Štālbergs pēc atkāpšanās: novēlu arī Šnepa kungam turēt solījumu

To, ka Štālberga zobrats jaunajā Latvijas Basketbola savienības mehānismā varētu izrādīties vismaz kaitinošs, ja ne pat traucējošs, bija skaidrs jau 21. janvāra pēcpusdienā, kad organizācijas prezidenta vēlēšanu uzvarētāja puķu pušķis iegūla Raimonda Vējoņa rokās. Pārāk asa bija pretstāve aizkulišu cīņās, kur pērnvasar nacionālās izlases ģenerālmenedžera amatā apstiprinātais liepājnieks bija izvēlējies atbalstīt nevis savu esošo priekšniecību un tās scenāriju, bet gan Anetes Jēkabsones-Žogotas kandidatūru. Anetes komanda šo "šaha partiju" zaudēja vienos vārtos, un Štālbergs palika ienaidnieka aizmugurē – nu jau kā svešais starp savējiem.

Drīzumā gaidāmās divas pirmās Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēles mājās pret Bosniju un Hercogovinu un izbraukumā pret Bulgāriju bija zināms garants, ka straujas kustības nesekos, bet aizkulisēs jau sāka klejot runas par briestošajām pārmaiņām ģenerālmenedžera pozīcijā. Tagad grūti pateikt, kā būtu attīstījušies notikumi, ja divu minimālo zaudējumu vietā (61:62 Rīgā pret bosniešiem un 104:110 divu pagarinājumu drāmā Bulgārijā) Latvijas izlasei būtu kaut viena uzvara, tomēr tās ir un paliks tikai varbūtības teorijas. Apstākļi bija piemēroti, lai notiktu tas, kam bija paredzēts notikt.

2. marta pēcpusdienā, nepilnus deviņus mēnešus pēc savas izraudzīšanas šim amatam, Štālbergs savā profilā mikroblogošanas vietnē "Twitter" informēja par atkāpšanos no Latvijas izlases ģenerālmenedžera pienākumu pildīšanas. Drīzumā notikušo apliecināja arī LBS oficiālā mājaslapa, tiesa, izdarīja to maksimāli lakoniski un sausi, trijos teikumos, no kuriem viens vēstīja par līguma konfidencialitātes noteikumiem, kuru dēļ nekādu sīkāku komentāru nebūs. Ņemot vērā, ka šādam pavērsienam tomēr ir ļoti būtiska nozīme attiecībā uz valstsvienību, par kuras milzīgā potenciāla izšķērdēšanu pēdējos gados jau tā izraudāts spaiņiem sporta līdzjutēju asaru – šķita, ka atstāt notikušo bez ievērības, samierinoties ar dažām formālajām frāzēm, būtu gan neprofesionāli, gan negodīgi pret tiem, kuriem patiešām rūp pašmāju basketbola izaugsme. Un, gods kam gods, Artūrs atsaucās aicinājumam iespēju robežās ieskicēt sava lēmuma iemeslus – šoreiz patiešām ekskluzīvi "Delfi" lasītājiem.

Kas tevi rosināja izšķirties par šādu soli? Kad runājām pirms pusgada, redzēji sevi šajā darbā līdz pat 2024. gada olimpiskajām spēlēm, kur vēlējies nonākt kopā ar Latvijas izlasi.