Jiri Ratass: Vienotāka, vienlīdzīgāka un tehnoloģiski zinošāka Eiropa
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pirms pusotra gada pie Eiropas horizonta parādījās tumši mākoņi un bija gaidāms liels negaiss. Pēc "Brexit" referenduma gaisā uzvirmoja daudz politiskās nenoteiktības un bija jūtamas pat eksistenciālas bailes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kad jūlijā Igaunija pārņēma ES Padomes prezidentūru, mums nebija nekādu ilūziju, ka šo sešu mēnešu laikā vai vienā paņēmienā varētu atrisināt visas ES problēmas.

Vienošanās panākšana, kas nepieciešama, lai īstenotu Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā. Eiropas sociālo tiesību pamatu īstenošana ar solījumu samazināt bezdarbu, nabadzību un nevienlīdzību kopumā. Sadarbības attīstība Eiropas Savienības aizsardzības jomā, lai palielinātu mūsu kontinenta aizsardzības spējas. Tie, bez šaubām, ir daži no svarīgākajiem ilgtermiņa atskaites punktiem, kurus Eiropa sasniedza pēdējo sešu mēnešu laikā.

Eiropa arī uzvarēja nelabvēlīgos laikapstākļus un atguva kontroli pār kuģi, panākot gatavību "Brexit" sarunām, stabilizējot eiro un iegūstot kontroli pār migrācijas krīzi.

Migrācija

Pateicoties mūsu kopīgiem centieniem, migrācijas krīze atkal kļuvusi par pārvaldītu migrāciju, kas ļaus mums koncentrēties uz kopīgiem ilgtermiņa risinājumiem, kuru pamatā ir atbildība un solidaritāte. Lai gan vasarā Itālijā nedēļā ieradās apmēram 12 000 cilvēku, bēgļu skaits, kas ierodas pa Vidusjūru, kopš jūlija ir ievērojami samazinājies, kā arī tas ir par 32% mazāks nekā tai pašā laikā pagājušajā gadā. Protams, tas tika panākts, pateicoties visu dalībvalstu centieniem, jo īpaši tām valstīm, kas visvairāk izjuta migrācijas spiedienu.

Labs piemērs migrācijas risinājumiem ilgtermiņā ir ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai un ārvalstu investīciju plāns, kura mērķis ir mazināt migrācijas cēloņus. ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai mērķis ir palīdzēt atjaunot stabilitāti visneaizsargātākajās Āfrikas valstīs, lai cilvēki neuzņemtos dzīvībai bīstamo ceļojumu uz Eiropu.

Man jāatzīst, ka kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma bija īsts izaicinājums. Bet mēs esam panākuši progresu, lai turpinātu virzību. Mums ir jāuzklausa vienam otru, jāatrod kopējs pamats un jāpiedāvā palīdzīga roka, ja nepieciešams.

Digitālā revolūcija

Es nenogurstoši atkārtošu, ka Eiropai ir jāturpina raudzīties un jāstrādā tehnoloģiskā progresa virzienā. Kā ES pirmajā digitālajā samitā Tallinā teica "Maersk" izpilddirektors Džims Hagemans-Snābe, digitalizācija būs saistīta nevis ar iekārtu, bet gan ar cilvēku iespējām. Digitalizācija palīdz ietaupīt laiku, naudu un citus vērtīgus resursus, rada jaunas iespējas un atvieglo cilvēku ikdienas dzīvi. Piemēram, pagājušajā gadā, pateicoties e-pakalpojumiem, Igaunija ietaupīja 3543 gadu darba laiku un vismaz 2% no IKP, pateicoties digitālajiem parakstiem.

Es pilnībā atbalstu drošas elektroniskās identifikācijas nepieciešamību visā Eiropā, lai nodrošinātu, ka visi eiropieši var droši darboties, veikt darījumus un sazināties digitālajā domēnā gan vietējā, gan pārrobežu līmenī. Es arī iedrošinu valdības ieviest jauninājumus, kas veicinātu digitālo pakalpojumu sniegšanu pārrobežu līmenī.

Ar mākslīgā intelekta palīdzību var radīt jaunus, efektīvākus un ērtākus pakalpojumus, piemēram, pašvadošus transportlīdzekļus, kas, piemēram, varētu palīdzēt cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti piedalīties sociālajā dzīvē.

