'BAA Rīga' lieta: noraidīts Bertāna advokāta pieteikums atcelt 100 tūkstošu lielo prasību  (48)

Tiesāšanās starp basketbolista Dāvja Bertāna ģimeni un viņa bijušajiem pārstāvjiem "BAA Rīga" norisinās divās civillietās. 2014. gadā ierosinātā lieta 4. martā jau otro reizi nonākusi Augstākajā tiesā (AT), kur tā vēl nav izskatīta, bet 2020. gada 17. jūlijā Pārdaugavas tiesā par pamatotu atzīta jauna civillieta ar kopējo prasības summu 1 663 777,99 eiro.

Lūgums tika pamatots ar negodprātīgu saistību izpildi, atbildētājiem neveicot viņiem līgumā paredzētās saistības, kā arī ar Dāvja Bertāna uzturēšanos ASV un profesionālajā sportā augsto savainojumu varbūtību, kas varētu apgrūtināt honorāru saņemšanu un eventuālo sprieduma izpildi.

Tiesa prasību nodrošināja summā līdz simt tūkstošiem eiro, kā arī apķīlāja maksājumus, kas Dāvim Bertānam pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās. Pārdaugavas tiesa atzina, ka šāds nodrošinājuma līdzeklis minimāli ierobežos Bertāna iespējas rīkoties ar savu mantu.

Pārdaugavas tiesa jau 16. oktobra nolēma noraidīt Ivara Gruntes pirmo pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, bet atkārtots pieteikums tiesā saņemts arī šīgada 6. aprīlī. Arīdzan šis pieteikums noraidīts 6. maijā.

Pieteikumā tika uzsvērts, ka nav konstatējami apstākļi, ka atbildētājs varētu veikt mēģinājumus izvairīties no iespējamā sprieduma izpildes. Savukārt Dāvja Bertāna pagājušajā gada rudenī noslēgtais līgums par 80 miljoniem ASV dolāru nodēvēts par vispārzināmu informāciju, kas liecina par pieejamiem finanšu līdzekļiem, lai izpildītu spriedumu.

Prasītājai bija zināms, ka Bertāns gūst ienākumus ārzemēs un gūtos ienākumus tur ārzemju banku kontos, nevis Latvijas kredītiestādēs, uzsvērts pieteikumā. Tāpēc šīs lietas ietvaros izdevies apķīlāt tikai 142,69 eiro.

Tiesas ieskatā gan pieteikumam pievienotie pierādījumi nepierāda atbildētāja pilnvarotā pārstāvja pieteikumā norādīto argumentu pamatotību. Uzsvērts, ka pieteikumam nav pievienots ne attiecīgais līgums, nedz bankas kontu atlikums, kā arī atbildētājs nav lūdzis piemēroto prasības nodrošināšanas līdzekli aizstāt ar citu. Atbildētājam nepietiek ar vispārzināmo faktu par Bertāna līgumu, norādīts lēmumā.

Lēmumu gan desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Jāuzsver, ka šajā civillietā 1 663 777,99 eiro vērto prasību sastāda desmit procenti no Bertāna algas Spānijas klubā Vitorijas "Laboral Kutxa" (2 000 000 eiro par divām sezonām), kā arī Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienībās Sanantonio "Spurs" (8 175 624,94 eiro trijās sezonās) un Vašingtonas "Wizards" (6 462 155 eiro vienā sezonā).

Savukārt 2014. gadā uzsāktajā lietā "BAA Rīga" kopumā pieprasīja vairāk nekā 547 000 eiro. Prasīto summu veidoja līgumā paredzētais 500 000 eiro sods par līguma laušanu, 15 000 eiro par citiem līguma pārkāpumiem, kā arī desmit procenti no Bertāna algas klubā Ļubļanas "Olimpija".

Augstākās tiesa pagājušā gada janvārī atzina, ka pusmiljonu eiro lielais sods ir nepiedzenams. Taču tā atcēla apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par "BAA Rīga" paredzētajiem desmit procentiem no basketbolista algas (19 300 eiro) un līgumsoda piedziņu (12 969,90 eiro).

Rīgas apgabaltiesa šī gada 22. janvārī noraidīja "BAA Rīga" prasību piedzīt no Bertāna 32 269 eiro par līgumsaistību pārkāpumu, bet, kā jau minēts, lieta atkal nonākusi Augstākajā tiesā.