Māris Ošlejs: Lai ārstētos, vispirms jākļūst par invalīdu?
Foto: LETA

Veselības aprūpes sistēmas nepārdomāta līdzekļu tērēšana daudziem pacientiem liedz pieeju efektīvai ārstēšanai, tādēļ tā vietā, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, strādātu, mācītos, būtu noderīgi sabiedrībai, viņi spiesti gadiem ilgi mocīties, cerot uz situācijas uzlabošanos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nesaņemot savlaicīgu ārstēšanu un atbilstošus medikamentus, daudzu slimnieku, turklāt bieži vien gados jaunu, stāvoklis pasliktinās, slimība progresē, viņi ilgstoši zaudē darbaspēju un pat nonāk līdz invaliditātei. Šāda tendence nozīmē, ka apstākļos, kad praktiski visās jomās trūkst līdzekļu, mēs tērējam arvien vairāk naudas ne tikai ārstēšanai, bet arī slimības un invaliditātes pabalstiem. Nav saprotams, kādēļ ne Veselības ministrijas, ne arī Labklājības ministrijas ierēdņi šo sakarību nav pamanījuši agrāk un tikai tagad, kad lavīnveidīgi pieaug dažādu pabalstu izdevumi, sākuši aizdomāties par iemesliem un meklēt risinājumus.

Risinājumi ir un, pirmkārt, tā ir savlaicīga ārstēšana un efektīvi medikamenti. Viena no slimībām, kuras ārstēšanā valsts piešķirtā finansējuma izlietojums ir neefektīvs, ir zvīņēde jeb psoriāze. Psoriāze ir smaga, hroniska, autoimūna slimība, kas skar darbspējīga vecuma cilvēkus un negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti. Psoriāzi neārstējot vai ārstējot ar slimības smaguma pakāpei neatbilstošām zālēm, slimnieki zaudē darbspēju, ievērojami pieaug risks saslimt ar vairākām citām nopietnām, tajā skaitā dzīvību apdraudošām slimībām. Bieži vien psoriāzes slimnieki labi pamanāmo ādas bojājumu dēļ nonāk sociālā izolācijā, tādēļ gremdējas alkoholismā, slīgst depresijā, nonāk uz pašnāvības robežas.

Pretēji stereotipiem, psoriāzes slimniekiem mūsdienās ir iespējams palīdzēt un nodrošināt atgriešanos normālā dzīvē. Eiropā un daudzās pasaules valstīs psoriāzes ārstēšanā tiek izmantota imūnmodulējoša terapija jeb tā sauktās bioloģiskās zāles, kas ļauj panākt kontroli pār slimības gaitu. Diemžēl psoriāzes pacientiem Latvijā efektīvu zāļu terapija nav pieejama, jo citur plaši lietotie efektīvie bioloģiskie medikamenti nemaz nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Cik man zināms, Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kura nenodrošina bioloģisko zāļu pieejamību psoriāzes ārstēšanai! Arī Igaunijā un Lietuvā bioloģiskie medikamenti ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā.

Ar savu un vairāku likteņbiedru pieredzi, kas gūta, piedaloties klīniskajos pētījumos, varu apliecināt, ka bioloģisko zāļu terapija palīdz atgriezties pilnvērtīgā darba, privātajā un sociālajā dzīvē. Diemžēl pētījumi pašlaik ir praktiski vienīgā psoriāzes slimnieku iespēja izmantot efektīvus bioloģiskos medikamentus. Vēl viena, līdz absurdam novesta muļķība, ir situācija, ka tiem pacientiem, kuriem psoriāze ir progresējusi līdz psoriātiskā artrīta stadijai, attīstījušies locītavu bojājumi un viņi faktiski jau kļuvuši par invalīdiem, ir tiesības saņemt efektīvus medikamentus, turklāt to cena tiek kompensēta pilnā apmērā.

Patlaban spēkā esošais 25% zāļu cenas pacientu līdzmaksājums ir vēl viens būtisks šķērslis psoriāzes ārstēšanā. Aplēses liecina, ka efektīvu bioloģisko medikamentu gadījumā līdzmaksājuma apmērs – vairāki simti eiro – būtu pārāk augsts ap 90% pacientu. Tādēļ, lai psoriāzes pacientus tiešām ārstētu, nepieciešams ne vien iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā bioloģiskos medikamentus, bet arī palielināt zāļu cenas kompensācijas apmēru līdz 100%. Tas novērstu arī psoriāzes pacientu diskrimināciju, kādu viņi šobrīd izjūt salīdzinājumā ar vairāku citu autoimūno slimību, piemēram, jau pieminētā psoriātiskā artrīta, pacientiem, kuri var saņemt valsts pilnībā apmaksātu bioloģisko zāļu terapiju.

Tam ir arī ekonomisks pamatojums, ko apliecina izmaksu modelēšana – par vienu vidēji smagi vai smagi slimu psoriāzes pacientu Latvijā, ja viņu nodrošinātu ar 100% apmaksātām bioloģiskajām zālēm no kompensējamo zāļu saraksta, valsts budžeta izdevumi būtu pat mazāki nekā šobrīd, kad tiek lietotas slimības smaguma pakāpei neatbilstošas zāles, radot nepieciešamību ārstēt blakus slimības, maksāt ar darba nespēju vai invaliditāti saistītos izdevumus. Pašreizējās izmaksas no valsts budžeta šādam pacientam var sasniegt 10 000 eiro gadā, savukārt nodrošinot pilnībā apmaksātas bioloģiskās zāles, izmaksas, ņemot vērā veselības stāvokļa uzlabošanos, vienam pacientam samazinātos vismaz par tūkstoti eiro gadā. Turklāt būtu ievērojami labāks veselības rezultāts, jo bioloģisko zāļu terapija palīdz slimniekam atgūt cilvēka pašcieņu, novēršot blakus slimību riskus, kā arī nepieciešamību maksāt slimības pabalstus, valsts budžets no vesela pacienta gūst arī nodokļu ieņēmumus.

Šāda pieeja arī atbilst Latvijas valdības vēlmei veicināt cilvēku integrāciju darba tirgū, mazinot slimības un citu pabalstu izdevumus. Visbeidzot, cilvēks spēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, tādēļ aicinu par veselības aprūpi un labklājību atbildīgos ierēdņus beidzot sākt strādāt viena mērķa labā un īstenot tādas reformas, kas ikvienam slimniekam nodrošinātu iespēju ārstēties savlaicīgi un nekļūt par invalīdu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Labklājības ministrija Veselības aprūpe Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form