Šo gadu Eiropas Savienība ir pasludinājusi par Eiropas Dzelzceļa gadu, lai mudinātu iedzīvotājus savās ikdienas gaitās vairāk izmantot vilcienu satiksmi. Dažādās Eiropas valstīs atšķiras būtiskākie iemesli, kas kavē cilvēkus izvēlēties vilcienu satiksmi ikdienā, pie svarīgākajiem varam minēt nekonkurētspējīgas biļešu cenas, komforta vai savienojumu trūkumu, kā arī ilgu ceļā pavadīto laiku.
Tomēr uzstādījums Eiropai ir viens – attīstīt dzelzceļa sistēmu, lai tā atbilstu mūsdienu pasažieru komforta prasībām un pieaugošajām vides neitralitātes vajadzībām. Tā uz dzelzceļa attīstību mēs skatāmies arī Latvijā.
Sabiedriskā transporta sistēmas koncepcija 2021. - 2030. gadam paredz, ka dzelzceļš Latvijā kļūst par sabiedriskā transporta sistēmas centrālo asi – mugurkaulu. Tas ir galvenais pasažieru pārvadāšanas veids, savukārt pārvadājumi ar autobusiem tiek veikti vietās, kur vilcieni nekursē, vai arī kā pārvadājumi, kas pieved pasažierus vilcienu satiksmei. Vietās, kur autobusu pieturas ir tiešā dzelzceļa staciju tuvumā, autobusu un vilcienu pienākšanas un atiešanas laiki tiek saskaņoti. Koncepcijas mērķis – gribam palielināt ērtas un modernas mobilitātes iespējas, lai pasažieri galamērķī nokļūtu pēc iespējas ātrāk, un šī mērķa sasniegšanai nepieciešami sistēmiski, saskaņoti pasākumi.
Ar jauniem vilcieniem
Ilgus gadus Latvijai neveicās ar vilcienu iepirkumiem, bet tagad situācija ir mainījusies un jauni vilcieni būs. Čehijas rūpnīcā jau sākusies jauno elektrovilcienu būvniecība, un pirmos jaunos sastāvus mēs Latvijas satiksmē sagaidīsim 2022. gadā. Atjaunotais vilcienu parks ļaus nodrošināt vairāk vilcienu intensīvas satiksmes stundās, kad iedzīvotāji dodas uz vai no darba. Tā būs iespēja veidot vilcienu kustību ar regulāru intervālu. Jaunie elektrovilcieni atrisinās arī ērtas iekāpšanas un izkāpšanas problēmu, kas ir īpaši nozīmīgi pasažieriem ar maziem bērniem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem un velosipēdu īpašniekiem.
Pašlaik ir uzsākts dzelzceļa staciju modernizācijas projekts, kas paredz paaugstinātu peronu izbūvi 48 dzelzceļa stacijās līdz 2023. gada beigām. Pirmo reizi Latvijas dzelzceļa vēsturē izveidotas staciju un pieturas vietu vienota vizuālā dizaina vadlīnijas. Ar šīm pārmaiņām un jaunajiem elektrovilcieniem jau varēsim teikt, ka vilcienu satiksme Latvijā ir spērusi milzīgu soli ērta un mūsdienīga sabiedriskā transporta virzienā.
Cauri visai pilsētai
Lai iedzīvotāji automašīnu atstātu mājās un izvēlētos pārvietoties ar sabiedrisko transportu, tam ir jābūt ātram un jāpalīdz izvairīties no sastrēgumiem. Mūsu plāns ir nodrošināt vilcienu satiksmi cauri Rīgai, veidojot konkurētspējīgus savienojumus. Tas nozīmē, ka jau ar pašreiz iespējamo vilcienu braukšanas ātrumu būtu iespējams no Pārdaugavas līdz Sarkandaugavai nokļūt 20 minūtēs. Nozīmīgs ērtības palielinājums būs jauni maršruti, kas dos iespēju bez pārsēšanās doties braucienā starp dažādām līnijām pretējos virzienos, piemēram, no Siguldas līdz Pārdaugavai vai no Tukuma līdz Šķirotavai.
Par pasažieru vajadzībām domājot, analizējot iedzīvotāju blīvumu un ikdienas paradumus, plānojam četru jaunu pieturu izveidi Rīgā: divas pieturvietas atjaunojamajā pasažieru līnijā Rīga–Bolderāja, pieturvietas pie Dauderiem līnijā Rīga–Skulte un netālu no tirdzniecības centra "Alfa" līnijā Rīga–Lugaži. Tāpat, izmantojot "Rail Baltica" projekta finansējumu, iecerēts izveidot jaunu pieturvietu Rīgas–Jūrmalas līnijā - Āgenskalnā netālu no P.Stradiņa slimnīcas.
