Selīna Vancāne: Vai tiešām energoefektivitāte pirmajā vietā?
Foto: DELFI

Eiropas un Latvijas enerģētikas nozarē svarīgākais politikas plānošanas princips ir "energoefektivitāte vispirms". Tas nosaka to, ka katrā ar enerģētiku saistītā ieguldījumu jomā vispirms jāizvērtē iespējas, kā samazināt enerģijas patēriņu un uzlabot energoefektivitāti. Īsāk sakot – visizdevīgākā enerģija ir tā, kuru nevajag saražot. Diemžēl principu piesaukšana ne vienmēr nozīmē sekošanu tiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Brūkošās ēkas un vide

Viena no Latvijas lielākajām problēmām ne tikai enerģētikas, bet arī ekonomikas un sociālajā kontekstā ir ēku energoefektivitāte. Iepriekšējā gadsimtā celtās ēkas strauji noveco, un tām nepieciešama renovācija. Tā ir Latvijas iespēja energoefektivitātes pasākumus apvienot ar ēku saglabāšanu, izmantojot publisko finansējumu – Eiropas Savienības (ES) grantus un aizdevumu garantijas.

Šobrīd finanšu iespējas paplašinās, jo papildus ES fondu līdzekļiem pieejami būs arī Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM jeb tautā saukta arī par Covid-19 naudu) līdzekļi. Pasākumi dod iespēju ne tikai samazināt enerģijas patēriņu un sargāt vidi, bet arī glābt ēku no slikta tehniskā stāvokļa. Renovācija dod būtisku ieguldījumu ēkas kā nekustamā īpašumā vērtības paaugstināšanā.

Maija vidū tika prezentēta ilgi gaidītā programma daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai no ANM līdzekļiem, kas būs atvērta pieteikumiem jau šī gada beigās.i

Jaunajā programmā parādījusies būtiska nianse, kas atšķir to no iepriekš piedāvātā finansējuma un kas var likt būtiskus šķēršļus pašvaldību, iedzīvotāju un klimata politikas veidotāju plāniem. Ēku renovācijas projektos turpmāk PVN (21%) būs neattiecināmās izmaksas. Tas nozīmē to, ka PVN izmaksas papildus citām neattiecināmajām izmaksām (tās, kas tieši neattiecas uz energoefektivitātes mērķa sasniegšanu) būs jāsedz no iedzīvotāju pašu makiem. Tas nozīmē arī to, ka programmā noteiktais maksimālais granta apjoms 49% dzīvē būs krietni mazāks. Piemērs: ja projektā attiecināmās izmaksas ir 10 000 eiro, tad no tā PVN 21%, kas jāmaksā papildus, ir 2100 eiro, kopā – 12 100 eiro, no kuriem grants (ja pielāgo maksimālo likmi 49%) būs 4900 eiro, bet pārējais jeb 7200 eiro būs jāsedz pašam. Iepriekš, kad PVN bija attiecināmās izmaksas, iedzīvotājs saņemtu no visas summas 49% grantu jeb šajā piemērā 5929 eiro un pašu izmaksas būtu 6171 eiro. Turklāt būtiski, ka projektā būs arī citas neattiecināmās izmaksas papildus jau minētajam PVN. Augstas izmaksas rada riskus, ka iedzīvotāji šo naudu bieži vien nevēlēsies vai pat nespēs izmantot.

PVN likmes – valsts prioritātes

Svarīgi, ka PVN neattiecināšana ir ES noteikta prasība, un par tās pielāgošanu diskusija būtu nevietā. Taču šis aspekts izgaismo PVN likmju politiku, kas šobrīd Latvijā ir pretrunā energoefektivitātes principam. Kamēr energoefektivitātes pasākumiem jāpiemēro pilnā 21% likme, samazinātā PVN likme 12% ir piemērojama mājsaimniecības kurināmā iegādei un siltumapgādei (arī no fosilās dabasgāzes).ii Šādas politiskās izvēles parāda, ka mūsu enerģētikas prioritāte ir vairāk kurināt, nevis mazināt enerģijas patēriņu. Šajā situācijā pazeminātās likmes kalpo kā subsīdijas dabasgāzei, kas būtiski kavē pāreju uz iedzīvotājiem un nacionālajām interesēm izdevīgākajiem energoefektivitātes pasākumiem.

