Foto: Kadrs no video
Latvijā labi pazīstamais nacionālboļševiku atbalstītājs Beness Aijo, kurš pēdējās nedēļās kļuvis ievērots arī Ukrainā, tiks izraidīts no valsts, vēsta "Korrespondent.net".

Latvijas pilsonis un Eduarda Ļimonova organizācijas "Cita Krievija" aktīvists pēdējās divās nedēļās ar kaismīgām runām, aicinot atjaunot Padomju Savienību un apsūdzot Ukrainas jauno varu, kā arī biedējot ar NATO ienākšanu Ukrainā, uzstājās Ukrainas austrumu pilsētas Doņeckas prokrievisko aktīvistu mītiņos.

Pirms tam Aijo esot devies uz Krievijas anektēto Krimas pussalu, lai pievienotos prokrieviskajiem "pašaizsardzības spēkiem".

"Viņš tiks aizturēts un izraidīts no valsts. Tāpēc, ka ir daudz pārkāpumu," preses konferencē par Aijo, kurš Ukrainas presē ieguvis apzīmējumu "melnādainais aktīvists", paziņoja Doņeckas apgabala administrācijas priekšsēdētājs Sergejs Taruta.

Tāpat tiesa jau izskata jautājumu arī par citu "likumpārkāpēju" aizturēšanu un izraidīšanu, norādīja Gubernators.

Ņemot vērā Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, pastāv bažas, ka Maskava var censties destabilizēt situāciju un meklēt ieganstus, lai iebruktu Ukrainas austrumu reģionos, kur ir daudz krievvalodīgo.


Beness Aijo savulaik Latvijā aktīvi protestēja gan pret leģionāru gājieniem 16. martā, gan ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā un pat aicināja gāzt Latvijā pastāvošo "nolādēto režīmu". Pret viņu tika sākts kriminālprocess par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un piespriests cietumsods.

Aijo, kuram par līdzdalību tā dēvētajā Krimas pašaizsardzības vienībā varētu tikt atņemta Latvijas pilsonība, apgalvo, ka prokrieviski noskaņotie aktīvisti Ukrainā tiekot vajāti. Viņiem uzbrūkot kā radikāli noskaņotās organizācijas "Labējais sektors" teroristi, kas jau esot nogalinājuši vairākus aktīvistus, tā arī Ukrainas tiesībsargājošās iestādes, kas aktīvistus arestējot un ierosinot pret viņiem krimināllietas.

Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos.

Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!