Vēlamies atjaunot pasažieru pārvadājumus Rīgas–Bolderājas dzelzceļa līnijā, tādējādi atslogojot Daugavgrīvas šoseju un vēl labāk - savienojot Pārdaugavu ar pilsētas centru. Ar Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām Bolderājas līnijā paredzēts ierīkot otru sliežu ceļu, lai vilcieni varētu izmainīties un nodrošinātu kursēšanas intervālu divi vilcieni stundā, kā arī iegādāties bateriju elektrovilcienus, kas kursēs šajā maršrutā. Paredzēts pārkārtot vilcienu kustību Zasulauka stacijā, to labiekārtot un izbūvēt papildu sliežu ceļu starp Zasulauku un Liepājas ielu kravu vilcienu plūsmas organizēšanai. "Rail Baltica" projekta ietvaros tiks pārkārtoti esošie sliežu ceļi Torņakalnā vilcienu intervāla grafika nodrošināšanai.
Atjaunojam dzelzceļa satiksmi
Kopš 2020. gada decembra pēc astoņpadsmit gadu pārtraukuma atjaunota pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas uz Krāslavu. Krāslaviešiem un reģiona viesiem tas nozīmē par stundu īsāku ceļu no Rīgas, nekā braucot ar autobusu, un lētāku biļetes cenu. Lai no stacijas nokļūtu vairākus kilometrus attālajā Krāslavas centrā, ir nodrošināta saskaņota autobusu kustība no stacijas uz autoostu. Savukārt pārējiem vilciena Rīga–Daugavpils vilciena reisiem ir pieskaņoti autobusi no un uz Krāslavu. Šajā maršrutā turklāt esam kā pilotprojektu ieviesuši vienoto biļeti: braucējs iegādājas vienu biļeti, kas derīga abiem transportlīdzekļiem, – jau braucot ar autobusu uz Krāslavas staciju, pasažieris var nopirkt vilciena biļeti līdz Rīgai.
Arvien vairāk pasažieru iegādājas vilciena biļeti internetā, bet līdz 2023. gada beigām vienoto e-biļeti paredzēts ieviest visā Latvijā. Tā būs jauna ērtība pasažieriem, kuriem, dodoties ceļā, jākombinē dažādi transporta veidi.
Strādājam pie iespējas šovasar, kad ceļošana ārpus Latvijas pandēmijas dēļ vēl aizvien būs sarežģīta, nedēļas nogalēs pagarināt vilcienu satiksmi līdz Gulbenei, kas ir lielisks galamērķis nedēļas nogales ceļojumam un Gulbenes–Alūksnes bānīša iepazīšanai. Tāpat priecājos, ka dzelzceļa stacijas kā multimodālie punkti tiek attīstītas arī ārpus Rīgas, kā tas ir Jelgavā, Pļaviņās, Cēsīs, Liepājā, Daugavpilī un citās Latvijas pilsētās.
Ar lielāku ātrumu
Reģionālajā satiksmē starp lielākajiem Latvijas attīstības centriem iedzīvotāji izvēlas ātrāko transporta veidu. Tādēļ tika izveidoti ekspreša reisi no Rīgas uz Cēsīm, Rēzekni un Daugavpili, tos pasažieri jau iecienījuši. Ar Eiropas Savienības līdzekļu atbalstu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs "Latvijas dzelzceļš" ir iecerējis Rīgas–Krustpils un Rīgas–Jelgavas līnijās veikt uzlabojumus, kas ļaus atsevišķos dzelzceļa posmos palielināt braukšanas ātrumu līdz 140 km/h. Tas vēl vairāk palielinās vilcienu kā ērta transportlīdzekļa pievilcību pasažieru acīs.
Ceļam jaunu!
Šā gada prioritāte satiksmes jomā Latvijā ir infrastruktūras attīstība. Būtisku dzelzceļa infrastruktūru nākotnē veidos "Rail Baltica" projekts, kurā esam nonākuši līdz būvniecībai. Vērienīgi darbi ir uzsākti Rīgas Centrālajā stacijā, un šogad būvniecība sāksies arī starptautiskās lidostas "Rīga" stacijā. Plānojam uzsākt iepirkumus būvniecībai visā "Rail Baltica" pamattrasē, un notiek arī 17 reģionālo staciju no Salacgrīvas līdz Bauskai projektēšana. "Rail Baltica" pozitīvā ietekme būs saistīta ne tikai ar starptautisko satiksmi, savienojot Baltiju ar pārējo Eiropu, - tā dos arī papildu iespējas reģionu un reģionālās satiksmes attīstībai. Esmu pārliecināts, ka mums ir pamats būt lepniem, jo nevis slēdzam kādu dzelzceļa posmu, bet būvējam jaunu dzelzceļa infrastruktūru nākamajām paaudzēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