Latvijai saistošs ir arī pienākums enerģētiskās nabadzības mazināšanā, kurā svarīgs rīks ir tieši ēku energoefektivitātes veicināšana un pieejamības nodrošināšana. Jau tagad Eiropas Komisija ir iesniegusi pārkāpumu procedūru Latvijai par energoefektivitātes mērķu nepildīšanu. Latvija ar grūtībām spēs sasniegt pašreizējos klimata mērķus, un valstij draud arī būtiska soda nauda. Jāņem vērā, ka, piemēram, transporta un lauksaimniecības jomās klimata pasākumi izmaksā daudz vairāk. Ja ēku energoefektivitāte turpinās noritēt tik gausā tempā, mēs ne tikai nesasniegsim mērķus – mūsu ēkas pamazām vien sāks brukt. Tad to glābšanai būs jāmeklē daudz vairāk līdzekļu.

Šie ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ šobrīd nepieciešams sākt diskusiju par samazinātās PVN likmes 12% apmērā piemērošanu arī ēku energoefektivitātes pasākumiem. Pretējā gadījumā, dabasgāzes spēcīgā lobija iemidzināti, mēs varam palaist garām stratēģisku iespēju klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus veikt taisnīgā un sociāli atbildīgā veidā.

Domāt ārpus ES fondiem

Ēku energoefektivitāte ir ne tikai klimata vai enerģētikas jautājums, tā ir arī izteikti sociāla un ekonomikas problēma. Latvijā strauji noveco dzīvojamais fonds, un tam nepieciešama akūta renovācija. Rīgā vien ir ap 6000 daudzdzīvokļu ēku, kas steidzami jārenovē, un ar grantos paredzētajiem līdzekļiem varēs nosegt pavisam niecīgu daļu no nepieciešamajiem ieguldījumiem. Jārod mehānismi, lai veicinātu iedzīvotāju iespējas renovēt īpašumus arī par saviem līdzekļiem, ko samazināts PVN noteikti sekmētu. Tāpat būtu jāanalizē valsts budžeta ienākumi no veiksmīgas un efektīvas energoefektivitātes pakalpojumiem – darbaspēks, pakalpojumi, materiāli u. c.

Ēku energoefektivitātes pasākumu norises gaitu ietekmē dažādas barjeras, kas saistās ar iedzīvotāju spēju mobilizēties biedrībās, pieteikties ES finanšu programmām, kā arī finanšu rocību. Mēs Rīgas domē strādājām, lai mazinātu vairākas barjeras un spētu palīdzēt saviem iedzīvotājiem uzlabot savus mājokļus un celt to vērtību. Taču ir bažas, ka PVN maksājums radīs papildu šķēršļus iedzīvotāju maksātspējai. Uzskatu, ka ieguvēji no samazinātās PVN likmes energoefektivitātes pasākumiem būtu ne tikai pasākumu īstenotāji. Tas sniegs būtisku ieguvumu tautsaimniecībai kopumā, kā arī palīdzēs stiprināt enerģētisko neatkarību.

Aicinu Saeimas deputātus un valdības pārstāvjus nacionālas nozīmes jautājumu priekšā nolikt malā politiskās ķildas, atmest nevarēšanas attaisnojumus un paskatīties uz šo tēmu no vajadzību viedokļa. Viszaļākā enerģija ir tā, ko mums nevajag saražot!

i 18. maija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijā Ekonomikas ministrija prezentēja jauno daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu, ko plānots ieviest no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem.

ii

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ekonomikas ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form