajā izskatā, un tā nešaubīgi saistās ar sāpīgām lappusēm mūsu vēsturē. Tomēr tie nedrīkst būt iemesli, lai izšķērdīgi iznīcinātu celtni, kuru lielākā daļa būvniecības ekspertu novērtē kā modernisma arhitektūras paraugu. Ne velti grupa arhitektu ir vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt ēkai kultūras pieminekļa statusu. Tādēļ uzskatu, ka tā būtu jāatjauno, atrodot tai piemērotāko lietojumu. Koncertzālei ēka šķiet pagalam neatbilstoša, bet, to prasmīgi pārveidojot, tā varētu kļūt par, piemēram, mākslas un dizaina muzeja, biroju, valsts pārvaldes vai cita pielietojuma ēku. Katrā ziņā šo būvi nedrīkst vienkārši nolīdzināt ar zemi, jo 9. oktobrī publicētais ekspertu atzinums parāda, ka tā ir kopumā droša, ar apmierinošu tehnisko stāvokli..
Eiropas līmenī es strādāju pie klimata politikas veidošanas un ES zaļā kursa īstenošanas, kas izvirza vērienīgus vides aizsardzības mērķus. Arī koncertzāles kontekstā nedrīkst aizmirst par dabas resursu taupīgu izmantošanu un lieka piesārņojuma neradīšanu. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās tika izvirzīts mērķis Rīgu padarīt par pirmo klimatneitrālo pilsētu Baltijā. Projekts Elizabetes ielā ir iespēja praktiski pierādīt, ka tie nav tikai tukši solījumi, bet ilgtspēja un ietekme uz vidi ir nopietns faktors lēmumu pieņemšanā. Ēkas pārbūve un energoefektivitātes celšana būtu videi nesalīdzināmi draudzīgāks risinājums nekā nojaukšana, kas radītu daudzas tonnas atkritumu, papildu izmešus un lielus sastrēgumus gadu garumā.
Ministra kungs, šis "skaņdarbs", ar kuru cenšaties apburt publiku, skan greizi! Vēl nav par vēlu atzīt kļūdu un koncertzālei meklēt atbilstošāku vietu. Lai jaunā mūzikas pils kalpo par attīstības dzinuli kādā Rīgas apkaimē, neiznīdējot arhitektūras mantojumu pilsētas centrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
