Krievijas iespējas turpināt karu Ukrainā un tās agresīvo ārpolitiku vispār būtiski mazinātos, ja virkne valstu Kremlim nepalīdzētu. Piemēram, piedaloties ekonomisko sankciju apiešanā, kas var izpausties dažādi – pērkot Krievijas preci (tātad gādājot par Putina režīma ienākumu plūsmu) vai pārdodot Krievijai, piemēram, elektroniku, bez kuras mūsdienu militārās tehnoloģijas nevar pastāvēt.
Tā ir? Tā ir.
Vai mūsu diskursā, kas gada laikā kļuvis tik izlēmīgs un kategorisks attieksmē pret Krieviju, ir manāmas kādas izmaiņas attieksmē pret Ķīnu, Turciju vai Indiju? Domāju, ka nav. Vai tā nav liekulība?
Mēs esam gatavi analizēt veikalu plauktus, meklējot importu no Krievijas [1], pamatoti paužot, ka pirkt Krievijas preci nozīmē atbalstīt Ukrainas izpostīšanu. Pirkt preci vai pakalpojumu no kādas agresiju pret Ukrainu atbalstošas Āzijas, Āfrikas vai Dienvidamerikas valsts – nekādu problēmu. Formulēšu ļoti skarbi, bet – vai nav tā, ka mūsu atbalstā Ukrainai un Krievijas nosodījumā svarīgs ir starpnieku skaits posmā starp cilvēku Ukrainā slepkavošanu un mūsu pirkumu? Ja starpnieku ir vairāk par vienu vai diviem, mēs pretrunu starp pašu deklarēto un realitāti nejūtam (vai izliekamies, ka nejūtam).
Te var apjautāties: vai šī teksta autors ir pie pilna prāta, ja aicina norobežoties teju vai no puspasaules? Galu galā to nedara patērētāji arī Vācijā vai ASV. Es
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
