Māris Sproga: Politiķi turpina maldināt sabiedrību – solītā papildu nauda onkoloģijai neienāk
Foto: Privātais arhīvs

Izlasot portāla "Delfi" rakstu, no vienas puses bija prieks, ka vismaz daži politiķi šoreiz ir sadzirdējuši otras puses viedokli par to, ka cigarešu smēķēšanas mazināšana ir visas sabiedrības interesēs, jo dabisks nākamais cigarešu kaitējuma seku mazināšanas solis būtu atziņa, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, ir lietderīgi izmēģināt un atbalstīt jaunus, inovatīvus risinājumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Diemžēl nācās konstatēt, ka lielākā daļa raksta bija veltīta nevis sabiedrības interešu atspoguļošanai – kā mazināt kaitīgo cigarešu lietotāju skaitu un šo cigarešu patēriņu Latvijā –, bet, gluži pretēji, – kā pamatot Latvijas politiķu īpašo labvēlību pret tradicionālo cigarešu industriju. Jāuzsver, ka tā ir ļoti netipiska parādībā uz citu Eiropas valstu fona.

Tā vietā, lai godīgi atzītu, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi nebūs tādi, kā cerēts, un ka onkoloģijai līdzekļi būs jāmeklē citur, raksta autoru tandēms – Imants Parādnieks un Ilze Indriksone – tomēr cenšas pierādīt savu taisnību un turpina maldināt vai, iespējams, paši savā labticībā un vēlmē darīt labu sabiedrībai ir tikuši maldināti. Diemžēl Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, kurus savā rakstā cenšas apšaubīt abi politiķi, runā paši par sevi.

Četros mēnešos patiešām ir iekasēts mazāk, nekā plānots

Šā gada pirmajos trīs mēnešos no karsējamās tabakas patiešām ir iekasēts mazāk. Par to Saeimā onkoloģijas darba grupas sēdē informēja Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta direktore Kristīne Bāra, norādot, ka samazinājums ir 2,1 miljons eiro. Nevis mistiskā industrija vai kāds Māris Sproga, bet Finanšu ministrijas pārstāve. Aprīlī ar akcīzes nodokļa no karsējamās tabakas iekasēšanu ir veicies nedaudz labāk, bet tāpat no šogad paredzētajiem papildu 4,8 miljoniem eiro pirmajos četros mēnešos ir izdevies iekasēt tikai 839 tūkstošus, kas viennozīmīgi parāda, ka solītie miljoni valsts budžetam ies garām. Turklāt reālais pieaugums ir vēl mazāks, jo par pamatu salīdzinājumam tiek ņemti pagājušā gada sākuma dati, kad karsējamās tabakas apgrozījums bija salīdzinoši mazāks nekā gada beigās.

Savukārt abu politiķu rakstā minētais 2,5 miljonu eiro pieaugums rodas tikai tad, ja pieskaitīti tiek arī papildu ieņēmumi no parasto cigarešu un smēķējamās tabakas patēriņa pieauguma. Tā ir visai prasta datu manipulācija, lai slēptu patieso situāciju. Kā, piemēram, saskaitot kopā gurķus un kabačus un pasakot, ka gurķu raža šogad būs lielāka.

Pretēji ekspertu ieteikumiem, veiktajām akcīzes nodokļa izmaiņām ir loģiskas sekas – bezdūmu alternatīvu patēriņš sarucis, bet veco cigarešu patēriņš ir palielinājies. Akcīzes nodokļa likmes palielinājums karsējamai tabakai par 113% nav sevi attaisnojis, jo nodokļa ieņēmumi palielinājās neproporcionāli maz – tikai par 29%. Saskaņā ar VID datiem šā gada pirmajos četros mēnešos karsējamās tabakas patēriņš ir samazinājies par 26%.

Tāpēc jau šobrīd droši varam teikt – lai politiķi spētu pildīt savus solījumus par papildu naudu onkoloģijai, šo naudu būs nepieciešams gūt (atņemt) no kādiem citiem mērķiem paredzētiem līdzekļiem.

Cigarešu industrijas lobijs

Aizdomāties liek Indriksones un Parādnieka kopīgā raksta publicēšana vienlaikus ar Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības (Cigarešu apvienības) tajā pašā dienā izplatīto preses relīzi. Tajā bija izklāstīta informācija par to, cik lielu pienesumu Latvijas valsts budžetam dod tradicionālo cigarešu industrija un cik nepareizi no valsts viedokļa būtu vērsties pret parasto cigarešu smēķēšanu.

Šo Cigarešu apvienību nesen izveidoja divi cigarešu industrijas giganti – "Japan Tabacco International" un "British American Tabacco" –, kas kopā kontrolē lielāko Latvijas cigarešu tirgus daļu (aptuveni divas trešdaļas). Abi uzņēmumi pagājušā gada nogalē ar jau minēto politiķu aktīvu iesaisti panāca to, ka parasto cigarešu tirgu apdraudošajām mazāk kaitīgajām alternatīvām tiek palielināti nodokļi par 113% (fona pēc: parastajām cigaretēm nodokļus palielināja tikai par 5%). Var jau būt, ka ar šo atbalstu tradicionālo cigarešu industrijai politiķi vēlējās iegūt simpātijas smēķējošo iedzīvotāju vidū. Tomēr vienīgie reālie šī atbalsta guvēji ir tradicionālo cigarešu ražotāji un tirgotāji. Latvija diemžēl ir nostājusies lēto cigarešu ražotāju pusē, neļaujot tos apdraudēt alternatīviem produktiem, kurus savukārt atbalsta tās valstis, kas šobrīd ļoti aktīvi meklē modernus risinājumus cigarešu smēķētāju skaita mazināšanai (piemēram, ASV un Lielbritānija).

