Karels de Gihts: Mums visiem jāatvēsina galvas par ACTA
Foto: AFP/Scanpix

Eiropas Komisija ir nolēmusi aicināt Eiropas Savienības Tiesu izvērtēt, vai Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums jebkādā veidā ir pretrunā ar ES tiesību aktu pamatprincipiem un cilvēktiesību aizsardzību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Es šodien uzstāšos Eiropas parlamentā, lai paskaidrotu gan šā lēmuma iemeslus, gan aizstāvētu ieguvumus no ACTA stāšanās spēkā. Lēmumu vērsties tiesā EK pieņēma, lai diskusijas par ACTA, kas pieņem nekontrolējamus apgriezienus gan virtuālajā, gan politiskajā vidē, atgrieztos stingri uz zemes.

Kvēlās diskusijas iemesli ir pamatoti. Arī man rūp brīvība internetā, un es piekrītu plaši paustajam viedokli, kas atzīst par nepieņemamiem iespējamos draudus šai brīvībai.

Taču ACTA ir ļoti maz kopīga ar daudziem no tiem. Dažas protesta darbības, piemēram, kiberuzbrukumi parlamentu tīmekļa vietnēm, nav vērsti pret īsto mērķi. Daži apgalvojumi vienkārši neattiecas uz lietu.

Lai ko jūs kaut kur būtu dzirdējuši vai lasījuši, ACTA neieviesīs interneta cenzūru. Tā nedos pilnvaras novērot privātpersonu e-pastus un blogus. Tā nenodos policijas funkcijas privātiem interneta pakalpojumu sniedzējiem. Tā neierobežos nepatentēto medikamentu likumīgu tirdzniecību. Tā nedos muitas ierēdņiem pilnvaras veikt klēpjdatoru vai MP3 atskaņotāju pārbaudes.

Diez vai spēšu izteikties vēl skaidrāk, un, lai nebūtu nekādu juridiska rakstura šaubu, ― šis līgums neapdraud Eiropas līgumos garantētās pamattiesības un brīvības.

Ko ACTA paredz?

Kad tas noskaidrots, ir vērts diskutēt par to, kas patiešām ir līgumā, ― par intelektuālā īpašuma nozīmi sabiedrībā un ekonomikā.

ACTA ir ne vairāk un ne mazāk kā līgums, ar ko nosaka starptautiskus standartus 13 iesaistītajām pusēm, lai aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības ar līdzekļiem, kurus jau šobrīd paredz Eiropas tiesību akti.

Laika gaitā esam izveidojuši visaptverošu sistēmu, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu Eiropā ― vienīgo izejmateriālu, kas, kā vispārpieņemts uzskatīt, mums pieder. Esam noteikuši tiesības, kuras var aizsargāt, un līdzekļus, kā tās īstenot. Esam arī iekļāvuši pasākumus, kas aizsargā pilsoņu tiesības uz vārda brīvību un brīvu pieeju informācijai un datu aizsardzību, kā arī to pakalpojumu sniedzēju un starpnieku tiesības, kuru darbība ir saistīta ar aizsargātajām precēm.

ACTA ir līdzeklis, kas ļauj šīs sistēmas priekšrocības piemērot arī ārpus Eiropas Savienības robežām. Tādējādi šis līgums ir sīks, bet nozīmīgs solis pretī viltošanas un pirātisma industrijas izskaušanai visā pasaulē. Ir aprēķināts, ka šīs industrijas vērtība ir vairāk nekā 250 miljardu ASV dolāru gadā.

ACTA neparedz sīki izstrādātus noteikumus par dažāda veida tiesībām, par to, kas ir likumīgi un kas ― nelikumīgi, taču paredz procedūras, kas nodrošina šo tiesību aizsardzību. Tas paredz civiltiesību, krimināltiesību un pārrobežu tiesību ievērošanu, atsevišķu interneta tiesību pamatprincipu ievērošanu un starptautisku sadarbību.

Turklāt viens no ES lielākajiem panākumiem šajās sarunās bija spēja nodrošināt to, ka ACTA izstrādāts ļoti līdzīgi Eiropas sistēmas paraugam, un vairākas dalībvalstis jau skaidri pateikušas, ka ACTA stāšanās spēkā nenoteiks tām pienākumu grozīt spēkā esošos tiesību aktus. Vai tieši to cilvēki parasti negaida no ES politikas, ― ka tā noteiks augstākus standartus un pēc tam tos ieviesīs praksē, arī starptautiskā mērogā?

Tieši tā šo līgumu redz Eiropas uzņēmēji. Viņi uzreiz norādīja, ka procedūras, kuras ACTA paredz cīņai pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, attieksies uz valstīm, kuru tirdzniecība ir 50 % no pasaules apjoma, un tas labvēlīgi ietekmēs viņu izaugsmi, peļņu un iespējas radīt darbavietas.

Uz personīgas nots

Es esmu jurists pēc izglītības, liberāldemokrāts pēc pārliecības, un visu mūžu esmu aizstāvējis cilvēktiesības. Būdams salīdzinoši jauns deputāts Eiropas Parlamentā, piedalījos Spinelli ziņojuma izstrādē, izveidojot pirmo cilvēktiesību uzskaitījuma pagaidu variantu, kurš 1989. gadā tika izmantots par pamatu Eiropas Parlamenta deklarācijai par pamattiesībām un brīvībām. Šis dokuments bija priekštecis ES Pamattiesību hartai, kura ir juridiski saistošs tiesību akts saskaņā ar Lisabonas līgumu. Risināt sarunas par līdzekļiem, kas apdraudētu kādu no šīm brīvībām, nav manā dabā.

Sarunās esmu centies būt pēc iespējas atklātāks un iesaistīt visu pušu intereses. Eiropas dalībvalstis piedalījās sarunās par ACTA un visā sarunu procesā saņēma par to informāciju. Esam strādājuši tandēmā ar Eiropas Parlamentu, un tieši Eiropas Komisija aicināja ACTA partnerus publicēt 2010. gada aprīļa sarunu tekstu projektus, kam tie piekrita.

Galīgais un pilnais teksts ir pieejams jau vairāk nekā gadu. Tagad par to jālemj dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam. ES Tiesas atzinums kalpos par ceļvedi pareizā lēmuma pieņemšanai.

Lai nekavētu demokrātijas procesu, vispirms nošķirsim faktus no bailēm un izdomājumiem un nepalaidīsim garām šo iespēju spert soli uz priekšu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā visā pasaulē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ACTA Eiropas Komisija Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form