Mareida Makginesa, Valdis Dombrovskis: Finansējums zaļai nākotnei
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Covid-19 pandēmija pasaulei ir radījusi nepieredzētus izaicinājumus, apdraudot mūsu veselību, ekonomiku un dzīvesveidu. Strādājot pie ekonomikas atjaunošanas, krīze sniedz arī iespēju – nevis vienkārši atgriezties pirmskrīzes stāvoklī, bet panākt daudz "zaļāku" rezultātu. Mums ir jāizmanto iespēja veidot ilgtspējīgu nākotni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tieši tāds ir Eiropas zaļā kursa mērķis. Mēs vēlamies panākt klimatneitralitāti, apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu un veidot ekonomiku, kas stimulē ieguldījumus zaļās darbvietās, zaļajā inovācijā un zaļajā izaugsmē. Eiropa ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par 55%, bet 2050. gadā kļūt par pirmo kontinentu, kas sasniedz emisiju neto nulles līmeni jeb klimatneitralitāti. Šo mērķu sasniegšanai būs nepieciešamas milzīgas investīcijas – tuvākajā desmitgadē ap 350 miljardiem eiro gadā.

Liela nozīme būs publiskajam finansējumam, tomēr šī mērķa sasniegšanā būs svarīgas arī privātās investīcijas jaunu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu izstrādē, kas ierobežos kaitējumu videi un mazinās klimata pārmaiņu ietekmi.

Pozitīvi, ka Eiropas ieguldītāji jau ir ieinteresēti zaļos risinājumos, izvēlas zaļākus vērtspapīrus un obligācijas, un vēlas sniegt savu ieguldījumu ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Tas ir arī pamats Eiropas Komisijas ilgtspējīgu finanšu programmai. Esam spēruši nozīmīgus soļus, lai finanšu nozare var nodrošināt atbilstošu finansējumu ekonomikas atjaunošanai un reizē arī zaļo mērķu sasniegšanai. Mēs ieviešam atbilstošu regulējumu, lai palīdzētu ieguldītājiem apzināti izvēlēties ilgtspējīgas investīcijas.

Pagājušajā gadā Eiropas Savienība (ES) pieņēma Taksonomijas regulu, lai veicinātu privātā sektora investīcijas klimatam draudzīgos un ilgtspējīgos projektos. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar konkrētiem kritērijiem, kādas ekonomiskās darbības sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un ļauj tām pielāgoties.

Šie kritēriji palīdzēs uzņēmumiem un ieguldītājiem identificēt zaļās ekonomiskās darbības un investīcijas, pamatojoties uz vienotu izpratni par to, kas jāveic ES klimata mērķu sasniegšanai. Šo kritēriju izpilde palīdzēs uzņēmumiem veikt savas saimnieciskās darbības zaļo transformāciju, padarot to ilgtspējīgu un videi draudzīgu. Eiropas ekonomikai kļūstot klimatam draudzīgākai, taksonomijas kritēriji laika gaitā tiks attīstīti un pilnveidoti.

Vienlaikus ilgtspējīgu finanšu jomā tiek pilnveidotas prasības, kā uzņēmumi un finanšu iestādes sniedz savus ilgtspējas ziņojumus. Eiropas Komisija aktualizēja noteikumus kā lielie un biržā kotētie uzņēmumi ziņo par paveikto ilgtspējas jomā – tas attiecas uz informāciju, sākot no ietekmes uz vidi līdz darba apstākļiem un cilvēktiesību ievērošanai uzņēmumā. Šāda informācija ir būtiska ne tikai investoriem, bet arī sabiedrībai kopumā.

Mērķis ir panākt, lai ES būtu pasaules vadošā zaļā ekonomika, ar zaļām darbvietām un zaļām investīcijām. Vienlaikus mēs vēlamies palīdzēt arī pārējai pasaulei kļūt zaļākai.

Laika gaitā globālie ilgtspējīgu finanšu standarti būtu jāsaskaņo, lai ieguldītājiem un uzņēmumiem būtu pilnīgi skaidrs, kas ir "zaļš", neatkarīgi no tā, kurā no pasaules tirgiem tie darbojas. Labāko lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama starptautiski salīdzināma informācija.

ES jau ir pasaules līdere, veicinot pāreju uz ilgtspēju un zaļu ekonomiku. Mēs esam Starptautiskās ilgtspējīgu finanšu platformas izveides iniciatori. Šajā platformā politikas veidotāji apspriež labākos veidus, kā mobilizēt privātās finanses zaļo mērķu sasniegšanai. Platformas dalībvalstis jau tagad pārstāv vairāk nekā pusi no pasaules iedzīvotāju skaita un IKP, kā arī emisiju apjoma. Mēs esam apņēmušies arī veicināt aktīvu starptautisko sadarbību G20 un G7 ietvaros.

Lai pēc pandēmijas ātrāk atgrieztos pie normāla dzīves ritma, jāiegulda milzīgs darbs un finansējums. Svarīgi, lai šis darbs un ekonomikas atjaunošanas finansējums vienlaikus tiktu izmantots virzībai uz zaļāku un ilgtspējīgu ekonomiku. Eiropas Komisija ir spērusi vairākus soļus, lai tas tā arī notiktu.

Klimata pārmaiņas jau ir realitāte, un, ja mēs nerīkosimies tagad, to negatīvā ietekme tikai pastiprināsies. Zaļākas nākotnes veidošanā būs jāiesaistās ne tikai uzņēmumiem, finanšu tirgiem, nevalstiskām organizācijām vai politikas veidotājiem, bet gan mums visiem kopā - gan Eiropā, gan citur pasaulē.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Klimata pārmaiņas Eiropas Komisija Eiropas Savienība Valdis Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form