Valentīna Eiduka ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 16 gadu vecumā. Astoņas reizes uzvarējusi Latvijas čempionātā, ieguvusi arī neskaitāmas medaļas un augstus sasniegumus "Dinamo" čempionātā, PSRS Tautu spartakiādē un citās sacensībās. Eidukas personīgais rekords šķēpa mešanā ir 52,97 metru (ar vecās konstrukcijas šķēpu), taču īsi pēc 30 gadu vecuma viņa pievērsās trenera amatam, ko turpina vēl arvien.
Eiduka var lepoties ar daudziem talantīgiem audzēkņiem, kuriem palīdzējusi gūt labus rezultātus: Astrīda Ostrovska, Arnis Šimkus, Jurijs Smirnovs, Vadims Vasiļevskis (Atēnu Olimpisko spēļu sudraba medaļas laureāts, pašreizējais Latvijas rekordists), Ainārs Kovals (ieguvis sudraba medaļu godalgu Pekinas Olimpiskajās spēlēs), Zigismunds Sirmais (pašreizējais pasaules rekordists junioriem), Inga Kožarenoka, Sinta Ozoliņa–Kovala, Ansis Brūns un daudzi citi. Par ieguldījumu šķēpa mešanas attīstībā 2008. gadā saņēmusi IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2006. un 2008. gadā tikusi atzīta par gada treneri Latvijā. Savukārt 2011. gadā – par labāko vieglatlētikas treneri Eiropā.
Kā viņas dzīve aizveda līdz treneres profesijai? "Vai, tas bija tik sen, tik sen," atminas Eiduka, "man bija 30 gadu, kad vīrs man jautāja, kā man nav neērti sacensties ar tik jaunām meitenēm. Bet es viņam atbildēju, ka vēl varu viņas uzvarēt, negribu likt punktu šķēpa mešanai. Taču vīrs mani tā knābāja, tā knābāja, ka es arī beidzu savas sportistes gaitas." Tad viņai nāca piedāvājums – kļūt par šķēpa mešanas treneri "Dinamo". Eiduka nodomāja, kas tad tur – stāvi tik ar bērniem, sarunājies, nekas dižs nav jādara. Sākumā kopā ar kolēģi Regīnu Ābeltiņu (vieglatlētikas trenere) devās uz skolām un meklēja komandu. "Kā nu kurā skolā mums gāja. Atceros, vienā skolā visus bērnus nostādīja ierindā un viņiem teica – te ir vieglatlētikas trenere Regīna, bet te – smagatlētikas trenere – un rāda uz mani. Pie Regīnas pieteicās pilna grupa, pie manis – neviens," atceras Eiduka. Taču pamazām, pamazām arī viņai izveidojās pirmā grupa, kuru trenēt, un drīz pēc tam jau sekoja pirmie panākumi kā trenerei. Tad jau kļuva vieglāk.
"Man vēl arvien ļoti patīk savs darbs – runāties ar bērniem, pamācīt, iedvesmot. Šodien vien man bija vēl divi treniņi. Cik gadu strādāju par treneri? Tik daudz, ka nevaru pat saskaitīt," smej Eiduka, kurai šogad pavasarī palika 79 gadi. Visskaistākais, kas viņai patīk savā darbā ir tas, ka nāk rezultāti. Ja audzēkņi tālu uzmetuši šķēpu, arī trenerei ir prieks un var turpināt darbu, domājot, kā rezultātu uzlabot.
Šogad Vasaras Olimpiskajās spēlēs neviens no Eidukas audzēkņiem nestartēs. "Pagājušajā pavasaī man ļoti nepaveicās. Tik smagi saslimu, ka nevarēju patrenēt. Visu vasaru nevarēju aiziet uz stadionu. Tā man bija jāatsakās no audzēkņa. Vienu meiteni vēl trenēju, bet pašlaik domāju, ka rudenī es beigšu šo interesanto darbu. Diemžēl jāskatās arī pasē, cik man ir gadu. Veselība pieklibo. Dieviņš laikam domā un saka man – pietiek, vecenīt, tagad vajag padzīvot mierīgāk," optimistiski teic Eiduka, kura pati, lai sevi uzturētu formā, ik rītu veic rīta rosmi – vingro un pastaigājas pa Ziedoņdārzu.
Par projektu "Panākumu meistari"
Projekta "Panākumu meistari" laikā sporta līdzjutēji varēs ne tikai izlasīt 10 stāstus par izciliem Latvijas sporta treneriem, bet arī iesaistīties iedvesmojošākā stāsta noteikšanā. Tieši lasītāji būs tie, kas balsojot noteiks, kurš treneris iegūs godalgu "Panākumu meistars", kā arī būvtehnikas nomas uzņēmuma "Cramo Latvia" sarūpēto naudas balvu - 1000 eiro. Balsot par iedvesmojošāko stāstu lasītāji varēs portālā Delfi.lv no 12. līdz 22. maijam. Vairāk par projektu šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
