Mārtiņš Vērdiņš: Ceļš uz Ukrainas pretuzbrukuma sākumu

Kopš pavasara sākuma pasaules presē nerimstas diskusijas par Ukrainas stratēģiskā pretuzbrukuma sākumu. Tiek izteiktas visdažādākās prognozes par tā nepieciešamību, Ukrainas gatavību, pretuzbrukuma sākšanās laiku, vietu un iespējamo iznākumu, kā arī tā ietekmi uz kara gaitu kopumā. Neapstrīdot nevienu no šiem viedokļiem (gan man, gan citiem viedokļu paudējiem nav un nevar būt informācijas dziļai analīzei), es tomēr gribētu palīdzēt lasītājiem sakārtot domas un gūt pamatu kritiskai domāšanai un izsvērtiem spriedumiem.

Pieņemot, ka Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs šobrīd cenšas darboties atbilstoši NATO valstīs apstiprinātajiem plānošanas algoritmiem (taktiskajām rokasgrāmatām), piedāvāju palūkoties uz pretuzbrukuma uzsākšanas situāciju ar rietumvalstu karavīru (štābu) acīm, lai iztēlotos to risināmo problēmu apjomu un lēmumu smagumu, ar ko šobrīd sastopas Ukrainas militārā un politiskā vadība.

Saskaņā ar NATO valstīs pieņemto algoritmu (piemēram, skat. “US Army Field Manual 3-0, Operations”), lai veiktu sekmīgu uzbrukuma operāciju, to plānojošajai pusei ir jāievēro vairāki priekšnosacījumi, dažus no kuriem var ignorēt, pilnībā vai daļēji atmest, paturot tomēr prātā, ka tas samazina vēlamā gala stāvokļa (uzvaras) sasniegšanas iespējamību. Tātad, lai veiktu veiksmīgu uzbrukuma operāciju, virspavēlniekam un viņa štābam ir jānodrošina:

1. Pārsteiguma moments. Galvenā uzbrukuma vietai un laikam jābūt pretiniekam negaidītam. Vislabāk Ukrainas armijai to izdevās panākt Harkivas apgabala atbrīvošanas operācijā. Atcerēsimies, ka īsi pirms šīs operācijas sākuma klīda runas par Hersonas atbrīvošanu kā tobrīd galveno Ukrainas armijas mērķi. Krievija pat pārvietoja uz Hersonas apgabalu savu labāko rezervi – desanta karaspēka vienības – un kļūdījās. Tāpēc tagad, kad dzirdam no Ukrainas amatpersonām, ekspertiem vai ietekmeļiem bieži vien pretrunīgas prognozes par iespējamā pretuzbrukuma laika līniju vai virzienu, uztversim to ar sapratni: informācijas kara apstākļos Ukraina cenšas nodrošināt sev pārsteiguma momenta priekšrocību, piepildot informācijas telpu ar “troksni”, jaucot galvu pretinieka izlūkiem – analītiķiem.

2. Spēku koncentrācija. Iespējamā frontes pārrāvuma vietā uzbrūkošajai pusei ir jānodrošina absolūti nospiedošs kvantitatīvais un kvalitatīvais pārsvars pār pretinieku. Jo dziļāk pretinieks ir ieracies, jo lielākam jābūt pārsvaram. 10:1 nebūs pārspīlējums. Šādu spēku koncentrāciju Ukrainas apstākļos nav iespējams īstenot nemanāmi, nedegradējot iepriekš minēto pārsteiguma momentu