Digitālās prasmes un uzticēšanās digitālajā sabiedrībā

Eiropai ir jābūt celmlauzim digitālo pārmaiņu jomā, tomēr tai pat laikā mums ir jāpārliecinās, ka cilvēki var tikt līdzi šīm pārmaiņām un pielāgoties tām. Uzticība tehnoloģijām izriet no pakalpojumu drošības un pārredzamības – jūs nevarat iegūt vienu bez otra. Cilvēki ir jāaizsargā gan bezsaistē, gan tiešsaistē. Nesen mēs novērsām mūsu nacionālo ID karšu, kas ir Igaunijas digitālās sabiedrības stūrakmens, iespējamo drošības risku, pirms tas varēja notikt. Tas mums atgādina, ka jauninājumi, kas atbalsta attīstību, un piesardzība ir neatdalāmi.

Laikā, kad izaicinājumi un draudi Eiropas drošībai neatzīst valstu robežas, spēja domāt un rīkoties kopā ir daudz svarīgāka nekā jebkad agrāk. ES ir nepieciešamas visprogresīvākās informācijas sistēmas, lai cīnītos pret terorismu un organizēto noziedzību, kā arī aizsargātu tās ārējās robežas.

Ekonomiskā izaugsme

Runājot par Eiropas ekonomiku, ir būtiski atbalstīt ieguldījumus digitālajā ekonomikā un citās nozarēs, kas nodrošina jauniešu nodarbinātību. Uzņēmējdarbība – īpaši mazie un vidējie uzņēmumi – tam piedāvā vislielākās iespējas. Mazos uzņēmumus mums ļaus stimulēt panāktā vienošanās palielināt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda apjomu līdz 2020. gadam.

Ekonomisko izaugsmi atbalsta arī pārredzama nodokļu politika un vienlīdzīgas iespējas nodokļu jomā gan tiešsaistes, gan bezsaistes uzņēmumiem. Es arī priecājos ziņot, ka Santas dzīve drīzumā kļūs daudz vieglāka, kad stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas ierobežo preču un pakalpojumu ģeogrāfisko blokādi.

Kaimiņi austrumos un dienvidos

Gandrīz par ābeces patiesību jau ir kļuvis fakts, ka jebkura reāla ārpolitika sākas ar tiešajiem kaimiņiem. Mūsu jaunais impulss un koncentrēšanās uz Rietumbalkāniem, austrumu kaimiņvalstīm un Āfriku norāda uz sadarbības nozīmīgumu un arī neizbēgamību. 20 praktiski soļi, par kuriem vienojāmies ar Ukrainu, Moldovas Republiku, Gruziju, Azerbaidžānu, Armēniju un Baltkrieviju, līdz 2020. gadam uzlabos dzīvi miljoniem cilvēku, kā arī palīdzēs tuvināt šīs valstis Eiropas Savienībai.

Es nepārstāšu sapņot, ka kādu dienu visas eiropiešiem pieejamās brīvības formas būs pieejamas to valstu iedzīvotājiem, kas, tāpat kā Igaunija, vēlas iet cauri pamatīgām pārmaiņām, lai nokļūtu tur, kur pašreiz esam arī mēs.

Tuvākā nākotne – eiro un budžets

Nākamā ilgtermiņa tēma ES līderiem būs vienota valūta, eiro. Es piekrītu, ka visām dalībvalstīm, izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti, kurām ir oficiāls izņēmums, vajadzētu pāriet uz vienoto valūtu.

Februārī tiks sāktas diskusijas par nākamo ilgtermiņa budžeta periodu. Pēdējo sešu mēnešu laikā mēs esam debatējuši par transporta, enerģētikas, kohēzijas, pētniecības, digitālās un lauksaimniecības nākamās paaudzes politikas virzību. Igaunija ir par stiprāku Eiropu, taču mazāks budžets šo mērķi neveicinās. Tādēļ nākamā ES budžeta apjoms būtu jāsaglabā tikpat lielā apmērā kā pašreizējais. Ilgtermiņa budžetam vajadzētu palīdzēt apvienot dažādus Eiropas apgabalus, investējot infrastruktūras projektos, piemēram, "Rail Baltica" vai Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijā ar Eiropas sistēmu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Brexit Eiropas Savienība Rail Baltica
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form