Māris Zanders: Solījumi un realitāte

13. maijā Eiropas Komisijas vadītāja, uzrunājot Eiropas Parlamentu, pauda, ka Eiropai ir nevis "jāatjauno vakardienas", bet jāveido "moderna, tīra un veselīga ekonomika". Kā dažkārt saka, nu, zelta vārdi. Jautājums: kāds būs apņemšanās reālais īstenojums? Tas pats attiecas uz daudzās valstīs šobrīd dzirdamajām atziņām, ka pandēmijas izraisītā krīze, lūk, atklājusi, cik ekonomiski neaizsargāta ir ievērojama sabiedrības daļa, un tā turpināties nedrīkst.

Nedomāju, ka politiķi un eksperti – vai vismaz vairākums no viņiem – apzināti blefotu, proti, jau mutes atvēršanas brīdī zinātu, ka teikto nepildīs. Ticamāk, ka satricinājumi patiešām vedina viņus runāt žanrā "ja mēs šim tiksim pāri, sāksim jaunu dzīvi". Problēma savukārt ir tā, ka par nepieciešamām iezīmētās pārmaiņas ir tik milzīgas, ka tās objektīvi nav tik viegli īstenot, it sevišķi ja kaut kad nākamgad sāks parādīties gaisma tuneļa galā arī bez šogad doto solījumu izpildes.

Iespējams, ka tas, ko mēs lasām un dzirdam šobrīd žanrā "dzīve būs pavisam citāda" ir jādala divās daļās. Tas, kur arguments pārmaiņām būs biznesa intereses, tās patiešām tiks īstenotas, savukārt nodomi, kuros kā arguments tiek minēti lielāks taisnīgums, solidaritāte utt. paliks neīstenoti