Drauds vecajiem ieradumiem un domāšanai

Jautāsiet – kāpēc tradicionālo cigarešu ražotāji tik ļoti baidās no alternatīviem bezdūmu risinājumiem? Tāpēc, ka zinātniskos pētījumos ir secināts – vislielāko kaitējumu cilvēkam nodara ne tik daudz cigaretēs esošais nikotīns, cik cigaretes dedzināšanas process un dūmi, kas rodas degšanas procesa laikā. Nikotīns gan ir spēcīga atkarību izraisoša viela, tomēr tā tiešā ietekme uz cilvēka veselību ir ievērojami mazāka par tām ķīmiskajām vielām un kancerogēniem, kas rodas tradicionālo cigarešu degšanas laikā.

Tradicionālo cigarešu degšanas laikā gaisā nokļūst vairāki tūkstoši dažādu ķīmisko vielu, kas ir primārais nāves cēlonis no smēķēšanas. Tāpēc visā pasaulē šobrīd ļoti labi saprot, ka, veicinot cigarešu smēķēšanas izplatību, ir visai naivi iedomāties, ka tas novedīs pie jebkādiem sabiedrības veselības ieguvumiem.

Savukārt Latvijas nostāja šobrīd būtībā ir ļoti absurda: jāatbalsta tradicionālās cigaretes un smēķētāji, lai it kā varētu palielināt veselības budžetu. Cigarešu lobijs pērn piesolīja, ka tādējādi tiks iegūti arī papildu līdzekļi vēža ārstēšanai un diagnostikai. Neskatoties uz idejas absurdumu un ekspertu kategoriskiem iebildumiem, Saeima tomēr pērn pieņēma grozījumus Akcīzes likumā, neierasti radikāli palielinot nodokļus dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām un cigarešu aizstājējiem.

Ja runājam šauri, akcīzes ieņēmumu ziņā, tad cigarešu industrijai ir taisnība – atbalsts vecajām cigaretēm tiešām garantēs ilgtermiņa akcīzes nodokļa ieņēmumus. Savukārt atbalsts bezdūmu alternatīvām tos var apdraudēt, jo to iespaidā samazināsies kopējais smēķētāju skaits.

Palīgs smēķēšanas atmešanā

Eiropas Komisijas Eirobarometra pētījuma dati liecina, ka aptuveni 80% smēķētāju savu smēķēšanas pieredzi ir sākuši un arī turpina ar tradicionālajām cigaretēm, bet tikai līdz 2% sākuši lietot nikotīnu ar bezdūmu produktiem – e-cigaretēm vai karsējamo tabaku. Tāpat pētījumā noskaidrots, ka bezdūmu produktus smēķētāji izvēlas, lai samazinātu tradicionālo cigarešu smēķēšanu, un 30% šie produkti palīdzējuši smēķēšanu atmest pilnībā.

Līdzīgus secinājumus ir izdarījusi arī Lielbritānija, kas šobrīd starptautiski ir izvirzījusies līderos cīņā pret smēķēšanu. Tur veikti neskaitāmi pētījumi par cigarešu ietekmi uz cilvēku veselību un smēķēšanas atmešanas risinājumiem. Analizējot pētījumu rezultātus, Lielbritānija par stratēģisku mērķi ir izvirzījusi nepieciešamību līdz 2030. gadam kļūt par valsti, kas ir pilnībā brīva no kaitīgajiem cigarešu dūmiem. Lielbritānija ir secinājusi, ka smēķēšanas atmešanas procesā arvien lielāka loma mūsdienās ir mazāk kaitīgajām bezdūmu alternatīvām.

Pētnieki atzīst, ka tās ir veiksmīgi izmantojamas kā starpposms ceļā uz smēķēšanas atmešanu tiem, kuri citādi turpinātu smēķēt cigaretes. Lielbritānijā bezdūmu alternatīvas jau šobrīd ir visizplatītākais instruments smēķēšanas atmešanā, tostarp 2019. gadā smēķēšanu izdevies atmest 59,7% smēķētāju, kas parastās cigaretes aizstāja ar bezdūmu alternatīvām, bet 2020. gadā tas izdevies jau 74%. Pirms to nodēvējat par kārtējo maldināšanu un industrijas pasūtījumu, aicinu ielūkoties Lielbritānijas valdības kompetentās iestādes (Public Health England) mājaslapā, kur ir visai uzskatāma analīze un ieteikumi par smēķēšanas atmešanu, tai skaitā ar e-cigarešu palīdzību.

Arī Latvijai ir jāizvēlas – turpināsim paklausīgi soļot kaitīgās cigarešu industrijas un tās lobistu pavadā, vai tomēr izvēlēsimies paši savu alternatīvo – bezdūmu – ceļu kopā ar citām attīstītajām pasaules valstīm.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Finanšu ministrija Imants Parādnieks
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form